Kad vainojams tas, kurš nav klāt

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas.

Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus parka būvniecībai. No augusta, kad darbi sākās, ceļu stāvoklis kļuvis kritisks. Par to iedzīvotāji nepārtraukti pauž satraukumu Smil­tenes novada domei, ceļu saimniekam “Latvijas Valsts ceļi”. Taču situācija būtiski nemainās, tikai sals to kaut nedaudz uzlaboja.

“Katru dienu dažādās darba grupās nākam kopā. Esam sūtījuši vēstules. Pašvaldība ne visu var izdarīt. Uz šo tikšanos aicinājām arī “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) pārstāvi, iespējams, netika. Vajadzēja šādu tikšanos rīkot agrāk un regulāri, lai ikvienam ir informācija, ko dara būvnieki, kāda ir situācija. Arī turpmāk šādas tikšanās ar iedzīvotājiem noteikti būs,” teica Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ervins Laba­nov­skis un rosināja novadniekus atturēties no emocijām, apvainojumiem un būt konstruktīviem. Viņš arī atgādināja, ka Latvijā 80 procentiem ceļu tehniskais stāvoklis neatbilst lietotāju prasībām.

Sarunā piedalījās Somijas uzņēmuma “Taaleri Energia” pārstāvis Harri Antikainens un Konstantīns Leškevičs no Lie­tuvas “Lords LB”, kā arī projektu vadītāji Eduards Andrjuš­čenko no SIA “Merko būve” un Adriuss Delgjado no “Merko statyba”.

“70 procenti ceļu, kas nepieciešami parkam, ir izbūvēti. Šomēnes un janvārī plānots pabeigt 90 procentus. Turbīnu piegāde paredzēta maijā,” stāstīja E. Andrjuščenko un skaidroja,    ka attīstītājs ceļu uzturēšanā jau ieguldījis ap 40 tūkstošiem eiro un ceļi tiek uzturēti, kā to paredz noteikumi. SIA “Merko būve” ar LVC tuvākajā laikā parakstīs vienošanos par konkrēto ceļa posmu uzturēšanu būvdarbu laikā.

“Sekojam grants seguma kvalitātei, veicam nepieciešamos labojumus un operatīvi re­aģējam uz radušos situāciju. Greiderēšana un šķembu piebēršana dod tikai īslaicīgu rezultātu,” vērtēja E. Andrjuščenko. Sanākušie bija izbrīnīti, ka aizvien nav noslēgts līgums ar LVC, kaut valsts ceļi tiek izmantoti jau ceturto mēnesi. Lai vēja parkā nogādātu turbīnas, tiek izstrādāts projekts. Tajā arī vērtē, kurās vietās ceļš jāpaplašina, kur segums jāpastiprina.

“Pašvaldības būvvalde šim objektam neizsniedz būvatļauju, tā ir LVC kompetence,” skaidroja pašvaldības izpilddirektora vietnieks Edgars Ros­lovs.

Vai pirms darbu uzsākšanas ir veikta ceļu un tilta nestspējas novērtēšana, vai pašvaldība ir fiksējusi savu ceļu stāvokli, cits caur citu jautāja sapulces dalībnieki.         

E. Andrjuščenko pastāstīja, ka pirms darbu uzsākšanas ceļu stāvoklis novērtēts vizuāli, ir LVC norādījumi, kas jāievēro, un    bez valsts institūciju atļaujas uzņēmējs neko nedrīkst darīt. Tikai LVC drīkst likt kādus braukšanas ierobežojumus. Sa­vukārt pašvaldībai ir daudz foto, kādā stāvoklī ceļi bija pirms darbu uzsākšanas, taču, kā atgādināja Kristaps Liepnieks, foto nav dokuments.

Jaunpiebaldzēnus savukārt uz­trauc ne tikai ceļš līdz Drus­tiem, arī tilts pār Gauju. “Granti ved cauri pagasta centram, pāri tiltam. To uzzinām tikai tad, kad sāk braukt mašīnas. No Drustu puses uz Jaunpiebalgas skolu bērnus ved autobuss, cik droši var justies vecāki, zinot, pa kādu ceļu jābrauc. Jaunpiebalgas centrā nesen atjaunots asfalta segums, arī tas netur kravas auto slodzi. Pēdējā laikā uztraukumu rada arī tilts. Kad pieci grants vedēji cits aiz cita brauc pāri, to jau dzirdu savā kabinetā. Pirms pāris mēnešiem tā nebija,” stāstīja Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere.

“Nesaprotu, kas notiek ar LVC. Cik laika pagāja, lai noteiktu masas ierobežojumu desmit tonnas un ātrumu 60 kilometri stundā! Atkal laiks kļūst siltāks, cik ilgi būs jāgaida ierobežojumi,” pauda Aivars Dam­roze un ierosināja attīstītājam runāt ar apakšuzņēmēju, lai grantsvedēji neuzvedas uz ceļa kā karaļi, bet rēķinās ar katru satiksmes dalībnieku – gan gājēju, gan braucēju, sacīja A. Damroze un piebilda, ka sapulces dienā gan ceļš Drusti - Jaunpiebalga nogreiderēts no rīta un pēcpusdienā. Viņš arī ieteica pašvaldībai veikt neatkarīgu ekspertu ceļu drošības auditu.   

Ainārs Sils savukārt atzina, ka situācijā labi redzama LVC un pašvaldības attieksme pret iedzīvotājiem. “Pašvaldības uzdevums ir pārstāvēt un aizstāvēt iedzīvotāju intereses. Pārējais ir pakārtoti. Ir jāizdara spiediens uz LVC; vienojoties Smiltenes un Cēsu pašvaldībām, ir jāpasūta neatkarīgs audits. Tad mums būs dokuments, nevis vārdi. Nepārtraukts pingpongs starp valsti un pašvaldību, un neviens nerīkojas kā saimnieks,” teica A. Sils.   

Iedzīvotāji neskopojās ar pār­metumiem pašvaldībai un Smiltenes novada domes priekšsēdētājam, jo viņš pārstāv satiksmes ministra partiju. Drustēnietis Māris Naudiņš pastāstīja, ka sūtījis ministram vēstuli, aicinājis, lai ierodas ar laboratoriju un veic mērījumus, saņemta formāla atbilde, ka šos ceļus labos 2027.gadā.

A. Damroze vērtēja, ka LVC nerēķinās ne ar iedzīvotājiem, ne pašvaldību, ne investoru. Tiesa, tā kā valsts ceļu saimnieka – VSIA “Latvijas Valsts ceļi” – pārstāvja nebija klāt, vienalga uz kuru pusi kāda problēmas nianse tika pagriezta, tika vainota LVC attieksme un neieinteresētība. Tāpat dažādi pārmetumi tika veltīti domes deputātiem – gan iepriekšējā, gan šī sasaukuma. Sapulcē kopā ar Smil­tenes novada domes priekšsēdētāju E. Labanovski un vietnieci Astrīdu Harju piedalījās vēl četri deputāti: Ģirts Freibergs, Dainis Aļeksējevs, Edgars Avo­tiņš, kā arī drustēniete Ilze Palma.

“Neko jaunu neuzzinājām,” pēc sapulces atzina drustēnieši, ne viens vien uzsvēra, ka ir skumji redzēt vienaldzīgo attieksmi pret iedzīvotājiem. “Pagastā ienāk investīcijas un pazūd ceļi,” secināja kāds drustēnietis un uzsvēra, ka iedzīvotāji nesēdēs mierā, rakstīs, ziņos par ceļu stāvokli. “Jo vairāk, jo labāk, varbūt saņēmējiem apniks,” ar smaidu bilda pagasta iedzīvotāja.  Smiltenes novada pašvaldība aicina iedzīvotājus ziņot par ceļu stāvokli, lai sarunās ar projekta attīstītāju un būvniekiem būtu konkrēti fakti.