Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Bioreģions – GNP nākotne?

Anna Kola
11:04
12.10.2023
126

Pagājušajā gadā “Druvas” intervijā sarunājos ar Edgaru Ricevu, viņš pazīstams kā Līgatnes papīrfabrikas ēku kompleksa “atdzīvinātājs”, ekoloģiski domājošs cilvēks. Toreiz viņš teica, ka ir plāns Gaujas Nacionālo parku postulēt kā bio reģionu. “Bieži cilvēkiem ir greizs priekšstats par to, kas tāds bioloģiskais apgabals ir. Uzreiz atskan viedokļi, ka tad jau zemē neko nevarēs darīt, tikai ganīt gotiņas, un viss. Bet tā nav. Tā nav tikai bioloģiskā lauksaimniecība, tas ir līdzsvars starp saimniekošanu, uzņēmējdarbību, cilvēku un dabu. Mūsu grupa, kuras pamatkodols ir ap desmit cilvēkiem, sāka sistemātisku darbu, virzot šo tematu, sākām sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm. Lēni virzāmies uz to, lai tas taptu par īstenību, un esam noteikuši 2027.gadu par tā realizācijas termiņu.

Šie bioloģiskie apgabali jeb “organic districts” nav nekas jauns. Tādi visā pasaulē ir vairāki desmiti. Tā ir vienošanās starp iedzīvotājiem un pašvaldībām, kur katrs apņemas ievērot kaut kādus principus, dzīvojot šajā teritorijā,” saka E.Ricevs.

Ja paraugās uz informāciju internetā, ļoti daudz šādu bioloģisko reģionu ir tieši Eiropas dienvidos – visvairāk Itālijā, daž­viet Francijā, Spānijā, pa kādam arī Zviedrijā, Norvēģijā. Latvijā bio reģions Gaujas Nacionālajā parkā būtu pirmais Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

Ņemot vērā, ka dati liecina – Latvijā ir palielinājusies tendence vadīt saimniecības, apsaimniekot zemi dabai draudzīgā, ekoloģiskā veidā, proti, ierindojamies starp desmit valstīm Eiropā, kurās ir pietiekami liela organisko saimniecību zemes platība. Latvijā tie ir 300 tūkstoši ha, lai gan vēl ne tik tālajā 2012.gadā bija vien nepilni 200 tūkstoši ha. Pirmajā vietā Eiropā esam tieši aitu un kazu bioloģiskajā audzēšanā, pat ja var šķist – kur tad tās aitu un kazu saimes redzam? Tomēr uz citu valstu fona ar to izceļamies.

Lai arī nosaukums šķiet pazīstams un saprotams, kas tad īsti ir bio reģions? Tas ir ģeogrāfisks apgabals, kurā lauksaimnieki, sabiedrība, tūrisma operatori, paš­valdības un valsts iestādes noslēdz vienošanos par ilgtspējīgu attīstību, tā ir vietējo resursu pārvaldība, pamatojoties uz organiskiem principiem un praksi. “Mēs esam atbildīgi par mūsu dabu, tās bagātību, sugu daudzveidību un to, kādu mantojumu atstāsim nākamajām paaudzēm. Esot Gaujas Nacionālā parka centrā, mums jo īpaši jādomā par to, kā veicināt harmonisku un ilgtspējīgu attīstību. Bioreģiona izveide nešaubīgi veidos pašvaldību nākotnes redzējumu un pieeju klimata jautājumiem, tāpat tas var palīdzēt augt vietējai uzņēmējdarbībai un vairot tūrisma potenciālu reģionam,” tā Siguldas domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa.

Skaidrs, ka, vērojot, cik steidzīgi tiek izpumpēti dabas resursi visā pasaulē, piesārņota vide, ūdeņi, cik ļoti jūtamas klimata izmaiņas, sirdi silda doma, ka ir gana daudz ļaužu, kas iestājas, lai dzīve uz mūsu visu kopīgajām mājām, šīs planētas, būtu tāda, kas neiznīdē visu citu dzīvo. Bio reģions būtībā garantē, ka ir apgabals, kurā cilvēks var dzīvot ciešā saiknē ar dabu un tās elementiem, un citiem iemītniekiem mierpilnā sinerģijā.

Domāju, ikviens jau pašos pamatos cenšas iztikt bez ķīmiskajām piedevām gan pārtikā, gan kosmētikā, gan uzkopšanas līdzekļos un medikamentos – jebkur, kur iespējams. Tomēr jautājums, vai vienmēr tas izdodas. Skaidrs, ka ekoloģiskie pārtikas produkti vienmēr ir daudz dārgāki nekā tie, kas ar šādu nozīmīti uz iepakojuma nelepojas. Te rodas jautājums, vai dzīvošana šādā bio reģionā vai tā tuvumā arī kaut kādā veidā nesadārdzinās ikdienu tiem, kam tas pat liekas sirdij ļoti tuvs. Par to varēsim spriest tikai nākotnē, tomēr, raugoties uz šo reģionu izplatību Itālijā, ir skaidrs, ka tie var kļūt ļoti populāri arī citviet, ja vien cilvēkiem pietiks enerģijas un pacietības pacīnīties par sev apkārt esošās dabas neskartību un tīrību.

Šāds bio reģions noteikti arī dotu cerību, ka mūsu zelta vērtē esošie kokmateriāli, ko tik naski steidzam izcirst un pārdot uz ziemeļvalstīm, arī paliks dzīvi mežos un vairos pie mums tik bagātīgi atrodamo svaigo, tīro gaisu. Šos un citus jautājumus interesentiem noteikti būs iespēja uzdot idejas autoriem forumā, kas norisināsies pavisam drīz, oktobra izskaņā, starptautiskajā forumā “Misija – bioreģiona izveide Gaujas Nacionālajā parkā”, ko organizē Siguldas novada paš­valdība, Cēsu novada pašvaldība, biedrība “GreenFest”, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Pasākums būs veltīts pirmā bioreģiona izveidošanai Latvijā Gaujas Nacionālajā parkā, kā arī pieredzes gūšanai. Forumā pārstāvji no valsts, pašvaldību, nevalstiskajām un privātajām organizācijām, kā arī pieaicinātie ārvalstu eksperti iepazīstinās dalībniekus ar bioreģiona izveides kontekstu un nozīmīgumu, kā arī dalīsies ar praktiskiem piemēriem par bioreģionu darbību Eiropā un pasaulē. Pasākuma noslēgumā, apliecinot savu atbalstu kopīgiem spēkiem veidot bioreģionu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, klātesošie būs aicināti parakstīt labās gribas memorandu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi