Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Būt harmonijā

Sarmīte Feldmane
06:32
02.09.2025
120
1
Pl Straupe Edite

Paaudzēs straupiete. Edīte Rudzīte lepojas ar savu dzimto Straupi un zina tās vēstures stāstus. FOTO: Sarmīte Feldmane

“Nevis skumt par to, kas nav izaudzis, bet priecāties par to, kas ir. Kāda vaina laikapstākļiem? Mums taču nav orkānu, zemestrīču, ugunsgrēku. Ja es būtu zemniece, droši vien runātu citādi, tagad uzvelku siltāku jaciņu un dodos savās gaitās,” saka Edīte Rudzīte.

Viņas vasara bijusi notikumiem piepildīta, un katrs iekrāsojis ikdienu. Edītes aizraušanās ir orientēšanās, viņai “Meridiāna” sacensības ir ierakstītas kalendārā. “Pēdējais maršruts pagāja lietū, kad iznācu no meža, tas pārstāja. Skrienot ieraudzīju pirmo beku, gribējās apstāties, bet tomēr skrēju tālāk,” smaidot stāsta Edīte un uzsver, ka ir pateicīga skolotājai Aijai Alksnei Straupes skolā, jo viņa mācēja bērnus ieinteresēt, iesaistīt, atrast to sporta veidu, kas kuram piemērotāks. Viņa veda uz sacensībām, rūpējās par katru.

“Orientēšanās ir demokrātisks sporta veids, vari staigāt, vari skriet, vari vērot dabu, ir arī jādomā, lai neapmaldītos,” saka straupiete un piebilst, ka tad, kad ir piekususi vai kreņķīga, mājinieki saka, lai brauc uz mežu atpūsties. Savu reizi viņa piedalās arī trīs dienu orientēšanās sacensībās “Kāpa”, tad līdzi brauc mamma un jaunākā meita, un pa ceļam ir arī ekskursija.   

Edīte vērtē, ka Straupē pietrūkst cilvēka, kurš nodarbotos ar bērniem un jauniešiem, iesaistītu viņus sportiskās nodarbībās. Tas nenotiek mērķtiecīgi. Viņa meitu ved uz futbola treniņiem Siguldā. Vecākā meita studē, jaunākais dēls mācīsies par mežsaimnieku, bet vecākais strādā Rīgā, ir       
servisa audioinženieris. “Katrs izvēlējies savu profesiju, vēlas darīt to, kas patīk,” gandarīta mamma.

Edīte ir pārdevēja, bet atrod laiku tam, kas patīk. Ogošana, sēņošana, mežs dod spēku. Šovasar lielākais prieks par Lielstraupes purvā salasītajām lācenēm. Tās ziemā atgādinās par vasaru. Edīte ir arī prasmīga rokdarbniece. “Dzimtā vienmēr bijušas izcilas rokdarbnieces, un arī man patīk. No lietota apģērba top jauns. Bērniem esmu daudz šuvusi. Tā var ietaupīt un tikt pie oriģināla apģērba. No podziņām šuju kroņus, strādāju arī ar ādu,” pastāsta Edīte.

Viņa savu reizi ir arī gide. Straupiete sestajā paaudzē, zina vietējo vēsturi, pazīst pagastu, tā ceļus un mežus. “Straupe pievelk. Ūdens tūristi brauc pa Braslu, bet Straupē nav maršruta, pa kuru ejot, iepazīt vēsturi un dabu. Te ir daudz interesanta, ne tikai Lielstraupes pils,” teic Edīte un piebilst, ka arī pašai bijušas domas izstrādāt kādu ekskursijas maršrutu, bet atzīst, ka ikdienā viss ir kā dzīvē – vispirms ir plānošanas optimisms, tad skarbā realitāte. Lai izdomātu maršrutu, tad to piedāvātu tūristiem, tā nevar būt brīva laika aizraušanās. Viņa arī uzskata, ka Straupe, mazākā Hanzas pilsēta pasaulē, vairāk jāreklamē, par to jāatgādina.

“Straupe visos laikos bijusi ar savu šarmu. Tā ir mana dzimtā vieta,” ar lepnumu saka Edīte Rudzīte.

Komentāri

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

    05:51
    04.12.2025
    126

    “Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

    No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

    05:03
    03.12.2025
    621
    1

    Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

    Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

    05:00
    02.12.2025
    146

    Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

    Ceļā pretim gaismai un brīnumam

    05:55
    01.12.2025
    240

    Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

    No notīm līdz emocijām

    05:35
    28.11.2025
    43

    Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

    Aukstajam laikam šuj siltas segas

    06:32
    27.11.2025
    448

    “Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

    Tautas balss

    Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

    09:49
    01.12.2025
    28
    G.Z. raksta:

    “Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

    Ielas daļa joprojām tumsā

    08:29
    24.11.2025
    42
    1
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

    Ja nav savas automašīnas

    08:29
    24.11.2025
    31
    Līgatnes iedzīvotāja raksta:

    “Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

    Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

    08:27
    23.11.2025
    35
    Literatūras cienītāja raksta:

    “Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

    Atbildība arī gājējam

    08:26
    22.11.2025
    29
    Cēsniece V. raksta:

    “Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

    Sludinājumi