Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

Sallija Benfelde
12:18
13.04.2024
40
Sallija Benfelde

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES.

Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst daudzas lietas un norises ietekmēt.

ES institūciju lēmumi liecina, ka Krievija acīmredzot var svinēt savas propagandas ietekmes mērķu sasniegšanu, simtiem miljonu nav tikuši tērēti velti, ietekme ir labi redzama “bez svecītes turēšanas”.1. Eiropas Parlamenta (EP) Juridiskā komiteja iesaka neatcelt parlamentāro imunitāti Eiroparla­menta deputātiem Ni­lam Uša­kovam (“Saskaņa”) un Andrim Amerikam (“Gods kalpot Rī­gai!”). Par to vēl balsos Eiro­parlaments, bet tas parasti nobalsojot tā, kā iesaka Juridiskā komiteja.2. Eiropas Savienības Tiesa (EST) trešdien apmierināja miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena prasības atcelt viņiem 2022. gada 28. februārī noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kas tika noteiktas no 2022. gada 28. februāra līdz 2023. gada 15. martam. Protams, tiesa nedarbojas pēc pārliecības, bet pēc pierādījumiem. Un tie ir slikti sagatavoti, tas ir ES institūciju slikti padarīts darbs. 3. Luk­semburgā reģistrētais uzņēmums “ABH Holdings SA”, kura galvenie akcionāri ir Krievijas miljardieri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens, iesniedzis prasību pret Ukrainu, pieprasot kompensēt zaudējumus, kas radušies “Alfa Bank” Ukrainas struktūru nacionalizācijas rezultātā. “ABH Hol­dings SA” arī apgalvo, ka Uk­raina izvērsusi aizkulišu kampaņu, lai diskreditētu galvenos akcionārus, un izmanto “melnā PR” metodes.

Tiesa gan, Latvija var un pārsūdzēs Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Turklāt Ārlietu ministrija jau ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka tiesas lēmums attiecas tikai uz minēto laika posmu un ka sankcijas netiks atceltas, tas nenotiek ātri, vienkārši un uzreiz.

Tikmēr Krievija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Irāna, Hesbollah, jau drīz arī Taliban, ko Krievija gatavojas izsvītrot no teroristu saraksta, ir tāda kā jaunā “Interna­cionāle”. Vēl dažas valstis un organizācijas tajā it kā ir, it kā nav. Ķīna nav Krievijas partneris, tirgojas ar visiem, ja vien tas iespējams, jo tās vienīgā ideoloģija ir izdevīgums un nauda, nevis morāles un ētikas principi. Patiesībā Krievija Ķīnai ir tāda kā “pusdienu uzkoda”, kas labi noder. Sīriju grūti nosaukt par valsti, jo lielu daļu tās teritorijas kontrolē Irāna, bet daļu Krievija un pārvaldītājs šīm teritorijām ir marionete Asads. Un ar “savas Interna­cionāles” atbalstu Krievijas uzbrukumi Ukrainā pēdējā mēnesī kļuvuši īpaši nežēlīgi un brutāli. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā britu raidstacijai BBC brīdināja, ka autoritāri pārvaldītās lielvaras arvien ciešāk sadarbojas pret Rietumu demokrātijām. Agresorvalsts Krie­­vija ir izdomājusi vēl vienu veidu, kā karot pret Ukrainas iedzīvotājiem. Naktīs ar raķetēm un trieciendroniem sagrauj dzīvojamās mājas un slimnīcas, dienās – tirdzniecības centrus vai citas vietas, kurās varētu būt vairāk cilvēku. Pēc stundas vai divām, kad darbojas glābēji un mediķi, notiek vēl viens trieciens tieši pa to pašu vietu, lai nogalinātu un ievainotu arī dienestu personālu.

Ir arī regulāri triecieni pa enerģētikas objektiem. Pašlaik iznīcināti vai bojāti 80 procenti elektroenerģijas staciju (ETS). 8. aprīļa rīta ziņas vēstīja, ka Krievijas spēki pēdējās 24 stundās 357 reizes uzbrukuši astoņiem apdzīvotiem rajoniem Zaporižjā. Dronu uzbrukumā Krievijas kontrolētai Zaporižjas atomelektrostacijai (AES) Ukrainā bojāta viena reaktora aizsargstruktūra. Maskava uzbrukumā vaino Ukrainu, bet, visticamāk, tā ir Krievijas provokācija, lai vairotu spriedzi.

Ikdienas apskats par Krievijas veiktajiem uzbrukumiem ir šausminošs. Piemēram, 6. aprīļa naktī ar trieciendroniem, raķetēm, mīnmetējiem, artilēriju un bumbvedējiem notika uzbrukumi 12 Ukrainas apgabaliem 123 apdzīvotās vietās un tika apšaudīti 244 infrastruktūras objekti. 11. aprīļa rītā Ukrainas gaisa spēku Tele­gram kanāls ziņoja, ka naktī noticis masīvs trieciens ar droniem, raķetēm un “Kinžaliem” visos Ukrainas reģionos. Harkivā, Kijevā un Zaporižjā bijuši dzirdami sprādzieni.

Tomēr kara ziņas vairāk vai mazāk ir skaitļi, mazliet attālināta informācija, bet lasīt ukraiņu sieviešu blogus un ierakstus sociālajos tīklos ir smagi. Ukrainiete Oksana Makaraneko ierakstījusi: “Lasīju naktī mūsu sieviešu saraksti, viņas stāsta, ko velk mugurā uz nakti pirms gulētiešanas un iespējamajām gaisa trauksmēm. Jo būs tak kauns, ja veļa nonēsāta vai caura, bet glābēji jauni un smuki. Sapirkušas dārgu veļu, košas pidžamas, suņu barību …, saber kabatās, lai sunīši drupās viņas ātri atrastu, un tad uzreiz sunītim būs gardumiņš par atrašanu, briesmīgi ņēmās, ka, ja nu TĀS dienas, tad būs kauns, ka atrastas ar paketi. Bet viena meitene uzrakstīja, ka viņai uzdāvināti sapņu auskari, bet viņa tos neliek, jo, kad vajadzēs atpazīt, tad tak vecos auskarus visi tuvinieki pazīst, bet šos neviens nav redzējis. Kā to izturēt?”

Atcerējos Māra Čaklā gandrīz pirms 50 gadiem rakstīto dzejoli “Aprīļa etīdes”, kura pirmā rinda ir virsrakstā. Jā, ir aprīlis, ir pavasaris, atliek sekot dzejnieka aicinājumam: “Priecājies uz koka lapu, priecājies uz baltu sauli, priecājies, ka lapa aust, priecājies, ka saule aug, priecājies un savā priekā paņem līdzi tos, kas nevar priecāties uz koka lapu, priecāties uz baltu sauli”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
14

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
15

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
28

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Trakāk vairs nevar? Gan jau var

10:17
13.05.2024
36

Tā kā laikraksts iznāk 10.maijā, loģiski, ka savas pārdomas rakstu 9.maijā, Eiropas dienā. Sabiedriskie mediji pievērš uzmanību šai dienai, mēģinot noskaidrot un akcentēt Latvijas iedzīvotāju sajūtas par ieguvumiem un zaudējumiem, kas iezīmējas līdz ar piederību plašajai Eiropas Savienības ( ES) saimei. Rīgā notiek kādi pasākumi, citur Latvijā gan šī diena, liekas, nekā īpaši neiezīmējas. Ja […]

Dzīves loma, kas nekad nebeidzas

10:16
13.05.2024
23

No brīža, kad sieviete savā ķermenī sāk auklēt jauno dzīvību, viņa kļūst par māti. Un, lai gan sākumā nereti šo lomu pat grūti aptvert, tā dzīves laikā nekad nebeidzas, jo neatkarīgi no tā, cik tuvas vai tālas ir attiecības ar bērnu, māte vienmēr paliek māte. Protams, bērna pirmajā dzīves gadā sieviete ir gandrīz tikai mamma, […]

Kad līdzcietības vietā arvien vairojas naids

08:40
10.05.2024
38
1

Pēdējā laikā ziņu avotos lasāmas un klausāmas ziņas, ka Latvijā palielinās atsevišķu subkultūru aktivitāte – proti, to darbības nonāk policijas redzeslokā. Ar to domāju aktualizēto tematu par neonacistiski noskaņotajiem jauniešiem panku izskatā jeb “skinhedu” kopienu. Pirms dažām dienām arī LTV1 demonstrēja sižetu par likumpārkāpumu, kurā šo jauno, radikāli noskaņoto cilvēku darbības rezultātā bija cietis pusaudzis. […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi