Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Atmiņas ir nenovērtējama bagātība

Druva
23:00
11.07.2008
8

Daugavpils universitātes mutvārdu vēstures centra vadītāja

Uz jautājumu, vai mūsdienās notiek laikabiedru atmiņu vākšana par pagātnes notikumiem, varētu atbildēt – gan jā, gan nē. Strādājot vēstures nozarē, esmu sapratusi, ka, pētot 20. gadsimta Latvijas vēsturi, nevar iztikt bez cilvēku atmiņām, jo oficiālie dokumenti lielākoties ir vienpusīgi. Nevar izslēgt pat falsifikāciju, taču pat tad, ja tā nav notikusi, dokumentos parādās varas nostāja kā vienīgā iespējamā. Lielākoties pētīts tiek tas, kādi lēmumi pieņemti, kā tie izpildīti – tātad formālais rezultāts, bet daudz mazāk pētīts un analizēts ir tas, kā jutās cilvēki, dzīvojot šajos apstākļos.

Nav ne labu, ne sliktu laiku, bet ir cilvēki, kuri dažādos laikos rīkojušies labi vai slikti. To var saprast, tikai runājot ar viņiem pašiem, jo katram ir savs skaidrojums, kādēļ viņš rīkojies tā un ne citādi, kāda bijusi viņu motivācija, kā viņš izturējies pret notikušo. Tās ir lietas, kas Latvijas oficiālajā historiogrāfijā nav īpaši pieprasītas, lai gan vienmēr interesantākais bijis tieši cilvēciskais. Vai daudzi iedziļinās varas pārstāvju pieņemtajos likumos un lēmumos, kamēr tas neskar mūs pašus? Taču pārdzīvojumi, emocijas, attieksmes, savstarpējās attiecības ir tas, kas raksturo to, kā dzīvojam.

Latvijas akadēmiskajā vidē tomēr ir sapratne, cik tas ir svarīgi. Šāda sapratne ir vēsturnieku, sociologu, sociālantropologu, filologu, arī folkloristu vidū. Mutvārdu vēsture Latvijā nav nekas jauns. Latvijā darbojas nacionālais mutvārdu vēstures projekts, kurā veiktas apmēram desmit lielas ekspedīcijas visos novados. Daugavpils universitātē esam nodibinājuši mutvārdu vēstures centru tieši tādēļ, lai, izmantojot atmiņas, daudzveidīgāk un pilnīgāk izprastu pagātni. Konsekventi vācam atmiņas, ierakstām dzīvesstāstus un krājam arhīvā. Organizējam ekspedīcijas uz pagastiem un pilsētām Daugavpils apkaimē. Runājot ar gados jau veciem ļaudīm, sastopamies ar pretimnākšanu, jo viņu ģimeņu locekļiem lielākoties šķiet – ko gan visu laiku var atcerēties un stāstīt vienu un to pašu. Viņi saka – manējie jau negrib klausīties. Man ir sajūta, ka personiskajā līmenī atmiņu vākšana nav pārāk populāra, bet tas ir aplami. Ir jāsaprot, ka paaudze, kas pašlaik ir vecākā, ir unikāla. Savas dzīves laikā tā ir pieredzējusi dažādus režīmus. Piedzīvojusi Ulmaņlaikus, Sarkanās armijas ienākšanu, vērmahtu un leģionu, Padomju varu, deportācijas, kolhozus. Cilvēki aizvien raudādami stāsta par to, kā bija jāatdod sava zeme, kura bija dārgs un ilgi lolots sapnis. Tad nāca Latvijas valstiskuma atjaunošana, cerības un daudziem arī vilšanās, nesagaidot to pašu, kā bija pirms kara.

Liela daļa no mums dzīvoja padomju laikā. Mēs vēl zinām un atceramies, kā bija būt komjaunietim, pionierim, kā ir domāt vienu, bet darīt citu, taču mūsdienu bērni to nav piedzīvojuši. Viņi brīnās, kādēļ bija jāstāv rindās pēc sviesta un nevarēja to nopirkt citā veikalā. Viņiem nav šādas pieredzes.

Mums jāsaprot, ka veco ļaužu atmiņas un pieredzētais ir tāda bagātība, kas citur pasaulē ir reti sastopama. Sadarbības partneri Anglijā atzīst, ka apskauž mūs, jo mēs vēl varam ļoti daudz uzzināt par notikumiem pagātnē no cilvēkiem, kuri to piedzīvojuši.

Tomēr atmiņas var vākt par jebkuru notikumu, arī par pašlaik notiekošajiem Dziesmu svētkiem. Tagad tas nebūs tik daudz saistīts ar vēsturi, bet pēc 40 gadiem tā jau būs vēsture. Pierakstīja Māra Majore-Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
26

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
22
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi