“Būs ievērojamu nacionālu un starptautisku notikumu kopums visa gada garumā ar vadmotīvu “Kultūra galvās, pilīs, sētās”. Cēsīs un pagastos cilvēki īstenos apjomīgu kultūras programmu, un 2025. gadā Cēsis iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta,” vēsta Cēsu novada pašvaldība. Par iecerēm, izdarīto, aktuālo un problēmām saruna ar “Cēsis 2025” darba grupas vadītāju, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieku Ati Egliņu-Eglīti un “Cēsis 2025” koordinatori, pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāju Zani Neimani.
-Daudzas pašvaldības Latvijā satrauktas, ka pietrūkst naudas ikdienas vajadzībām, attīstībai, izglītībai. Cēsis nākamā gada budžetā par prioritāti izvirzījusi kultūru. Protams, vēl lems deputāti.
A.Egliņš-Eglītis: – Domei ir divas prioritātes. Pirmā ir struktūrfondu apguve, tajā jau ir ļoti daudz līdzekļu izglītībai, ceļu, ielu sakārtošanai, uzņēmējdarbībai. Bija jādefinē šaurs prioritāšu loks, bet, ņemot vērā ilgo gatavošanos “Cēsis 2025”, vadības grupai bija priekšlikums izvirzīt divas prioritātes – attīstība un kultūra. Aizvien uzsveram, ka kultūra nav tikai dziedāšana, dejošana vai teātra spēlēšana un muzicēšana, tā ekonomikā ir lielāks spēks. Ir 2019.gada Kultūras ministrijas pētījums, ka Cēsu koncertzāle ekonomikā gadā dod divus miljonus eiro. Jāizmēra viss novads. Ir arī citi pētījumi, kas apliecina, ka viens kultūrā ieguldīts eiro ienes vairākus. Tā kā nav runa tikai par kultūru, arī ekonomiku, izglītību, vidi, tūrismu un daudz ko citu.
-Programmā uzsvērts būtiskais: demokrātija, izglītība, vide un klimata pārmaiņas, atjaunotne un Cēsu novada izcilība. Jaunā gaismā ieraudzīt esošās un potenciālās kultūrvietas, katru mēnesi viens līdz trīs Latvijas mēroga īpaši šim gadam veltīti pasākumi. Izpētot programmu, tajā ļoti daudz pasākumu, kas tāpat notiktu, kaut vai apvienību svētki, Cēsu Mākslas festivāls, “Lampa” un citi.
Z. Neimane: – Programmā ir pasākumi, kas tāpat notiktu, bet ar kolēģiem daudz runājam, kā tos rīkot nedaudz citādāk, uz esošo resursu paskatīties ar svaigu skatu, uzsverot, atgādinot par ko būtisku, vai nu izceļot kādu vietējo personību, vai konkrētajai vietai ko svarīgu. Pasākuma nosaukums ir tas pats, bet ar dziļāku saturu. “Cēsis 2025” paver iespēju uz ierasto paskatīties plašāk.
A.Egliņš-Eglītis: – Daudzi cilvēki un organizācijas vēlas darīt, īstenot savas idejas tieši Cēsīs. Plānošana aizvien turpinās, jo savus projektus piedāvā aizvien vairāk, rodas idejas, kuras kāds gatavs īstenot. Ja nebūtu “Cēsis 2025”, nebūtu lieluzveduma “Māls”, kas būs finansiāli ietilpīgākais pasākums, droši vien nerunātu par dzejas lasījumiem no Cēsu bibliotēkas balkona, diskotēku Raiņa kvartāla pagalmā un citiem. Būs literārie pārgājieni, iepazīstot apkārtni un personības, veidojas piederības sajūta, lepnums par vietu, kur dzīvo. Ir iecere par plašāku Zāļu dienu, pasākumu par Latvijas karoga tēmu un veselavieti Jāni Lapiņu, konference par Sauli. Cēsīs nebūs nevienas nedēļas nogales, izņemot piemiņas dienas, kad nebūs kāda pasākuma. Arī Imantdienas atgriežas Pils parkā. Būs trīs dziesminieku tikšanās Maija parkā. Sīmanītis kļūst par jaunu kultūras vietu Cēsīs.
-Piebalgas kultūrtelpa ir ierakstīta Latvijas nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Ja negatavotos “Cēsis 2025”, vai mēs saņemtos to izdarīt? Bija motivācija, jo Piebalgai novada kultūrā ir būtiska vieta. Šovasar te notiks īpaši pasākumi, arī “Goda mielasts Piebalgā”.
Z. Neimane: – Gatavošanās process ir svarīgs sadarbībai, “Cēsis 2025” vieno kopīgam mērķim. Sadarbība ir būtiska arī turpmāk.
-Starptautiskie koncerti ir producentu rīkoti, viņus piesaista Cēsis kā Latvijas kultūras galvaspilsēta?
A.Egliņš-Eglītis: – Stāsts par Cēsīm kā kultūras galvaspilsētu magnetizē. Katru nedēļu notiek vairākas sarunas par piedāvājumiem. Ir, protams, tādi, kuri domā, ka mums ir aploksne ar naudu, un gatavi rīkot.
Z.Neimane: – Ne jau vienmēr runa par eiro, sadarbība var būt ļoti dažāda.
-Kultūras galvaspilsētas vārds ir izskanējis, tas piesaista, bet kāda dažādu norišu rīkošanā ir vietējo cilvēku iesaiste?
A.Egliņš-Eglītis: – Tiek kartētas vietējās kopienas, to aktivitātes. Redzēsim, cik naudas var atvēlēt mazo kultūras projektu konkursam, bet arī vismazākā aktivitāte būtu ļoti svarīga tieši pašai kopienai. Bijām Tartu uz “Eiropas kultūras galvaspilsētas” noslēguma svētkiem, un vietējā latviete uzsvēra, ka vietējie iedzīvotāji norisēs atrada savu vietu, tas bijis svarīgi. Visu gadu lielie pasākumi būs, bet grūtākais ir, lai būtu kultūras notikumi vietējiem cilvēkiem, kurus viņi rīko paši, nāk kopā. Ir jāsatiekas, jārunā, jādomā, jāizvirza idejas. Tā būs nākamā gada veiksme, cik daudz iesaistīsies un darīs pagastos, ciemos.
Z.Neimane: – “Cēsis 2025” savus pasākumus piesaka arī vietējās kopienas, jo vēlas būt kopējā notikumā. Kultūras darbinieki gribēja, lai apvienību un pagastu pasākumi būtu kopējā programmā.
-Tātad svarīgs nevis tas, ko mums rādīsit, bet ko paši esam gatavi darīt.
A.Egliņš-Eglītis: – Tieši tā. Nevis kāds sarīko vai liek to darīt, bet pats gribi un dari. Pašvaldība ir tikai procesa virzītājs, taču vietējā sabiedrība ir un būs tie, kuriem jādod savs ieguldījums.
Z.Neimane: – Viesmākslinieki atbrauks un aizbrauks, svarīgi, kas paliks.
-Projektu konkursos varēs piesaistīt finansējumu.
A.Egliņš-Eglītis: – Gada sākumā būs skaidrs par finansējumu. Ko atbalstīt, tiks vērtēts, lai atbilst “Cēsis 2025” mērķiem.
Z.Neimane: – Kultūras intensitāte novadā ir ļoti liela, jāceļ gaismā tas, kas mums ir. Tā ir vērtība.
A.Egliņš-Eglītis: – Tas ir izaicinājums, jo vasarā nedēļu nogales visā Latvijā ir ļoti piesātinātas ar dažādiem kultūras notikumiem, vēl arī Skolu jaunatnes dziesmu svētki. “Lampa” nākamvasar notiks pirms Jāņiem, jo vienkārši nebija cita laika. Ja tiek pieteikta vēl, piemēram, kāda izstāde, to nav, kur izvietot.
-Skolēnu Dziesmu svētkos nedēļu Rīgā pavadīs ne tikai jaunā paaudze, arī daudzi bērnu vecāki un, protams, kolektīvu vadītāji. Tajā laikā novadā notiek arī divu apvienību svētki. Amatiermākslas kolektīviem vēl arī festivāli, salidojumi, jārēķinās ar mēģinājumiem uzvedumam “Māls”, jāpiedalās apvienību, pagastu svētkos. Katram pasākumam ir kas jauns jāapgūst. Vai slodze nebūs pārlieku liela? Vasara taču ir atvaļinājumu laiks.
Z.Neimane: – Par to esam runājuši, ka nākamais gads būs ļoti intensīvs. Augusts amatiermākslas kolektīviem nebūs brīvs, jo “Māls” ir lieliska iespēja, kur piedalīties.
A.Egliņš-Eglītis: – Pēdējā laikā nereti dzirdēts, ka tiek gatavoti pasākumi tikai rīdziniekiem, savukārt amatiermākslas kolektīvi uzsver, ka jāpiedalās pārāk daudzos pasākumos.
Z.Neimane: – Kurš grib darboties, platforma ir dota. Vasara būs piepildīta. Septembris lielākajai daļai kolektīvu būs brīvs, un aktīvā sezona sāksies oktobrī.
-Izskanējis, ka “Cēsis 2025” izmaksās vairāk nekā miljonu eiro.
A.Egliņš-Eglītis: – Lēšam ap 1,3 miljoniem eiro. Ir nauda, ko pašvaldība konsekventi paredz kultūras pasākumiem, lielajiem un mazajiem kultūras projektu konkursiem, tad ir ārējais finansējums un tas, kas tiks piesaistīts Valsts Kultūrkapitāla fonda un starptautiskos projektu konkursos. Drīzumā būs atbildes no sponsoriem, kuri ir ieinteresēti atbalstīt. Diemžēl divos “Radošās Eiropas” projektos vietējās kultūrtelpas attīstībai atbalstu neguvām. Kaut vērtējums bija augsts, lielo konkurenci neizturējām. Tas būtu atbalsts “Mālam” un Piebalgai. Turpinām piesaistīt un meklēt finansējumu. Vēl ir arī biļešu ienākumi, piemēram, “Māls” nebūs bezmaksas pasākums.
-Svētku gada atklāšana koncertzālē būs ar maksas koncertu. Tas ir notikums, kurā daudzi gribētu būt klāt.
A.Egliņš-Eglītis: - Diemžēl nevaram visus koncertus finansēt. Pēc koncerta būs arī pasākumi Cēsīs Vienības laukumā, “Malā”, Amatas pagastā Ģikšu Danču nakts.
Z.Neimane: – Neizslēdzu, ka svinīgās uzrunas būs Vienības laukumā.
A.Egliņš-Eglītis: – Gadu gaitā radies pieņēmums, ka kultūrai jābūt bez maksas. Bet kultūra nav bez maksas. Nepārtrauktas visās pašvaldībās ir diskusijas, vai pašvaldībai jāfinansē izklaides pasākumi. Novadā turamies pie tā, ka valsts svētku pasākumi ir bez maksas, bet zaļumballes par maksu. Pašvaldības netiek līdzi kultūras inflācijai, koncerti kļuvuši ļoti dārgi.
-Arī apvienību svētkos koncerti nebūs bez maksas.
Z.Neimane: – Par to aizvien diskutējam. Iespējams, vakarā koncerts vai balle būs par maksu, bet dienā daudzi pasākumi bez maksas. Ieejas maksa jau nav, domājot tikai par ieņēmumiem, bet arī lai organizētu apmeklētāju plūsmu, ievērotu drošības prasības, kas ir palielinājušās. Tajā pašā laikā ir svarīgi ikvienā pasākumā noturēt kvalitātes latiņu, jo ikviens apmeklētājs vēlas piepildītu pasākumu, koncertu.
Jārēķinās arī ar kultūras darbinieku kapacitāti. Lielie pasākumi no idejas līdz īstenošanai prasa lielu atdevi, noorganizēt vēl ko vērienīgu vienkārši nav iespējams.
-Popularizējot “Cēsis 2025” mājaslapā, informācijas tomēr nav daudz, nevar sekot līdzi gatavošanās gaitai, uzzināt vairāk par pasākumiem.
A.Egliņš -Eglītis: – Ikviena kopiena, pasākumu rīkotāji tiek aicināti sniegt informāciju. Tā kļūs aizvien izsmeļošāka. Darbs pie programmas turpinās un arī turpināsies visa 2025.gada garumā – ir iezīmēti kopīgi notikumi ar nacionāla līmeņa kultūras organizācijām, vairākām vēstniecībām Latvijā.
-Kas paliks pēc “Cēsis 2025” kā atgādinājums par Latvijas kultūras galvaspilsētu?
Z.Neimane: – Bija iecere par kādu vides objektu, tai vēl nav reālas aprises. Bet ar šo gadu jau nekas nebeidzas. Būs idejas, kas radīsies nākamgad, bet tiks īstenotas vēl pēc gada vai vēlāk.
A.Egliņš-Eglītis: – Nākamgad pirmoreiz notiks Cēsu novada rīkots Latvijas koru un ansambļu konkurss, ir iecere iedibināt Gada balvu kultūrā. Tas ir jaunu tradīciju sākums.
-2026.gadā ir Cēsu 820. jubileja, latiņu nolaist nedrīkstēs.
A.Egliņš-Eglītis: – Tieši tā.
UZZIŅAI
Cēsis piedalījās Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gada atlases posmā, kurā Cēsu pieteikums netika virzīts otrajā kārtā. Gūstot lielu sabiedrības atbalstu pēc atlases posma, novērtējot darba grupas veikumu un godājot ievērojamo kultūras iestāžu iesaisti procesā, pieņemts lēmums veidot neatkarīgu, apjomīgu un iesaistošu kultūras norišu programmu 2025.gadā.
Par kultūru “galvās, pilīs, sētās”, atvasināti no vārda “galvaspilsēta”, tiks izceltas Cēsu novada bagātības un vērtības. Vārds “galvās” sevī ietver sabiedrību, tās zināšanas, domas, idejas, aktivitātes un iespējas. Vārds “pilīs” manifestē Cēsu pilsētu kā kultūras, izglītības un sociālekonomisko procesu virzītājspēku. Savukārt “sētās” simbolizē Cēsu novada vēsturi, ainavu, objektus, viensētas un apsola notikumus katrā novada pagastā.
Komentāri