Pēc aizvadītā atvaļinājuma gūta pārliecība, kas savulaik dzirdēta skaistā atziņā – nejaušība ir Dieva iespēja palikt anonīmam. Jāteic, ka liktenis ir muļķīgs izdomājums, tomēr tajā kaut kas slēpjas. Vai citādi pirms divām nedēļām Vestienas pusē Valda uzticīgajai automašīnai nepilnu kilometru no mājām negaidīti saniķotos motors, kā dēļ 72 gadus vecais kungs bija spiests apstāties ceļmalā? Vai citādi, braucot gar Kāla ezeru un meklējot nakšņošanai piemērotu vietu, es ar draudzenēm piestātu tieši tajā vietā, kur Valdis gaidīja ierodamies papildspēkus?
Lai arī bija krietni vēla vakara stunda, kurā divus kungus garāmejot uzrunāja svešas jaunietes, Valdis bija apbrīnojami viesmīlīgs, uzaicinot mūs ne vien uz savām mājām, bet arī pievienoties ģimenes svinībām. Un atkal jau pārsteidzoša nejaušība – ģimenes lokā bija jubilārs, bet mūsu līdzpaņemtajā pārtikas grozā ielikta mājās gatavota kūka, ko ar prieku varējām uzdāvināt gaviļniekam.
Pēc šādām tikšanās reizēm nostiprinās pārliecība, ka liktenis nav ceļš, pa kuru jāiet, bet gan iespēja, ko izmantojam vai palaižam vējā. Reti dzīves situācijās izvēlos vieglāko ceļu, kas nodrošina ērtības. Visbiežāk ļaujos apkārtceļu vilinājumam, kas, iespējams, ir grūtāk ejams, taču skaistāks un vērtīgāks. Arī šajā reizē, dodoties uz neparastāko koncertu, kāds jebkad baudīts (par to lasiet rītdienas numurā), ne skopuma, bet gan piedzīvojuma kāres dēļ nožēlojām naudu par pasākuma organizatoru nodrošinātām iespējām ērti piekļūt un pārnakšņot ezera krastā, bet tā vietā devāmies raudzīt, vai gleznainā Kāla ezera apkārtnē ir citi varianti nakts pavadīšanai. Iespējas nelika vilties, gluži pretēji – vēlāk parunājot ar citiem pasākuma apmeklētājiem, ar lielāku gandarījumu priecājāmies par savu lēmumu – bijām uztrāpījušas uz vienu no gleznainākajiem ezera krastiem, ko apbrīnot, dienasgaismā dodoties prom, un nakts pārlaišanas apstākļi mums bijuši krietni tīkamāki nekā tiem, kas maksājuši gana daudz naudas. Lai arī rītausmā līdz koncerta vietai mums nācās airēties vai pāri visam ezeram, rītu nesagaidījām, urkšķot par nemierīgajiem kaimiņiem blakus teltī, kas nav ļāvuši tīkami atpūsties. Pretēji simtiem pasākuma apmeklētāju es ar līdzbraucējām pārnakšņojām klusā pagalmā, iepazinām lielisku ģimeni, uzklausījām interesantus dzīvesstāstus, sajutām rūpes un ieguvām draudzību, kas, iespējams, turpmākos gados nostiprināsies ciešāka. Tas nemaksāja neko, taču ieguvām krietni vairāk par tiem, kas izvēlējās vieglāko ceļu.
Esam pieraduši, ka nauda dod komfortu. Bet gluži kā ik rītu, saldi guļot un palaižot garām neticami skaistus saullēktus, tā, šķiežoties ar naudu, palaižam garām iespējas, kuras iegūsim, ja vien paspersim soli ārpus nopirktās komforta zonas.
Komentāri