Rallijs “Cēsis” – pasākums ar lielu plus zīmi

Divu dienu garumā Cēsu novadu pierūcināja automašīnu dzinēji, novada ceļos norisinājās rallijs “Cēsis 2025”. Dalību bija pieteikušas 72 rallija ekipāžas, kuru sastāvā sportisti no septiņām valstīm divās dienās aizvadīja astoņus aizraujošus rallija ātrumposmus. Starp visām ekipāžām 49 bija no Latvijas, un, kā norādīja sacensību rīkotājs Māris Millers, tik liels skaits latviešu dalībnieku Latvijas rallija posmos nav bijis vairāk nekā desmit gadus.

Sacensības rīkoja Māris Millers ar komandu, un šis bija ceturtais atjaunotais rallijs “Cēsis”. Savulaik šis rallijs bija pazīstams, augstu novērtētas sacensības, kurās uz laiku iestājās pauze, tāpēc rīkošanu uzņēmās M. Millers ar komandu. To, ka viņiem izdodas, liecināja sportistu augstais novērtējums finišā. Visi atzina, ka Cēsu rallijs ir sarežģīts, prasa no braucējiem augstu meistarību, ja izdodas tikt līdz finišam, tas ir liels panākums. Bet visi kā viens bija gatavi atgriezties arī nākamgad.

Ralliju apmeklēja daudz skatītāju, un viens no iemesliem bija Latvijas labākās rallija ekipāžas -Mārtiņa Seska un Renāra Franča – dalība sacensībās. Ekipāža, kura ir ar pasaules rallija čempionāta (WRC) pieredzi, Cēsīs startēja ar “SRT Proto 02” automobili, demonstrējot ievērojamu pārsvaru pār sāncenšiem. Jau pēc pirmās dienas pārsvars pār igauņu braucēja Karla Volvera ekipāžu sasniedza 30 sekundes. Viss liecināja, ka latvieši uzvarēs, diemžēl pēdējā, “Pērkoņu”, ātrumposmā viņi piedzīvoja pamatīgu avāriju, pēc tramplīna apmetot vairākus kūleņus. Cieta tikai auto, paši braucēji iztika bez traumām. Pēc avārijas M. Sesks atzina, ka nāksies vēlreiz atgriezties šajās sacensībās, lai beidzot nobrauktu līdz finišam: “Tagad zinām, kas ir “Pērkoņu” tramplīns. Cēsu rallijs atkal neizvērtās tā, kā bijām plānojuši. Otro reizi divos piegājienos paliekam ceļa malā. Ceru, ka tas nozīmē tikai vienu – mums šeit ir jāatgriežas vēlreiz.”

Par uzvarētājiem absolūtajā ieskaitē kļuva igauņi Karls Volvers un Annika Sona, bet piektajā vietā absolūtajā ieskaitē bija mūsējie – Kalvis Blūms/ Ralfs Lipstoks (“Mitsubishi Lancer Evo VI”). LRC5 ieskaitē viņiem trešā vieta.

Par to, ka Cēsu rallijs nav viegls, rāda arī tas, ka liels skaits braucēju bija spiesti izstāties dažādu iemeslu dēļ. Viņu vidū arī Emīls Blūms/ Didzis Eglītis, kuri gan šoreiz vairāk brauca pēc emocijām, jo startēja ar žigulīti, VAZ 2101. Izstāties nācās arī Vigo Rubenim/ Kristapam Eglītem. Kopumā līdz finišam netika 25 ekipāžas.

Rallijā visu izsaka sekundes, pat desmitdaļas, un LRC6 uzvarētāji Rolands Jaunzems/ Ainārs Kalniņš otrās vietas ieguvējus apsteidza par 1,7 sekundēm. Pēc finiša R. Jaunzems neslēpa, ka pirmajā dienā viss gan risinājies tā, lai viņi vispār nebūtu trijniekā: “Taču sanāca šādi. Savā laikā man viens slavens rallija treneris Andris Neišāns mācīja, ka nedrīkst padoties, ir jācīnās līdz pēdējam metram. Tā arī darījām, un ir rezultāts!”
Kopā ar pilotu Ziggy startēja pieredzējušais stūrmanis Andris Mālnieks, kura karjerā arī Lat­vijas čempiona tituls. Finiša estakādē, daloties emocijās, viņš atzina, ka šajās dienās viņu vadījušas sentimentālas jūtas, jo dzimis un audzis Cēsīs, bet tikai tagad pirmo reizi startējis Cēsu rallijā.

Katrs finišējušais veltīja labus vārdus rallija organizatoriem, solot braukt arī nākamgad.

Ar Cēsu posmu noslēdzās Latvijas rallija čempionāts, un Cēsu rallija organizators Māris Millers sarunā ar “Druvu” atzina, ka bijis prieks uzņemt tieši noslēdzošo posmu: “Pašiem šķiet, ka izdarīts labs darbs. Bija interesanti ātrumposmi, labi salikta programma, jo skatītāji varēja redzēt sešus no astoņiem ātrumposmiem. Atbrauca spēcīgs dalībnieku sastāvs, īpaši pirmie desmit numuri. Labi nostrādājām ar publicitāti, reklāmu.”

Jautāts, kā sapulcēt spēcīgus braucējus, jo tieši tas vilina līdzjutējus, Māris saka, ka svarīga komunikācija ar sportistiem, komandām, bet vissvarīgākais ir iepriekš paveiktais: “Katrs mūsu rīkotais pasākums ir kā vizītkarte nākamajam, un to īpaši ņemam vērā.”

Akcentējot būtiskākās pārmaiņas pret iepriekšējo gadu, viņš norāda, ka “Pērkoņu” ātrumposms šogad tika veikts pretējā virzienā, un tur skatītāju bija ļoti daudz. No jauna bija ātrumposms “Annas”, kur pēdējo reizi bija braukts pirms vairāk nekā 15 gadiem. Katrā ziņā atjaunotajā rallijā “Cēsis” tur vēl nebija braukts.
Stāstot par pasākuma tapšanu, viņš saka, ka jau visu gadu ir domas par to: “Galvenā darīšana notiek pēdējos divos mēnešos, kad viss skaidrs, kam būt. Kamēr notiek rallijs, tiek pierakstīti secinājumi, ko izdarījām labi, kas jāuzlabo, jau ieskicējam nākamo gadu. Gribas to latiņu celt arvien augstāk, bet, tiklīdz sasniedz kādu līmeni, tas jau tiek uzskatīts par normu.

Vienmēr svarīgi atcerēties, ka šis ir Latvijas rallija čempionāta posms, kam ir savas prasības. Bet gribu teikt, ka šogad atkal sasniedzām maksimumu, ko varējām. Tas nozīmē, ka nākamgad šī jau būs kā norma un atkal nāksies kāpt augstāk.

Noslēgumā saņēmu daudzus paldies no braucējiem, kas liecina, ka darbs izdarīts labi. Ja viņi grib atgriezties Cēsīs nākamajā rallijā, tas dod papildu gandarījumu un mums, rīkotājiem, ir papildu stimuls. Ja igauņu braucēji saka, ka te viņiem patika, ka grib vēl, tad, visticamāk, nākamgad viņi būs vēl lielākā skaitā.”
Uz jautājumu, vai nākamgad rallijs “Cēsis” būs, Māris atbild: “Plānos ir, bet vēl jau daudz nezināmā.”

Šis notikums ļauj Cēsu vārdam izskanēt plaši, un, kā norāda novada pašvaldības Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes vadītājs Viesturs Dumpis, rallijs “Cēsis” novadam ir ļoti svarīgs: “Cilvēku pieplūduma ziņā, publicitātes apjomā šis noteikti ir viens no lielākajiem sporta notikumiem Cēsu novadā. Paldies Mārim Milleram ar viņa komandu, ka viņi šo paveic tik augstā līmenī, jo, kā man atzina sacensību komisārs, šis rallijs ir noorganizēts pasaules čempionāta līmenī, īpaši akcentējot arī drošības aspektus.
Pašvaldība no savas puses var palīdzēt ar saviem resursiem – paš­valdības policiju, Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes resursiem, citiem – , jo pasākums dod ekonomisko pienesumu, visas naktsmītnes bija rezervētas, cilvēki te ēd, iepērkas. Kā norādīja komisārs, viena ekipāža uz vietas iztērē vismaz tūkstoti eiro, kas paliek vietējā ekonomikā. Droši var teikt, ka šis ir pasākums ar lielu plus zīmi!”