Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss ir viegli pieejams. Un plašā informācijas plūsma, kurā daudz dzirdam par brīnumaini labvēlīgu iespaidu, ko uz veselību atstāj, piemēram, kārtīgās devās lietots vitamīns D vai magnijs, vedina pamanīt farmācijas kompāniju un medikamentu izplatītāju raibās reklāmas ar atlaižu birkām, kas zibsnī ziņu lapu sānos.
Informācija ar laiku nogulsnējas mūsu prātos, ar to saskaroties arvien biežāk un lielākos apjomos, patiesi sāk šķist, ka vai tik vispār var labi dzīvot, ja nelieto kādu papildu preparātu veselības uzlabošanai vai pat tik vien kā organisma uzturēšanai normālā formā. Tad nu atliek vien skriešus doties uz tuvējo aptieku vai lielveikalu, kuri arī piedāvā dažādus uztura bagātinātājus, lai savu virtuves “ātro” zāļu skapīti papildinātu ar pāris jaunām burciņām.
Par to esmu aizdomājusies sen, bet nupat, sākoties rudenim ar tam raksturīgajām iesnām vai sāpošu kaklu, arī nolēmu, ka varbūt vajadzētu iegādāties papildu vitamīnu D. Galu galā, šķiet, ka katrs sevi cienošs latvietis noteikti to lieto, vismaz tāds iespaids ir pēc sarunām paziņu, draugu un radu lokā. Pēc kāda laika atskārtu, ka kaut kā visai labāk nejūtos. Kādā rītā, dzerot kafiju, paraudzījos uz vitamīna D iepakojumu uz virtuves loga palodzes un nodomāju – vai man to vispār vajag? Tas, ka ir zināmas vadlīnijas, analīžu diapazons, kādam šī un citu vitamīnu un minerālvielu līmenim cilvēka asinīs jābūt, varbūt nav nepārprotams rādītājs, ka visiem ir vienāda vajadzība. Šo domu pamudināta, nolēmu palūkoties, ko tad par uztura bagātinājiem vēsta pētījumi.
Lūk, lai gan daudzi uztura bagātinātāji noteikti ir labvēlīgi veselībai, zinātniski pierādījumi tam ir ļoti atšķirīgi, un ir svarīgi zināt, kuri konkrētam cilvēkam var būt noderīgi un kuri var būt pat kaitīgi. Ir iemesls, kāpēc uztura bagātinātāji ir tik populāri: dažreiz tie darbojas. “Papildu veselīgam uzturam ir pierādījumi, ka daži uztura bagātinātāji var uzlabot jūsu vispārējo labsajūtu ar nelielu vai nekādu risku,” saka amerikāņu uztura zinātniece ar doktora grādu Alise Milšteina. Tomēr, neskatoties uz līdz šim veikto pētījumu apjomu par uztura bagātinātājiem (starp citu, kopš 1999. gada ASV veselības institūti vitamīnu un minerālvielu izpētei ir iztērējuši vairāk nekā 2,4 miljardus ASV dolāru), zinātniskie pierādījumi nav viennozīmīgi. Vairums pētījumu liecina, ka multivitamīni nekādi nepalīdzēs dzīvot ilgāk, nepalēninās veselības pasliktināšanos vai nesamazinās slimības simptomus un, protams, neizslēgs smagu saslimšanu. “Patiesībā uzņēmumiem ir nelikumīgi apgalvot, ka uztura bagātinātāji ārstēs, diagnosticēs, novērsīs vai izārstēs slimības,” saka Milšteina.
Tāpat veikalos vai tiešsaistē iegādātie produkti var atšķirties no pētījumos izmantotajiem, tāpēc pētījumu dati var būt maldinoši. Vairumā gadījumu multivitamīni, visticamāk, neradīs nekādu risku veselībai. Tomēr ir svarīgi būt piesardzīgam. Kas zina, kā katram organisms uz konkrētām lietām reaģē, tāpēc vislabāk konsultēties ar ārstu. Un pārdomāt, vai viss, ko kāds saka, ka ir vajadzīgs “katram cilvēkam”, ir vajadzīgs arī tieši man vai tev.
Komentāri