Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES.
Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst daudzas lietas un norises ietekmēt.
ES institūciju lēmumi liecina, ka Krievija acīmredzot var svinēt savas propagandas ietekmes mērķu sasniegšanu, simtiem miljonu nav tikuši tērēti velti, ietekme ir labi redzama “bez svecītes turēšanas”.1. Eiropas Parlamenta (EP) Juridiskā komiteja iesaka neatcelt parlamentāro imunitāti Eiroparlamenta deputātiem Nilam Ušakovam (“Saskaņa”) un Andrim Amerikam (“Gods kalpot Rīgai!”). Par to vēl balsos Eiroparlaments, bet tas parasti nobalsojot tā, kā iesaka Juridiskā komiteja.2. Eiropas Savienības Tiesa (EST) trešdien apmierināja miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena prasības atcelt viņiem 2022. gada 28. februārī noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kas tika noteiktas no 2022. gada 28. februāra līdz 2023. gada 15. martam. Protams, tiesa nedarbojas pēc pārliecības, bet pēc pierādījumiem. Un tie ir slikti sagatavoti, tas ir ES institūciju slikti padarīts darbs. 3. Luksemburgā reģistrētais uzņēmums “ABH Holdings SA”, kura galvenie akcionāri ir Krievijas miljardieri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens, iesniedzis prasību pret Ukrainu, pieprasot kompensēt zaudējumus, kas radušies “Alfa Bank” Ukrainas struktūru nacionalizācijas rezultātā. “ABH Holdings SA” arī apgalvo, ka Ukraina izvērsusi aizkulišu kampaņu, lai diskreditētu galvenos akcionārus, un izmanto “melnā PR” metodes.
Tiesa gan, Latvija var un pārsūdzēs Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Turklāt Ārlietu ministrija jau ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka tiesas lēmums attiecas tikai uz minēto laika posmu un ka sankcijas netiks atceltas, tas nenotiek ātri, vienkārši un uzreiz.
Tikmēr Krievija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Irāna, Hesbollah, jau drīz arī Taliban, ko Krievija gatavojas izsvītrot no teroristu saraksta, ir tāda kā jaunā “Internacionāle”. Vēl dažas valstis un organizācijas tajā it kā ir, it kā nav. Ķīna nav Krievijas partneris, tirgojas ar visiem, ja vien tas iespējams, jo tās vienīgā ideoloģija ir izdevīgums un nauda, nevis morāles un ētikas principi. Patiesībā Krievija Ķīnai ir tāda kā “pusdienu uzkoda”, kas labi noder. Sīriju grūti nosaukt par valsti, jo lielu daļu tās teritorijas kontrolē Irāna, bet daļu Krievija un pārvaldītājs šīm teritorijām ir marionete Asads. Un ar “savas Internacionāles” atbalstu Krievijas uzbrukumi Ukrainā pēdējā mēnesī kļuvuši īpaši nežēlīgi un brutāli. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā britu raidstacijai BBC brīdināja, ka autoritāri pārvaldītās lielvaras arvien ciešāk sadarbojas pret Rietumu demokrātijām. Agresorvalsts Krievija ir izdomājusi vēl vienu veidu, kā karot pret Ukrainas iedzīvotājiem. Naktīs ar raķetēm un trieciendroniem sagrauj dzīvojamās mājas un slimnīcas, dienās – tirdzniecības centrus vai citas vietas, kurās varētu būt vairāk cilvēku. Pēc stundas vai divām, kad darbojas glābēji un mediķi, notiek vēl viens trieciens tieši pa to pašu vietu, lai nogalinātu un ievainotu arī dienestu personālu.
Ir arī regulāri triecieni pa enerģētikas objektiem. Pašlaik iznīcināti vai bojāti 80 procenti elektroenerģijas staciju (ETS). 8. aprīļa rīta ziņas vēstīja, ka Krievijas spēki pēdējās 24 stundās 357 reizes uzbrukuši astoņiem apdzīvotiem rajoniem Zaporižjā. Dronu uzbrukumā Krievijas kontrolētai Zaporižjas atomelektrostacijai (AES) Ukrainā bojāta viena reaktora aizsargstruktūra. Maskava uzbrukumā vaino Ukrainu, bet, visticamāk, tā ir Krievijas provokācija, lai vairotu spriedzi.
Ikdienas apskats par Krievijas veiktajiem uzbrukumiem ir šausminošs. Piemēram, 6. aprīļa naktī ar trieciendroniem, raķetēm, mīnmetējiem, artilēriju un bumbvedējiem notika uzbrukumi 12 Ukrainas apgabaliem 123 apdzīvotās vietās un tika apšaudīti 244 infrastruktūras objekti. 11. aprīļa rītā Ukrainas gaisa spēku Telegram kanāls ziņoja, ka naktī noticis masīvs trieciens ar droniem, raķetēm un “Kinžaliem” visos Ukrainas reģionos. Harkivā, Kijevā un Zaporižjā bijuši dzirdami sprādzieni.
Tomēr kara ziņas vairāk vai mazāk ir skaitļi, mazliet attālināta informācija, bet lasīt ukraiņu sieviešu blogus un ierakstus sociālajos tīklos ir smagi. Ukrainiete Oksana Makaraneko ierakstījusi: “Lasīju naktī mūsu sieviešu saraksti, viņas stāsta, ko velk mugurā uz nakti pirms gulētiešanas un iespējamajām gaisa trauksmēm. Jo būs tak kauns, ja veļa nonēsāta vai caura, bet glābēji jauni un smuki. Sapirkušas dārgu veļu, košas pidžamas, suņu barību …, saber kabatās, lai sunīši drupās viņas ātri atrastu, un tad uzreiz sunītim būs gardumiņš par atrašanu, briesmīgi ņēmās, ka, ja nu TĀS dienas, tad būs kauns, ka atrastas ar paketi. Bet viena meitene uzrakstīja, ka viņai uzdāvināti sapņu auskari, bet viņa tos neliek, jo, kad vajadzēs atpazīt, tad tak vecos auskarus visi tuvinieki pazīst, bet šos neviens nav redzējis. Kā to izturēt?”
Atcerējos Māra Čaklā gandrīz pirms 50 gadiem rakstīto dzejoli “Aprīļa etīdes”, kura pirmā rinda ir virsrakstā. Jā, ir aprīlis, ir pavasaris, atliek sekot dzejnieka aicinājumam: “Priecājies uz koka lapu, priecājies uz baltu sauli, priecājies, ka lapa aust, priecājies, ka saule aug, priecājies un savā priekā paņem līdzi tos, kas nevar priecāties uz koka lapu, priecāties uz baltu sauli”.
Komentāri