Viena dzīve atklāj valsts stāstu

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru.

Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts ideoloģijas veidošanā.

J. Lapiņa Veselavas pagasta dzimtajos “Pintuļos” iekārtota piemiņas vieta, te īpašos notikumos tiek atgādināts viņa dzīves gājums. Kāpēc šodien jā­stāsta, jārunā par vīru, kuram šogad 140. jubileja?
Cēsu muzeja galvenā speci­āliste muzeja ekspozīciju un izstāžu darbā Vija Rozentāle atgādina, ka J. Lapiņš savu vārdu ir ierakstījis vēsturē ar nacionālo karogu. “Zinot, cik šodien svarīgs un reizē trausls ir vārds “brīvība”, ir jārunā par nacionālajiem simboliem. Ja stāstām par to vēsturi, ir jāstāsta par Jāni Lapiņu,” uzsver  V. Rozentāle un piebilst, ka izstādē var iepazīt J. Lapiņa personību, kāds viņš bija ģimenē, cik ieturēts un arī ass, paužot viedokli dažādās auditorijās. Izstādē daudz fotogrāfiju, vēsturisku materiālu. To Cēsu muzejs veidojis kopā ar kolēģiem no Valmieras, Jelgavas, Tukuma, Latvijas Nacionālo rakstniecības un mūzikas muzeju, Latvijas Kara muzeju, Latvijas Nacionālo bibliotēku.

“Kolēģi muzejos J. La­piņu uzskata par savējo, jo viņš bijis saistīts ar viņu pusi. Sva­rīgākais, ka viņa mantojums tiek apzināts, pētīts. Cēsu muzejs stāsta par savu novadnieku, viņa devumu Latvijas valstij,” saka V.Rozentāle un piebilst, ja J. Lapiņš bija neordināra, nereti laikabiedru pretrunīgi vērtēta personība, viņa idejas, pedagoģiskās metodes, kritiskās publikācijas nereti palika laikabiedru nesaprastas, taču daudzas tajās paustās domas nav zaudējušas aktualitāti mūsdienās.

Vēsturnieks, dr. hist. Tālis Pumpuriņš uzsver, ka J. Lapiņa veikums ir daudzpusīgs un arī šodien aktuāls. “Kaut vai par nacionālo simboliku, par pat­riotismu, izglītību. Ir svarīgi no vēstures viedokļa izzināt, kā vēsturiski izšķirīgos brīžus – 1. pasaules karu, revolūcijas, atbrīvošanas cīņas, valsts dibināšanu -    pārdzīvoja un piedzīvoja viens cilvēks. J. Lapiņš bija viens no paaudzes, kas    20., 30. gados Latvijā veidoja intelektuālo kodolu un mācīja nākamo paaudzi. Viņa atstātais mantojums atklāj tajā laikā svarīgākās problēmas, un tās nav svešas arī šodien,” saka T. Pum­­puriņš un vērtē, ka jāturpina pētīt gan J. Lapiņa literārā darbība, gan ieguldītais darbs jauno autoru veidošanā, gan sabiedriskā un pedagoģiskā darbība, gan iesaistīšanās mākslinieku un rakstnieku biedrībā “Zaļā vārna”.

Jāņa Lapiņa daiļrades pētniece Linda Grundmane pastāsta, ka J. Lapiņa pirmā korespondence publicēta 1902. gadā, kad viņš mācās Raunas draudzes skolā. Parakstījies kā M. G., viņš raksta par Veselavu, ka tur neviens neko nedara sabiedriskajā dzīvē, vai nu dzer, vai guļ. “Iepazīstot karoga stāstu, atklājas aizvien kas cits. Man patīk meklēt informāciju. J. La­piņš ir uzrakstījis, sastādījis un tulkojis 42 grāmatas, viņam ir daudz rakstu periodikā. Ko izzināt netrūkst,” saka pētniece.

J. Lapiņa mazmeita Indra Krūze uzsver, ka šodien daudz runājam par patriotismu, to, kas mums ir Latvijas valsts. Viņa atgādina vectēva teikto: “Lai taptu Latvijas valsts, vispirms bija jāizcīna idejiska cīņa latvju sakropļotajās dvēselēs.”  “Kādi mēs esam šodien? Kādas ir mūsu dvēseles, un cik stipri esam? Vectēva uzskati, domas, dzīve dod atbildes, kādiem jābūt tiem, kam Latvija sirdī, kāda atbildība jāuzņemas, ” teic I. Krū­ze.

Iepazīstot J. Lapiņa dzīvi un darbību, var iepazīt Latvijas vēsturē  svarīgu pārmaiņu laiku – ceļu uz neatkarīgu valsti un tās pirmos desmit gadus.