Ceturtdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Distanču slēpošana un veselība: Kādi ieguvumi ir no šīs aktivitātes?

Reklāmraksts
13:51
13.11.2024
13
Jasper Guy Dzd O5cnr0y Unsplash

FOTO: publicitātes

Distanču slēpošana arī Latvijā kļūst arvien populārāka, tā ir pieejama visiem un ļauj atpūsties, baudot sniegotās ainavas. Distanču slēpošanas priekšrocības noteikti pārliecinās jūs traukties pa sniegotām takām! No brīža, kad uz sasalušās zemes nosēžas pirmā sniega kārta līdz szonas noslēgumam, gan slēpotāji, gan snovbordisti iekaro kalnu nogāzes, lai izbaudītu sniegpilnus priekus. Un, lai gan šie sporta veidi aukstā laikā noteikti aktīvi nodarbinās, distanču slēpošana neapšaubāmi ir pelnījusi ievērību.


Distanču slēpošana ir piemērota ikvienam!

Neatkarīgi no tā, kādu stilu izvēlaties – klasisko vai slidēšanu – pirmā distanču slēpošanas priekšrocība ir iespēja ļoti ātri slēpot patstāvīgi, jo īpaši tāpēc, ka vairumam taku zemais slīpums padara to mazāk bīstamu nekā kalnu slēpošanu. Tāpēc tas ir piemērots gan iesācējiem, gan pieredzējušiem slēpotājiem, kā arī visiem sporta līmeņiem.

Distanču slēpošana tiek praktizēta vienatnē vai grupā, atkarībā no tā, vai vēlaties dalīties īpašos brīžos ar ģimeni vai draugiem vai arī pavadīt laiku vienatnē, lai uzlādētu baterijas un nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm. 

Budžeta ziņā distanču slēpošana ir pieejama lielam skaitam cilvēku, un dienas slēpošanas biļetes un distanču slēpes parasti maksā no 5 līdz 10 eiro. Kas ir vērā ņemams – aprīkojums parasti ir lētāks nekā kalnu slēpošanas inventārs neatkarīgi no tā, vai to pērkat vai īrējat.


Spēcīga sirds, pateicoties distanču slēpošanai

Distanču slēpošana ir lielisks izturības un kardio sporta veids, turklāt tas ir tikpat labvēlīgs sirds un asinsvadu sistēmai kā skriešana vai varbūt pat vairāk, jo tiek izmantotas vairāk muskuļu grupas, taču slīdošās kustības dēļ tas ir daudz mazāk traumējošs locītavām.

Kad dodaties slēpot distanču slēpošanā, neatkarīgi no jūsu līmeņa jūs noteikti redzēsit labvēlīgu ietekmi uz elpošanu un sirdsdarbības uzlabošanos.


Visa ķermeņa treniņš

Kas attiecas uz jūsu muskuļiem, distanču slēpošana tonizē un slaidina figūru, ja tā tiek praktizēta kā izturības sporta veids un palielina muskuļu masu. Tas ir visaptverošs sporta veids, kas tonizē rokas un kājas, muguru, vēderu un sēžamvietu, tonizējot visu ķermeni, tajā pašā laikā neradot traumas. 


Distanču slēpošana, bateriju uzlādēšana dabā

Distanču slēpošana ir labvēlīga ikviena cilvēka garīgajai veselībai, ļauj pavadīt laiku pārpilnībai un mieram jūsu dzīvē, pateicoties vingrošanas baudījumam, saiknei ar dabu un saviļņojumam, slīdot pa sniegu. To praktizē mežonīgās un nepazīstamās vietās ar Backcountry slēpēm, ļaujot atslēgties no ikdienas dzīves un uzlādēt baterijas. Aizmirstiet par slēpošanas pacēlājiem un pūli kalnu slēpošanas trasēs, klausieties slēpju kraukšķēšanu sniegā un elpu, nodrošinot skaņu celiņu jūsu ritmam.


Labi sirdij, labi kājām

Labākie sporta veidi asinsrites uzlabošanai ir izturības sporta veidi, piemēram, distanču slēpošana ar distanču slēpošanas zābakiem, jo kustību atkārtošana veicina venozo atteci un aktivizē asiņu atgriešanos sirdī, kas ir izdevīgi tiem no mums, kuriem ir smagas kājas, aukstas rokas, potītes vai pietūkušas pēdas.

Distanču slēpošana darbojas arī uz jūsu koordināciju. Neatkarīgi no tā, kādu paņēmienu izmantojat, kustības sadalījums starp ķermeņa apakšdaļu un ķermeņa augšdaļu ir būtisks, lai tas būtu efektīvs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
49
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Aptaukošanās un diabēts – kāpēc jāārstē kopā?

13:57
13.11.2024
23

Gan aptaukošanās slimība, gan otrā tipa cukura diabēts ir cieši saistīti, un, ārstējot vienu, var novērst otru. Kurpretim neārstējot – pieaug abu izplatība. Kāpēc tā, skaidro Dr.med., endokrinoloģe un Diabēta federācijas vadītāja Indra Štelmane. Nianses par minerālvielu un vitamīnu papildu uzņemšana cukura diabēta pacientam raksturo “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa. “Lai gan daudziem šķiet, ka […]

Inženiera darba radošums pārtapis dzejā

06:47
07.11.2024
33

Šoruden iznāca zaubēnieša Ojāra Evalda Bīriņa dzejas krājums bērniem “Pasakas no Ota vācelītes”. “Tā izdota uz mana mazmazdēliņa dzimšanas dienu,” stāsta 87 gadus vecais autors. Grāmata nosaukumu ieguvusi tāpēc, ka mazbērni viņu iesaukuši par Oti, tā aizstājot izplatīto vectētiņa sinonīmu opi. Viņam esot bijusi tā lielā laime izaudzināt ne vien savus bērnus, bet arī visus […]

Ja ir ceļotprieks, iespējas var atrast

10:57
05.11.2024
286
1

Iepazīt pasauli, izraudzītajā valstī strādājot īstermiņa darbus, lai par iekrāto varētu apceļot šo zemi. Tādu iespēju atradusi Zane Jēkabsone. “Pēdējos piecus sešus gadus esmu pavadījusi ceļojot. Divus gadus dzīvoju Jaunzē­landē, tad kādu laiku padzīvoju Itālijā, šogad atgriezos no gandrīz gada Kanādā, bet šajā vasarā biju Norvēģijā,” stāstu par savu aizraušanos ar pasaules apceļošanu un citu […]

Vieta, kur gūt stiprinājumu

06:52
05.11.2024
103

1.novembrī apritēja četri gadi, kopš Cēsīs, “Gaujaslīčos”,  atvērts dienas centrs cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas, bet novembra beigās apritēs gads, kopš te piedāvāja pirmās nodarbības senioriem. Kopienas centru “Gaujas­līči” apsaimnieko nodibinājums “Lat­vijas Evaņģēliski luteriskās Baz­nīcas Diakonijas centrs”. Katru vasaru centrā organizē Veselības dienu, kas vienmēr plaši apmeklēta, rīko nometnes bērniem. “Druva” sarunājās ar kopienas centra “Gaujaslīči” […]

Grozu pīšana kā dzīvesveids un vaļasprieks vienlaikus

07:33
03.11.2024
46

Oktobra izskaņā Straupes Tautas namā norisinājās rokdarbu meistarklases, kur bija iespēja apgūtgrozu pīšanas prasmes. Par to, kā šis arods ienācis viņas dzīvē un cik viegli vai sarežģīti ir pīt skalu grozus, sarunājos ar amatnieci, zemgalieti INTU BENDRUPU. -Grozu pīšana nemaz nav tik izplatīta nodarbošanās. Kā sākāt ar to darboties? -Pēc profesijas esmu agronome. Daudzas prasmes […]

Tautas balss

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
18
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Godināt savu vēsturi

14:53
13.11.2024
9
Lasītāja raksta:

“Rīgā atjaunota kādreizējā rātskunga dzimtas apbedījuma vieta. Pašvaldība tam veltījusi ap simts tūkstošiem eiro. Protams, vēsture jāsaglabā, bet vai tikpat lielu vērību un līdzekļus velta arī latviešu tautas dižgaru kapavietu kopšanai un uzturēšanai? Jā, baltvācu un krievu patricieši pirms gadsimtiem varēja atļauties būvēt varenas ēkas un varenas kapu vietas, latvieši ne, bet būtu vērts vairāk […]

Necieņa pret iedzīvotājiem

14:53
13.11.2024
15
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs, Lāču ielā, jau ilgāku laiku nedeg trīs ielas laternas. Tur ielas malā ir garāžu kooperatīvs, cilvēki no rīta iet pēc mašīnas, vakarā to noliek. Tagad, kad dienas īsas, jātaustās pa tumsu. Skaidri saprotams, ka darba nav daudz, armatūra ir, jāieliek spuldzes, un, iespējams, vajadzīgs kāds neliels remonts. Laternas nedeg jau ilgāku laiku, manuprāt, tā […]

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
20
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
17
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Sludinājumi