Pēdējās dienās kā autobraucēja diezgan bieži uz ceļa redzu situācijas, kad nobraukti meža dzīvnieki. Negadījumā iesaistītie autovadītāji gaida atbildīgo dienestu ierašanos. Turklāt lielie dzīvnieki cietuši ne tikai ārpus novada apdzīvotu vietu teritorijām, bet arī Cēsīs.
Lai gan autobraucēji nereti ievērojuši vietas, kur dzīvnieki īpaši iecienījuši šķērsot ceļu, tomēr varam saskarties arī ar neparedzētām situācijām. Diemžēl, ja braucamā daļa cieši robežojas ar mežu un nav pārskatāma, savvaļas dzīvnieki uz brauktuves mēdz parādīties pēkšņi, krēslas stundās un diennakts tumšajā laikā tos vēl grūti laikus pamanīt, tāpēc ne viens vien, laimīgi pabraucot garām stirnai, kas turpat ceļmalā, atviegloti nopūšas, ja tomēr no sadursmes izdevies izvairīties. Reizēm sadursme ir teju neizbēgama, un lielākais cietējs tajā ir tieši dzīvnieks.
Valsts meža dienests 2023./2024. gada medību sezonā (no pērnā gada pirmā aprīļa) reģistrējis 1083 uz ceļiem notriektus medījamos dzīvniekus, tai skaitā 112 aļņus, 126 staltbriežus, 624 stirnas un 59 mežacūkas. Manuprāt, visnotaļ ievērojams skaits, turklāt vēl jārēķinās, ka ir situācija, kad meža zvērs tiek ievainots, tomēr nokļūst atpakaļ savā dabiskajā vidē.
Lai gan izceļamies kā valsts ar lielu mežu blīvumu un daudz dabiskām teritorijām, tomēr arī pie mums pilsētvides ciešajai saplūšanai ar dabu ir savi trūkumi. Un šis ir viens no tiem. Ja blakus ceļam ir lauks, kur dzīvnieks var mieloties, arī braucamo daļu tas šķērso biežāk. Turklāt daudzus dzīvniekus piesaista arī uz autoceļiem kaisītais sāls.
Manuprāt, daudzās citās Eiropas valstīs rūpes par brauktuvju norobežošanu no mežainām vietām ir lielākas. Tā, piemēram, Norvēģijā, kur lielie autoceļi ir meža masīvu ieskauti, braucamā daļa dažādos veidos ir rūpīgi norobežota , lai dzīvniekam nokļūšana uz ceļa būtu apgrūtināta vai ierobežota. Droši te ir jautājums par finansējumu – jebkuru fizisku šķēršļu uzstādīšana nozīmē arī izdevumus. Turklāt nezin kāpēc pie mums parasti izmaksas ir lielākas nekā vidēji citās valstīs. Ja nelielas prettrokšņu sienas izbūvēšana uz Vidzemes šosejas Vangažos izmaksāja vairāk nekā pusotru miljonu eiro, baidos pat domāt, cik maksātu šķēršļu izbūvēšana plašā Latvijas teritorijā. Un vēl – mums risināmi arī daudzi citi būtiski jautājumi. Bet, kas zina, varbūt ar laiku arī Latvijā būs risinājumi, kā cilvēku vajadzībām radītajam sadzīvot ar dabu tā, lai no tā neciestu dabiskajā vidē dzīvojošie.
Ja kādreiz Valsts meža dienestam nebija vienota tālruņa, uz kuru zvanīt par negadījumu, tagad tāds ir, tāpat izveidota arī īpaša lietotne “Mednis”, kurā var reģistrēt notriekto dzīvnieku. Tomēr, ja cietis arī auto vai cilvēki, notikuma vietu nedrīkst atstāt, par to jāzvana arī Valsts policijai, jo tas ir ceļu satiksmes negadījums.
Komentāri