Trešdiena, 25. decembris
Vārda dienas: Stella, Larisa

Atšķirīgie standarti

JĀNIS BUHOLCS
12:31
18.12.2015
7

“Vienotības” vadītāja Solvita Āboltiņa ir Latvijas politikas smagsvars. Viņai ir pamatīga pieredze politiskajos procesos, un viņai ir rakstura īpašības, kas ļauj viņai būt līderei arī sarežģītās situācijās. Un tomēr ir viena problēma – sabiedrībai viņa nepatīk. Kāpēc?

Daļa šīs nepopularitātes nenoliedzami ir S. Āboltiņas pašrocīgi kaldināta. Jēdziens “līderis” pats par sevi neparedz augstprātību, shēmošanu, intrigas, bet tā nu ir sanācis, ka ar šīm īpašībām S. Āboltiņa ir pamanījusies sevi saistīt ne reizi vien. Augustā notikušais incidents, kurā, atbildot kritiskiem piketētājiem pie Saeimas ēkas, S. Āboltiņa ūjināja, ir tikai viens no tādiem. Ūjināšana toreiz šķita stāstām par to, ka “Vienotības” līdere jūtas stāvam pāri sanākušo pensionāru attieksmei – un līdz ar to viņu problēmām. Ūjināšana bija savas neievainojamības, neskaramības izpaušana; kā triumfāla savā ceļā esošo šķēršļu pārvarēšanas demonstrācija.

Lai paliktu politikā, S. Āboltiņa nudien ir uzveikusi daudz traucēkļu. Viens no pēdējiem – spēja vispār iekļūt Saeimā. Vēlēšanās nesavākusi pietiekami daudz balsu, S. Āboltiņa izmantoja partijas biedra Jāņa Junkura lēmumu nolikt savu deputāta mandātu. Protams, ka nav neapgāžamu pierādījumu tam, ka abi bija noslēguši kāda veida darījumu. Ja arī šāds darījums kaut kādā formā notika, S. Āboltiņa ir pietiekami pieredzējusi, lai nepieļautu muļķīgas kļūdas. Tomēr J. Junkurs, kurš atteikšanos no deputāta vietas skaidroja ar labu darba piedāvājumu Honkongā, izrādās, nekur nav aizbraucis. Tas savukārt ir labs pamats minējumiem par to, kā tad īsti sakrita tie apstākļi, kas ļāva S. Āboltiņai nepalikt aiz strīpas. Skaidrs ir vien tas, ka šādā veidā viņa izvairījās ne tikai no personiskas sakāves, bet arī apkaunojuma partijai. Valdošā partija, kuras vadītāja ir tik nepopulāra, ka netiek ievēlēta Saeimā – tas neizskatās labi.

Un tomēr šādi S. Āboltiņas gājieni paši par sevi diezin vai ir vienīgais iemesls, kāpēc attieksme pret viņu ir tik kritiska. Valstī, kuras politikā mudž no ciniskiem aprēķinātājiem ar apšaubāmu reputāciju, šie gājieni nevar izskaidrot lielo pretestību pret S. Āboltiņu.

Palūkojieties uz Aivaru Lembergu. Tas ir cilvēks, kurš gadiem staigā pa tiesām. Cilvēks, kurš formāli ir tikai vienas Latvijas pilsētas mērs, bet kaut kādā veidā spēcīgi ietekmē politiskos procesus nacionālā līmenī. Cilvēks, kurš ir spējis vienlaikus darboties politikā un iegūt ievērojamu finansiālo rocību. Cilvēks, kurš savu ietekmi ir saglabājis arī, kad it kā mainījušies laiki un malā pagājuši pārējie divi par oligarhiem dēvētie kolēģi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Tas ir cilvēks, kas socioloģiskajās aptaujās regulāri tiek minēts starp populārākajiem politiķiem, ko Latvijas sabiedrība vēlētos redzēt valdības vadītāja amatā.

Kāpēc A. Lembergs ir tik labi ieredzēts? Tradicionāls skaidrojums ir tāds, ka lielai daļai Latvijas sabiedrības patīk stingri vadītāji. Vēl daļai nav nekādu iebildumu pret ļaužu valodās sastopamajiem pieņēmumiem, ka konkrēta persona varētu savu turību būt iemantojusi ne visai godīgā veidā – galvenais, ka persona dalās arī ar citiem.

Bet vai tad S. Āboltiņa nav stingra? Un kā vēl. Viņa turklāt nav oligarhs. S. Āboltiņai savulaik gan tika pārmesta sava vīra biznesa interešu lobēšana – tas, protams, ir neglīti, taču līdz oligarha līmenim tur ir ļoti, ļoti tālu. To, ko S. Āboltiņa dara, viņa diezin vai dara naudas dēļ – vara ir svarīgāka. Lai gan nauda un vara politikā nereti iet rokrokā, tomēr ir starpība, vai cilvēks izmanto varu, lai nodrošinātu sev un sabiedrotajiem turību, vai arī tāpēc, ka varas sajūta pati dažiem ir vislabākais atalgojums.

Privātajā un pat publiskajā telpā izskanošajā S. Āboltiņas kritikā nav daudz konkrētu pārmetumu par viņas reālajiem darbiem un uzskatiem, politisko varēšanu vai nevarēšanu. Daudz biežāk priekšplānā izvirzās viņas personības raksturojumi, pat tikai āriene. “Rižā” un “sarkanmatainā” ir visai pierasti apzīmējumi, S. Āboltiņas vēlme pēc varas – īpaši izcelta. Bet vai jūs varat iedomāties, ka, apspriežot vīrieti politiķi, kāds priekšplānā izvirzītu viņa ārieni – tādu ārieni, kurai pašai par sevi nav nekādas vainas? Un vai tiešām savas politiskās darbības motīvos S. Āboltiņa Latvijā ir unikāla?

Šie novērojumi liek iedomāties – kas būtu, ja S. Āboltiņas vietā būtu vīrietis. Tieši tāds pats intrigants, aizkulišu darījumu kārtotājs, pragmatisks savu interešu realizētājs. Vai tiešām sabiedrība pret viņu būtu tieši tikpat kritiska kā pret S. Āboltiņu? Vai tiešām viņu tikpat čakli strīpotu ārā vēlēšanu sarakstos, zākātu par matu krāsu un personisko stilu?

Sievietēm Latvijā ir arī plaši panākumi gan uzņēmējdarbībā, gan politikā – veiksmīgas un labi ieredzētas sievietes var atrast it visur. Un tomēr ir vērts uzdot jautājumu: kādas īpašības sievietēm paver durvis un kā atšķiras enerģija, kas jāiegulda vīrietim un sievietei, lai nonāktu vienā un tajā pašā vietā. Gadās, ka sievietēm nepiedod to, ko nez kāpēc piedod vīriešiem – agresivitāti, valdonību, aprēķinu, cinismu. No sievietēm gaida ko citu. Un, kamēr tā būs, par dzimumu īstu līdztiesību Latvijā runāt nebūs iespējams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
354
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
23

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
42

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
30

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
38

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
7
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
27
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi