Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Cēsu 800 gade – savējo skola

Druva
23:00
11.04.2006
4

Reizēm pat šķiet, ka savas iespējas Cēsu pazīstamības un publicitātes jomā esam pārsnieguši. Nākušas klāt arī daudzas likumsakarīgas nejaušības, kas, uzsākot skaitīt laiku līdz 800 gadei, nemaz nebija ne plānotas, ne iedomātas. Viena no svarīgākajām ir tā, ka Cēsu jubileja iekļauta UNESCO kultūras notikumu, jubileju kalendārā. Tas Cēsīm nodrošināja plašu starptautisku pazīstamību. Tas nozīmēja, ka jāmaina kopējā tieksme pret gala pasākumu, un tam jābūt grandiozam. Ja sākumā, kad publicitāte un pazīstamība starptautis-

kā ziņā vēl nebija tik plaša, iespējams, varējām orientēties uz nedaudz mazāku notikumu, kas nesaistītos ar tik dārgām izmaksām.

800 gades noslēguma svinības norisināsies četras dienas (13. līdz 16. jūlijs), un tas svētku organizatoriem uzliek diezgan lielu atbildību par to, ko svētkos rādīsim. Mani visvairāk priecē lielās iespējas iesaistīt pasākumos radošos cilvēkus, kuri Cēsīs dzīvojuši, mācījušies vai strādājuši. Liela daļa svētku programmas tiek balstīta tikai uz bijušajiem un esošajiem cēsniekiem. Kultūras spējas celšanai tas ir ļoti nozīmīgi – ar savējiem varam to izdarīt. Arī no viņu puses esmu dzirdējusi, ka šīs svētku programmas veidot vai tajās piedalīties ir gods un atbildība.

Kā kultūras speciālisti mani priecē tas, ka šo 800 dienu laikā esam izvērtējuši tās iespējas, kas panākamas pašu spēkiem. Pašdarbniekiem tā ir brīnišķīga skola strādāt blakus profesionāliem māksliniekiem. Viņu iespēju latiņa ir uzlikta diezgan augstu, bet tas ceļ pašapziņu un pierāda, ko būtībā katrs no kolektīviem ir spējīgs izdarīt.

Jau pagājušajā gadā, kad notika aktivitātes – 300 dienas līdz 800 gadei,

bija skaidra četru svētku dienu programma. Tā kā Cēsu pazīstamība augusi starptautiski, tad vēlamies pasākumus rādīt ļoti kvalitatīvi. Izmantojot modernās tehnoloģijas, lai tas būtu pārsteidzoši ne tikai pašiem, bet arī pilsētas viesiem. Tas, protams, saistās ar lielām izmaksām. Spriedzi rada tas, ka naudas nav pietiekami, bet tiek meklēti veidi, kā finansiālās problēmas risināt. Rīcības grupa strādā, lai nebūtu jāpiedzīvo situācija, ka pēdējā brīdī no svētku programmas kaut kas jāizsvītro un no kaut kā būtu jāatsakās.

Pasākums, protams, nesīs naudu arī Cēsīm. Sarunas notiek ar uzņēmējiem – ēdinātājiem un citu pakalpojumu sniedzējiem. Protams, ieguvēji viņi būs tikai tad, ja labi pratīs viesus uzņemt, piedāvājot labu servisu un kvalitatīvu apkalpošanu. Svētku dienās nepietiks tikai atvērt kafejnīcas durvis. Tāpat tirgotājiem būs jādomā, kā noformēt, piemēram, veikala skatlogu, lai pievērstu pilsētas viesu uzmanību.

Laiks līdz svētkiem mums bijis

pietiekams, lai saprastu, kā tālāk jāveido sadarbība ar nevalstisko sektoru, kā ar pakalpojumu piedāvātājiem, kā jāstrādā uzņēmējiem, jo kaut vai pēc Cēsu izstādes UNESCO mītnē Parīzē tūristu skaits no pasaules pieaugs, bet mums jābūt gataviem viņus uzņemt. Nevarēs samierināties tikai ar tūrisma objektu

parādīšanu, bet šurp atbraukušajiem vajadzēs arī labi justies.

Ļoti svarīgi ir arī, ka Cēsu jubilejas svētku programmu veidojot, laika gaitā esam sapratuši un izvērtējuši, kā jāstrādā nākotnē, kam jāpievērš lielāka uzmanība, kur jāinvestē, kādi būtu galvenie Cēsis raksturojošie kultūras notikumi, uz kuriem brauktu cilvēki no malu malām, kā arī par tiem, kuri būtu orientēti uz mērķa publiku vai būtu domāti tikai cēsniekiem.

Kādreiz mums šķita, ka viduslaiku svētki ir daudzās Latvijas pilsētās, un Cēsīm varbūt vajadzētu no tiem atteikties. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka viduslaiku svētki ir Cēsu vizītkarte, un šiem te jānotiek arī turpmāk.

Cēsu jubilejas svētku programmu veidos arī daudzas ientegrētas aktivitātes – operas sezonas noslēguma izrāde, Dziesma manai paaudzei, starptautiskais akvarelistu plenērs. Šie pasākumi Cēsīs notikuši jau agrāk, un tie arī veidos pamata bāzi, jo tās ir lietas, kas cilvēkiem patīk.

Laiks no 800 dienām līdz Cēsu jubilejai ir ļāvis daudz ko saprast. Katras 100 dienas ir bijušas kā atskaites punkts.

300. diena līdz 800 gadei bija veltīta sadarbībai ar reliģiskajām organizācijām, tad varējām izvērtēt, kāda šī sadarbība ir, kā to tālāk attīstīt.

Organizējot svētkus, ļoti daudz ko darām pirmo reizi, bet šis projekts dod iespējas veidot kontaktus ar ļoti daudziem profesionāļiem. Kaut vai, kā svētku laikā organizēt drošības pasākumus. Tāpat mums paliks kontakti ar režisoriem, kuri savu rokrakstu te jau būs iezīmējuši. Pirms lielajiem Cēsu svētkiem viņi varbūt iedod vienu ideju, bet sarunās un radošajā procesā kopumā tās jau dzirdētas daudzas.

Pasākumā piedalīsies 2, 5 tūkstoši pašdarbnieku no visas Latvijas. Būs arī kolektīvi no ārzemēm. Lai to visu koordinētu un organizētu, jāiegulda

smags darbs, bet no otras puses tā ir ģeniāla izglītošanās iespēja. Ikdienas darbā tādu pieredzi iegūt nevar. Man personīgi interesanti strādāt kopā ar Dailes teātra muzikālās daļas direktoru Juri Vaivodu, kurš veido svētku atklāšanas programmu. Vērot vien, kā viņš no mūsu uzdotā darba uzdevuma veido scenāriju, jau ir vesela skola. Dienu skaits līdz svētkiem rūk acīm redzami, bet esam gatavi tos sagaidīt godam, jo 800 dienās padarīts būs ļoti daudz.

Pierakstījusi Valda Rozenberga

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
23

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
13

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
56

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
51

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
28

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
31

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi