Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Bioreģions – GNP nākotne?

Anna Kola
11:04
12.10.2023
68

Pagājušajā gadā “Druvas” intervijā sarunājos ar Edgaru Ricevu, viņš pazīstams kā Līgatnes papīrfabrikas ēku kompleksa “atdzīvinātājs”, ekoloģiski domājošs cilvēks. Toreiz viņš teica, ka ir plāns Gaujas Nacionālo parku postulēt kā bio reģionu. “Bieži cilvēkiem ir greizs priekšstats par to, kas tāds bioloģiskais apgabals ir. Uzreiz atskan viedokļi, ka tad jau zemē neko nevarēs darīt, tikai ganīt gotiņas, un viss. Bet tā nav. Tā nav tikai bioloģiskā lauksaimniecība, tas ir līdzsvars starp saimniekošanu, uzņēmējdarbību, cilvēku un dabu. Mūsu grupa, kuras pamatkodols ir ap desmit cilvēkiem, sāka sistemātisku darbu, virzot šo tematu, sākām sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm. Lēni virzāmies uz to, lai tas taptu par īstenību, un esam noteikuši 2027.gadu par tā realizācijas termiņu.

Šie bioloģiskie apgabali jeb “organic districts” nav nekas jauns. Tādi visā pasaulē ir vairāki desmiti. Tā ir vienošanās starp iedzīvotājiem un pašvaldībām, kur katrs apņemas ievērot kaut kādus principus, dzīvojot šajā teritorijā,” saka E.Ricevs.

Ja paraugās uz informāciju internetā, ļoti daudz šādu bioloģisko reģionu ir tieši Eiropas dienvidos – visvairāk Itālijā, daž­viet Francijā, Spānijā, pa kādam arī Zviedrijā, Norvēģijā. Latvijā bio reģions Gaujas Nacionālajā parkā būtu pirmais Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

Ņemot vērā, ka dati liecina – Latvijā ir palielinājusies tendence vadīt saimniecības, apsaimniekot zemi dabai draudzīgā, ekoloģiskā veidā, proti, ierindojamies starp desmit valstīm Eiropā, kurās ir pietiekami liela organisko saimniecību zemes platība. Latvijā tie ir 300 tūkstoši ha, lai gan vēl ne tik tālajā 2012.gadā bija vien nepilni 200 tūkstoši ha. Pirmajā vietā Eiropā esam tieši aitu un kazu bioloģiskajā audzēšanā, pat ja var šķist – kur tad tās aitu un kazu saimes redzam? Tomēr uz citu valstu fona ar to izceļamies.

Lai arī nosaukums šķiet pazīstams un saprotams, kas tad īsti ir bio reģions? Tas ir ģeogrāfisks apgabals, kurā lauksaimnieki, sabiedrība, tūrisma operatori, paš­valdības un valsts iestādes noslēdz vienošanos par ilgtspējīgu attīstību, tā ir vietējo resursu pārvaldība, pamatojoties uz organiskiem principiem un praksi. “Mēs esam atbildīgi par mūsu dabu, tās bagātību, sugu daudzveidību un to, kādu mantojumu atstāsim nākamajām paaudzēm. Esot Gaujas Nacionālā parka centrā, mums jo īpaši jādomā par to, kā veicināt harmonisku un ilgtspējīgu attīstību. Bioreģiona izveide nešaubīgi veidos pašvaldību nākotnes redzējumu un pieeju klimata jautājumiem, tāpat tas var palīdzēt augt vietējai uzņēmējdarbībai un vairot tūrisma potenciālu reģionam,” tā Siguldas domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa.

Skaidrs, ka, vērojot, cik steidzīgi tiek izpumpēti dabas resursi visā pasaulē, piesārņota vide, ūdeņi, cik ļoti jūtamas klimata izmaiņas, sirdi silda doma, ka ir gana daudz ļaužu, kas iestājas, lai dzīve uz mūsu visu kopīgajām mājām, šīs planētas, būtu tāda, kas neiznīdē visu citu dzīvo. Bio reģions būtībā garantē, ka ir apgabals, kurā cilvēks var dzīvot ciešā saiknē ar dabu un tās elementiem, un citiem iemītniekiem mierpilnā sinerģijā.

Domāju, ikviens jau pašos pamatos cenšas iztikt bez ķīmiskajām piedevām gan pārtikā, gan kosmētikā, gan uzkopšanas līdzekļos un medikamentos – jebkur, kur iespējams. Tomēr jautājums, vai vienmēr tas izdodas. Skaidrs, ka ekoloģiskie pārtikas produkti vienmēr ir daudz dārgāki nekā tie, kas ar šādu nozīmīti uz iepakojuma nelepojas. Te rodas jautājums, vai dzīvošana šādā bio reģionā vai tā tuvumā arī kaut kādā veidā nesadārdzinās ikdienu tiem, kam tas pat liekas sirdij ļoti tuvs. Par to varēsim spriest tikai nākotnē, tomēr, raugoties uz šo reģionu izplatību Itālijā, ir skaidrs, ka tie var kļūt ļoti populāri arī citviet, ja vien cilvēkiem pietiks enerģijas un pacietības pacīnīties par sev apkārt esošās dabas neskartību un tīrību.

Šāds bio reģions noteikti arī dotu cerību, ka mūsu zelta vērtē esošie kokmateriāli, ko tik naski steidzam izcirst un pārdot uz ziemeļvalstīm, arī paliks dzīvi mežos un vairos pie mums tik bagātīgi atrodamo svaigo, tīro gaisu. Šos un citus jautājumus interesentiem noteikti būs iespēja uzdot idejas autoriem forumā, kas norisināsies pavisam drīz, oktobra izskaņā, starptautiskajā forumā “Misija – bioreģiona izveide Gaujas Nacionālajā parkā”, ko organizē Siguldas novada paš­valdība, Cēsu novada pašvaldība, biedrība “GreenFest”, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Pasākums būs veltīts pirmā bioreģiona izveidošanai Latvijā Gaujas Nacionālajā parkā, kā arī pieredzes gūšanai. Forumā pārstāvji no valsts, pašvaldību, nevalstiskajām un privātajām organizācijām, kā arī pieaicinātie ārvalstu eksperti iepazīstinās dalībniekus ar bioreģiona izveides kontekstu un nozīmīgumu, kā arī dalīsies ar praktiskiem piemēriem par bioreģionu darbību Eiropā un pasaulē. Pasākuma noslēgumā, apliecinot savu atbalstu kopīgiem spēkiem veidot bioreģionu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, klātesošie būs aicināti parakstīt labās gribas memorandu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
21

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
26

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
23

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi