Cēsu vēstures un mākslas muzeja vadītāja
– Pērn notika mūsu muzeja akreditācija. Līdz ar to tika caurskatīta mūsu dokumentācija, vērtēta attīstības koncepcija. Vērtējums kopumā bija pozitīvs. Tas, ka pērn no Eiropas fondiem dabūts miljons latu Jaunās pils rekonstrukcijai, mums uzliek lielu nastu. Dabīgi, ka šis miljons muzeja problēmu atrisināšanai ir daudz par maz, taču sākuma apgriezieniem naudas pietiks. Mums ir izstrādāta jaunā ekspozīcijas koncepcija, kas apstiprināta muzeja padomē. Tā tuvākajos gados jārealizē. Darba būs ļoti daudz. Ekspozīcijai ir itin pretenciozs nosaukums “Cēsis – Latvijas vēstures centrā”. Mēs saprotam tā, ka ekspozīcijā rādīsim tos savas vēstures akcentus, kas ir svarīgi visai Latvijas pagātnei, sākot no senākās vēstures, tie ir vendi, cauri viduslaikiem, sarkanbaltsarkanā karoga vietai Cēsīs… Būtiski parādīt Cēsis kā Latvijas kultūrvēsturisku centru. Tā ir novada vēstures daļa, kuru skatīs ekspozīcijas apmeklētāji. Visa ekspozīcija tiks iekārtota Jaunajā pilī. Līdz ar to daudz problēmu, kā apvienot ekspozīciju ar pils vēsturiskajiem interjeriem. Uzdevums arī ekspozīciju izvietot tā, lai to un Jaunās pils telpas varētu izmantot dažādiem novada, varbūt pat visas valsts pasākumiem, reprezentācijai. Runa vispirms par Latvijas armiju, kuras vēsture cieši saistīta ar šo ēku. Paši it kā iztēlojamies, kā darbus organizēsim. Ka tas nebūs viegli, arī ir skaidrs. Vispirms jātop jaunās ekspozīcijas plānam. Jāmeklē tai mākslinieks. Projekta realizēšana jāveic līdz 2008. gada augustam. Tā ir darbu pirmā kārta, kas ietver Jaunās pils pirmā un otrā stāva rekonstrukciju. Laiks ļoti īss. Termiņus dzen Eiropas nauda, tur neviens nebūs pierunājams termiņus pagarināt.
Būs vajadzīgs spēcīgs mākslinieks. Mums sava nav. Nāksies slēgt darba līgumu, tas saistīts ar darba algu. Jaunajā materiālā būs mazāk priekšmetu nekā līdzšinējos stendos. Būs nepieciešama to rūpīgāka atlase, lai tie runātu līdz ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem.
Pirmajā un otrajā stāvā nenotiks remonts, bet rekonstrukcija. Telpas atgūs kādreizējo izskatu, arī kafijas istaba lejas stāvā. Pašreizējie stendi tiks nomontēti pakāpeniski. Pirmais stāvs jāatbrīvo pirms darbu sākšanas tajā. Otro stāvu atbrīvosim ne vēlāk kā tajā dienā, kad pirmajā stāvā sāks strādāt restauratori. Darbu veicējfirma vēl nav zināma, jo konkurss vēl nav izsludināts. Tas tiks veikts janvāra vidū.
Muzeja zinātniskais darbs saistīts ar jauno ekspozīciju. Mums ir septiņi speciālisti. Štatos apstiprināts astotais, taču ar tādu algu labu darbinieku būs grūti dabūt. Darbā atgriežas mākslinieks – noformētājs, mūsu pašu Dainis Jansons. Viena zinātniskā darbiniece piedalās konkursā citā darba vietā Cēsīs, kur garantē divreiz lielāku darba algu. Viņu droši vien zaudēsim.
Katram speciālistam ir savas izpētes tēmas vai visa darba mūža garumā. Domājam jau par jaunajām, ko izvirza dzīve.
Par muzeja krājumu (fondiem). Tā lielākā problēma ir nepiemērotās telpas. Pāriesim uz Akmens ligzdu. Šo procedūru jau esam sākuši. Tur paliksim līdz tam laikam, kad tiksim pie savām jaunajām telpām, acīmredzot vecpilsētā netālu no sv. Jāņa baznīcas. Kad tas notiks, grūti prognozēt. Līgumu par Akmens ligzdas otrā un trešā stāva nomāšanu slēgs Cēsu dome. Kad Jaunajā pilī sāksies rekonstrukcija, muzeja darbinieki arī strādās Akmens ligzdā, jo vecajās darba telpās būs atslēgta elektrība, nebūs ūdens…
Krājumam nav sava vadītāja, tur strādā visi speciālisti. Par krājumu atbildīgs ir muzeja vadītājs. Mans amata nosaukums – muzeja vadītāja, galvenā krājuma glabātāja. Viens speciālists ir atbildīgs par krājuma uzskaiti, cits – par tā saglabāšanu. Tajā ir vairāk nekā 140 tūkstoši vienību. Skaits turpina augt, protams, ne tik strauji kā tad, kad notika ikgadējās ekspedīcijas. Mainījusies arī nostāja par krājuma komplektēšanu. Tā varētu būt aktīvāka, īpaši par padomju laiku.
Būs jauns speciālists novadpētniecības darbā. Viņš veidos sadarbību ar pašvaldībām, mācību iestādēm un memoriālajiem muzejiem. Arī konsultēs par jaunu sabiedrisko muzeju veidošanu. Viņa zinātniski pētnieciskā tēma būs “Padomju okupācijas periods”. 2008. un 2009. gadā ceram Cēsīs atvērt padomju perioda ekspozīciju. Jaunajā Pilī tā nebūs. Kur izvietosies, vēl nevaru pateikt. Jaunā speciāliste arī veidos šīs ekspozīcijas faktisko un vizuālo materiālu.
Pērn veiksmīgi mūsu dzīvē iekļāvās muzeja pedagoģe. Viņa veidoja sadarbību ar skolām. Esam iecerējuši nākamajā vasarā atsākt ekspedīcijas. Tās vismaz sākumā nebūs zinātniski kompleksas, bet tematiskas. Iesaistīsim arī sabiedrības pārstāvjus.
Krājumā ienācis bagātīgs materiāls par represētajiem novadniekiem. Te nonāk Cēsu 800 gadē dāvinātās lietas. Pilnīgi no jauna izveidota kolekcija par kamaniņu sportu Cēsīs. Tas ir Daiņa Odziņa devums novadam.
Turpinām pētīt Latvijas karoga vēsturi saistībā ar Cēsīm. Virsnieka vietnieks Dzintars Krūmiņš, kurš 2004. gada aprīlī uzvilka Latvijas karogu pie NATO štāba mītnes Briselē, ir mūsējais. Viņa asistente šajā procedūrā bija Ingūna Vaksa, arī cēsniece. Tas nebija speciāli tā organizēts, bet kaut kas augstāks Cēsis visu laiku saista ar Latvijas karogu. Muzeja krājumā ir arī formas tērps, kurā Dz. Krūmiņš bija ģērbies, karogu paceļot. Arī ieraksti no šīs procedūras, fotogrāfijas…
Muzeja darbs saprotams ne tikai tradicionālā izpratnē. Mēs darbojamies visa Vidzemes vēstures un tūrisma centra ietvaros. Arī katrs aģentūras izdotais iespieddarbs apstiprināms muzeja padomē. Cēsu pils un viss, kas tur notiek, ir aģentūras pārziņā, taču arheoloģisko izrakumu veikšana daļēji ir arī mūsu kompetencē. Viss tajos atrastais paliek muzeja krājumā. Mūsu rūpe ir šo priekšmetu konservācija un restaurācija. Šajos darbos netiekam līdzi izrakumu apjomam. Labi, ka Cēsu dome uzņēmās aizbildniecību par atrasto lukturi, kas jau kļuvis par pilsētas simbolu. Lukturis jau ir pie restauratoriem.
Atzinīgi vērtēju pils ģildes izveidošanu. Uzteicama ir Jura Žagara iniciatīva un darbošanās. Jebkura ģildes aktivitāte Latvijā un citviet Eiropā cels arī aģentūras un mūsu muzeja popularitāti. Pierakstījis Verners Rudzītis
Komentāri