Piektdiena, 12. decembris
Vārda dienas: Otīlija, Iveta

Bioreģions – GNP nākotne?

Anna Kola
11:04
12.10.2023
197

Pagājušajā gadā “Druvas” intervijā sarunājos ar Edgaru Ricevu, viņš pazīstams kā Līgatnes papīrfabrikas ēku kompleksa “atdzīvinātājs”, ekoloģiski domājošs cilvēks. Toreiz viņš teica, ka ir plāns Gaujas Nacionālo parku postulēt kā bio reģionu. “Bieži cilvēkiem ir greizs priekšstats par to, kas tāds bioloģiskais apgabals ir. Uzreiz atskan viedokļi, ka tad jau zemē neko nevarēs darīt, tikai ganīt gotiņas, un viss. Bet tā nav. Tā nav tikai bioloģiskā lauksaimniecība, tas ir līdzsvars starp saimniekošanu, uzņēmējdarbību, cilvēku un dabu. Mūsu grupa, kuras pamatkodols ir ap desmit cilvēkiem, sāka sistemātisku darbu, virzot šo tematu, sākām sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm. Lēni virzāmies uz to, lai tas taptu par īstenību, un esam noteikuši 2027.gadu par tā realizācijas termiņu.

Šie bioloģiskie apgabali jeb “organic districts” nav nekas jauns. Tādi visā pasaulē ir vairāki desmiti. Tā ir vienošanās starp iedzīvotājiem un pašvaldībām, kur katrs apņemas ievērot kaut kādus principus, dzīvojot šajā teritorijā,” saka E.Ricevs.

Ja paraugās uz informāciju internetā, ļoti daudz šādu bioloģisko reģionu ir tieši Eiropas dienvidos – visvairāk Itālijā, daž­viet Francijā, Spānijā, pa kādam arī Zviedrijā, Norvēģijā. Latvijā bio reģions Gaujas Nacionālajā parkā būtu pirmais Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

Ņemot vērā, ka dati liecina – Latvijā ir palielinājusies tendence vadīt saimniecības, apsaimniekot zemi dabai draudzīgā, ekoloģiskā veidā, proti, ierindojamies starp desmit valstīm Eiropā, kurās ir pietiekami liela organisko saimniecību zemes platība. Latvijā tie ir 300 tūkstoši ha, lai gan vēl ne tik tālajā 2012.gadā bija vien nepilni 200 tūkstoši ha. Pirmajā vietā Eiropā esam tieši aitu un kazu bioloģiskajā audzēšanā, pat ja var šķist – kur tad tās aitu un kazu saimes redzam? Tomēr uz citu valstu fona ar to izceļamies.

Lai arī nosaukums šķiet pazīstams un saprotams, kas tad īsti ir bio reģions? Tas ir ģeogrāfisks apgabals, kurā lauksaimnieki, sabiedrība, tūrisma operatori, paš­valdības un valsts iestādes noslēdz vienošanos par ilgtspējīgu attīstību, tā ir vietējo resursu pārvaldība, pamatojoties uz organiskiem principiem un praksi. “Mēs esam atbildīgi par mūsu dabu, tās bagātību, sugu daudzveidību un to, kādu mantojumu atstāsim nākamajām paaudzēm. Esot Gaujas Nacionālā parka centrā, mums jo īpaši jādomā par to, kā veicināt harmonisku un ilgtspējīgu attīstību. Bioreģiona izveide nešaubīgi veidos pašvaldību nākotnes redzējumu un pieeju klimata jautājumiem, tāpat tas var palīdzēt augt vietējai uzņēmējdarbībai un vairot tūrisma potenciālu reģionam,” tā Siguldas domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa.

Skaidrs, ka, vērojot, cik steidzīgi tiek izpumpēti dabas resursi visā pasaulē, piesārņota vide, ūdeņi, cik ļoti jūtamas klimata izmaiņas, sirdi silda doma, ka ir gana daudz ļaužu, kas iestājas, lai dzīve uz mūsu visu kopīgajām mājām, šīs planētas, būtu tāda, kas neiznīdē visu citu dzīvo. Bio reģions būtībā garantē, ka ir apgabals, kurā cilvēks var dzīvot ciešā saiknē ar dabu un tās elementiem, un citiem iemītniekiem mierpilnā sinerģijā.

Domāju, ikviens jau pašos pamatos cenšas iztikt bez ķīmiskajām piedevām gan pārtikā, gan kosmētikā, gan uzkopšanas līdzekļos un medikamentos – jebkur, kur iespējams. Tomēr jautājums, vai vienmēr tas izdodas. Skaidrs, ka ekoloģiskie pārtikas produkti vienmēr ir daudz dārgāki nekā tie, kas ar šādu nozīmīti uz iepakojuma nelepojas. Te rodas jautājums, vai dzīvošana šādā bio reģionā vai tā tuvumā arī kaut kādā veidā nesadārdzinās ikdienu tiem, kam tas pat liekas sirdij ļoti tuvs. Par to varēsim spriest tikai nākotnē, tomēr, raugoties uz šo reģionu izplatību Itālijā, ir skaidrs, ka tie var kļūt ļoti populāri arī citviet, ja vien cilvēkiem pietiks enerģijas un pacietības pacīnīties par sev apkārt esošās dabas neskartību un tīrību.

Šāds bio reģions noteikti arī dotu cerību, ka mūsu zelta vērtē esošie kokmateriāli, ko tik naski steidzam izcirst un pārdot uz ziemeļvalstīm, arī paliks dzīvi mežos un vairos pie mums tik bagātīgi atrodamo svaigo, tīro gaisu. Šos un citus jautājumus interesentiem noteikti būs iespēja uzdot idejas autoriem forumā, kas norisināsies pavisam drīz, oktobra izskaņā, starptautiskajā forumā “Misija – bioreģiona izveide Gaujas Nacionālajā parkā”, ko organizē Siguldas novada paš­valdība, Cēsu novada pašvaldība, biedrība “GreenFest”, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Pasākums būs veltīts pirmā bioreģiona izveidošanai Latvijā Gaujas Nacionālajā parkā, kā arī pieredzes gūšanai. Forumā pārstāvji no valsts, pašvaldību, nevalstiskajām un privātajām organizācijām, kā arī pieaicinātie ārvalstu eksperti iepazīstinās dalībniekus ar bioreģiona izveides kontekstu un nozīmīgumu, kā arī dalīsies ar praktiskiem piemēriem par bioreģionu darbību Eiropā un pasaulē. Pasākuma noslēgumā, apliecinot savu atbalstu kopīgiem spēkiem veidot bioreģionu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, klātesošie būs aicināti parakstīt labās gribas memorandu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
28

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
31

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
25

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
38

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
28
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
38

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
33
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
36
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
34
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi