Reizēm pat šķiet, ka savas iespējas Cēsu pazīstamības un publicitātes jomā esam pārsnieguši. Nākušas klāt arī daudzas likumsakarīgas nejaušības, kas, uzsākot skaitīt laiku līdz 800 gadei, nemaz nebija ne plānotas, ne iedomātas. Viena no svarīgākajām ir tā, ka Cēsu jubileja iekļauta UNESCO kultūras notikumu, jubileju kalendārā. Tas Cēsīm nodrošināja plašu starptautisku pazīstamību. Tas nozīmēja, ka jāmaina kopējā tieksme pret gala pasākumu, un tam jābūt grandiozam. Ja sākumā, kad publicitāte un pazīstamība starptautis-
kā ziņā vēl nebija tik plaša, iespējams, varējām orientēties uz nedaudz mazāku notikumu, kas nesaistītos ar tik dārgām izmaksām.
800 gades noslēguma svinības norisināsies četras dienas (13. līdz 16. jūlijs), un tas svētku organizatoriem uzliek diezgan lielu atbildību par to, ko svētkos rādīsim. Mani visvairāk priecē lielās iespējas iesaistīt pasākumos radošos cilvēkus, kuri Cēsīs dzīvojuši, mācījušies vai strādājuši. Liela daļa svētku programmas tiek balstīta tikai uz bijušajiem un esošajiem cēsniekiem. Kultūras spējas celšanai tas ir ļoti nozīmīgi – ar savējiem varam to izdarīt. Arī no viņu puses esmu dzirdējusi, ka šīs svētku programmas veidot vai tajās piedalīties ir gods un atbildība.
Kā kultūras speciālisti mani priecē tas, ka šo 800 dienu laikā esam izvērtējuši tās iespējas, kas panākamas pašu spēkiem. Pašdarbniekiem tā ir brīnišķīga skola strādāt blakus profesionāliem māksliniekiem. Viņu iespēju latiņa ir uzlikta diezgan augstu, bet tas ceļ pašapziņu un pierāda, ko būtībā katrs no kolektīviem ir spējīgs izdarīt.
Jau pagājušajā gadā, kad notika aktivitātes – 300 dienas līdz 800 gadei,
bija skaidra četru svētku dienu programma. Tā kā Cēsu pazīstamība augusi starptautiski, tad vēlamies pasākumus rādīt ļoti kvalitatīvi. Izmantojot modernās tehnoloģijas, lai tas būtu pārsteidzoši ne tikai pašiem, bet arī pilsētas viesiem. Tas, protams, saistās ar lielām izmaksām. Spriedzi rada tas, ka naudas nav pietiekami, bet tiek meklēti veidi, kā finansiālās problēmas risināt. Rīcības grupa strādā, lai nebūtu jāpiedzīvo situācija, ka pēdējā brīdī no svētku programmas kaut kas jāizsvītro un no kaut kā būtu jāatsakās.
Pasākums, protams, nesīs naudu arī Cēsīm. Sarunas notiek ar uzņēmējiem – ēdinātājiem un citu pakalpojumu sniedzējiem. Protams, ieguvēji viņi būs tikai tad, ja labi pratīs viesus uzņemt, piedāvājot labu servisu un kvalitatīvu apkalpošanu. Svētku dienās nepietiks tikai atvērt kafejnīcas durvis. Tāpat tirgotājiem būs jādomā, kā noformēt, piemēram, veikala skatlogu, lai pievērstu pilsētas viesu uzmanību.
Laiks līdz svētkiem mums bijis
pietiekams, lai saprastu, kā tālāk jāveido sadarbība ar nevalstisko sektoru, kā ar pakalpojumu piedāvātājiem, kā jāstrādā uzņēmējiem, jo kaut vai pēc Cēsu izstādes UNESCO mītnē Parīzē tūristu skaits no pasaules pieaugs, bet mums jābūt gataviem viņus uzņemt. Nevarēs samierināties tikai ar tūrisma objektu
parādīšanu, bet šurp atbraukušajiem vajadzēs arī labi justies.
Ļoti svarīgi ir arī, ka Cēsu jubilejas svētku programmu veidojot, laika gaitā esam sapratuši un izvērtējuši, kā jāstrādā nākotnē, kam jāpievērš lielāka uzmanība, kur jāinvestē, kādi būtu galvenie Cēsis raksturojošie kultūras notikumi, uz kuriem brauktu cilvēki no malu malām, kā arī par tiem, kuri būtu orientēti uz mērķa publiku vai būtu domāti tikai cēsniekiem.
Kādreiz mums šķita, ka viduslaiku svētki ir daudzās Latvijas pilsētās, un Cēsīm varbūt vajadzētu no tiem atteikties. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka viduslaiku svētki ir Cēsu vizītkarte, un šiem te jānotiek arī turpmāk.
Cēsu jubilejas svētku programmu veidos arī daudzas ientegrētas aktivitātes – operas sezonas noslēguma izrāde, Dziesma manai paaudzei, starptautiskais akvarelistu plenērs. Šie pasākumi Cēsīs notikuši jau agrāk, un tie arī veidos pamata bāzi, jo tās ir lietas, kas cilvēkiem patīk.
Laiks no 800 dienām līdz Cēsu jubilejai ir ļāvis daudz ko saprast. Katras 100 dienas ir bijušas kā atskaites punkts.
300. diena līdz 800 gadei bija veltīta sadarbībai ar reliģiskajām organizācijām, tad varējām izvērtēt, kāda šī sadarbība ir, kā to tālāk attīstīt.
Organizējot svētkus, ļoti daudz ko darām pirmo reizi, bet šis projekts dod iespējas veidot kontaktus ar ļoti daudziem profesionāļiem. Kaut vai, kā svētku laikā organizēt drošības pasākumus. Tāpat mums paliks kontakti ar režisoriem, kuri savu rokrakstu te jau būs iezīmējuši. Pirms lielajiem Cēsu svētkiem viņi varbūt iedod vienu ideju, bet sarunās un radošajā procesā kopumā tās jau dzirdētas daudzas.
Pasākumā piedalīsies 2, 5 tūkstoši pašdarbnieku no visas Latvijas. Būs arī kolektīvi no ārzemēm. Lai to visu koordinētu un organizētu, jāiegulda
smags darbs, bet no otras puses tā ir ģeniāla izglītošanās iespēja. Ikdienas darbā tādu pieredzi iegūt nevar. Man personīgi interesanti strādāt kopā ar Dailes teātra muzikālās daļas direktoru Juri Vaivodu, kurš veido svētku atklāšanas programmu. Vērot vien, kā viņš no mūsu uzdotā darba uzdevuma veido scenāriju, jau ir vesela skola. Dienu skaits līdz svētkiem rūk acīm redzami, bet esam gatavi tos sagaidīt godam, jo 800 dienās padarīts būs ļoti daudz.
Pierakstījusi Valda Rozenberga
Komentāri