Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Atgriešanās skolas ēdnīcā

Mairita Kaņepe
12:59
02.11.2016
7

Rudens brīvlaiks skolēniem ir beidzies, un vakar skolas atkal bija bērnu čalu pilnas. Šo brīdi mēs, žurnālisti, gaidījām, jo vēlējāmies savām acīm redzēt, kas notiek skolu ēdnīcās, kā saliek ēdienu galdā, cik ātrā laikā starpbrīdī ir klāt ēdāji un, pats galvenais, vai valsts apmaksātās pusdienas ir cieņā. Tas nozīmē – vai trauki, kas salikti uz galdiem, patiešām ir tukši, kad 25 minūšu starpbrīdis pagājis.

Vislielākā skolas ēdnīca Cēsīs ir Leona Paegles ielā 1, un tajā dienas gaitā tiek apkalpoti divu līdzās esošu skolu skolēni. Tie ir teju 800 audzēkņi, kuri mācās Cēsu Pilsētas vidusskolā, un vairāk nekā 400 audzēkņi, kuri mācās Cēsu Valsts ģimnāzijā.

Gaidot pusdienu starpbrīdi vidusskolas 5. – 12 klašu skolēniem, direktore prognozēja, ka pirmajās minūtēs pie ēdienu izdales veidosies pagara rinda. “Tā būs minūtes 15,” sacīja direktore par skolēniem, kuri par vecāku doto naudiņu izvēlas, kur pusdienos un ko ēdīs. Pieaugušie secina, ka bērni ar naudiņu rīkojas taupīgi – skolā gatavo garšīgas pusdienas, ja vien kompleksajās pusdienās nav kāds ēdiens, kuru bērns nav radis ēst, tiek prasīts komplekss piedāvājums par eiro un 42 centiem.

Viss tieši tā arī notiek. 7. – 12. klašu skolēni raiti nopērk pusdienas, un piecas minūtes pirms nākamās stundas visi jau paēduši. Vislielākā piekrišana ir kā soļankai, tā makaroniem ar sieru – ēdieniem, kurus mēs – 80. gadu skolēni, šajā pašā skolā mācījušies,- neatceramies ar labu prātu. Salipuši makaroni lielā toverī – kas varēja būt sliktāks. Tagad puika, kurš pie garā ēdamgalda palicis viens no pēdējiem un loka iekšā pusdienas ar baudu, noteic tikai vienu: “Siera pie makaroniem varēja būt vairāk.”

Tas gan nenozīmē, ka visi vidusskolas vecāko klašu skolēni dod priekšroku taupīgai pusdienu politikai un pusdieno skolas ēdnīcā ik dienu. Viena daļa pusdienu naudiņu patērē citur, piemēram, apkārtējos veikalos meklējot to, kas mazinātu ēstgribu.

Abu Cēsu lielo skolu audzēkņiem ir vēl kāda iespēja – paēst sabiedriskās ēdināšanas iestādē. Tā iekārtota sporta kompleksa kafejnīcā. Tur arī ir izvēle. Vakar puiši pie galdiņiem ar apetīti ēda frī kartupeļu porcijas un karbonādes. Meitenes, zinot, ka spēku vajadzēs, jo todien gaidāma sporta stunda, arī uzņēma enerģiju ar ēdienu. Frī kartupeļi ar salātiem un minerālūdens pudeli meitenei izmaksāja 2,40 eiro, puisis, kurš apēda frī kartupeļus un karbonādi un sacīja, ka dzēriens nebūs vajadzīgs, samaksāja 2,10 eiro. Jautāts, vai nebūtu izdevīgāk ēst skolas ēdnīcā, puisis apgalvoja, ka pat nedomā uz turieni iet, šogad tā arī nav bijis. Meitene sacīja, ka viņai “izlūki” no rīta atsūta īsziņu, kas todien paredzēts kompleksajās pusdienās, un tad viņa pieņem lēmumu, kur pusdienos par vecāku doto naudu.
To klausoties, jāsaka, ka gadsimti mainās, bet ēšanas paradumi tie paši. Ja ir iespēja izvēlēties un kabatā rodama vecāku dotā pusdienu nauda, tad vidusskolas vecumā daudziem gribas skolas ēdnīcai mest līkumu. Tikai mums, 80. gadu vidusskolēniem, bija paradums ēst turpat klasē līdzpaņemtās pusdienas un, pēc starpbrīža ienākot klasē, skolotāja pēc smaržas saprata, kādi salātiņi meitenēm skolas somās bijuši līdzi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi