Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Septembra ekvinokcijas svinēšana – mūspašu Miķeldiena

Anna Kola
11:45
30.09.2024
79
1 Anna Domas Copy 150x150.jpg

Rudens patiešām ir skaists gadalaiks. Lai arī šogad mūsu platuma grādos laikapstākļi nudien lutina, tuvojas ierastais periods, kas izsenis licis ļaudīm izraibināt tumšos vakarus un drēgnās novakares ar teiksmām, mītiem, nostāstiem. Septembra izskaņa atnāk ar Miķeļdienu – seno latviešu svinamo brīdi, kas faktiski iezīmē rudens saulgriežus. Koki sāk mest savas dārgakmeņu lapas, saule sāk nolaisties savā ikgadējā ceļā, vēlās pēcpusdienās metot dziļas, zeltainas gaismas stieņus pāri laukiem un viensētām.
Lai arī šķiet, ka senās latviskās tradīcijas ikdienā mūsu modernajās dzīvēs ienāk pavisam maz, lielākoties šis paražas arvien dzīvo izglītības iestādēs – bērnudārzos, skolās. Arī pašai spilgtākās Miķeļdienas atmiņas ir no sākumskolas laika – ķirbji, kabači, burkāni un visādi citādi rudens ražas labumi, ar ko devāmies uz skolu piedalīties Miķeļdienas tirdziņā vai kādā dabas velšu radošo darbiņu izstādē. Miķeļos jeb Miķeļdienā noslēdzas saimnieciskais gads – raža ir novākta, pabeigti galvenie zemes darbi. Miķeļdiena, kuru dēvē arī par appļāvībām, apjumībām, nosaukumu ieguvusi no kristīgajā baznīcā godinātā ercenģeļa Miķeļa (Mihaela). Otri lielie latviešu rudens svētki ir Mārtiņi par godu 4.gadsimta kristiešu svētajam – Mārtiņam no Tūras, kas iezīmē ziemas laika sākšanos. Kā Miķeļos, tā Mārtiņos bagātīgi mielojas (kauj gaili, sivēnu, cep plāceņus, dara alu), zīlē nākotni, pareģo laikapstākļus.

Laikposms starp Miķeļiem un Mārtiņiem latviešu tradicionālajā kultūrā ir veļu laiks (arī: dievaines, zemlikas, ķauķu laiks), kad tiek pieminēti mirušie senči, viņiem gatavots rituāls mielasts. Veļi saukti arī par velēniešiem, vecajiem, ēniem, iļģiem, ķauķiem, pauriem u. c. Rudens saulgriežu svinēšanas tradīcijas patiesībā ir līdzīgas daudzviet pasaulē – gluži tāpat, kā tas ir ar citiem svētkiem, par kuriem dažubrīd var likties, ka esam tādi vienīgie un unikāli to atzīmētāji. Ir interesanti, ka, palasot vairāk, kļūst skaidrs – viss pasaulē ir diezgan cieši saistīts, tostarp arī mūsu senču pagāniskās tradīcijas.

Lielbritānijā ierasti rudenī atzīmē Ražas svētkus, kas pamatā tieši to arī nozīmē – tiek svinēts gada laiks, kad visi pavasara un vasaras darbi aiz muguras un beidzot var baudīt to augļus. Kornvolas skatījums uz pasākumu ir pazīstams ar nosaukumu Guldize, “riķu svētki” (jeb graudu krāvumi). Anglijā arī rudens tradīcijas dominē gailis, rudenim raksturīgie dārzeņi un bagātīgi klāti galdi ar ēdieniem.

Mūsdienās vērojama arī šo seno tradīciju atdzimšana – to redzam gan pie mums Latvijā, kur arvien populārāka kļūst senlatviešu dzīvesziņa un riti, gan citviet pasaulē, kur augošu popularitāti gūst citas pagāniskās tradīcijas. Viena no tādām ir arī ķeltu mitoloģija un paražas, starp tām arī visnotaļ aizraujošās druīdu prakses. Druīdiem rudeni iezīmē Albanelfeda svētki, kas nozīmē “ūdens gaisma”. Viņiem rudens ekvinokcija tiek uzskatīta par gada “vārtiem”. Starp druīdu rakstiem ir atrodamas skaistas rakstiskas liecības, kas vēsta par līdzsvaru starp gaismu un tumsu un gadalaiku ciklu. Druīdu svinībām raksturīga mājokļa rotāšana ar rudens elementiem: lapu vainagiem, ķirbjiem, rudens ogām. Modernajā pagānismā svin Mabonu – arī ķeltu svētkus, kas notiek tieši rudens saulgriežu dienā. Līdzīgi kā ar mūsu pašu Miķeļiem – dominē prieks par bagātīgo ražu, darba augļiem un tiek sagaidīts rudenīgais veļu laiks.

Polijā un citās slāvu tautās Dožiņku svētkus, kas sākotnēji notika ekvinokcijas laikā, aizsāk pilsētnieku gājiens, kurā tiek nests liels dekorēts vainags vai vītne, kas simbolizē novākto ražu. Slāviem, līdzīgi kā mums, ir dabas spēku dievi, kurus tad šajos svētkos arī godina.

Daudziem rudens šķiet ne tik patīkams, saprotot, ka vasara it kā tik zibenīgi galā, kļūst aukstāks, tuvosies ziema, kas dažu­brīd pie mums šķiet tiešām par daudz gara. Tomēr mums ir iespēja piedzīvot skaistu, krāsainu rudeni ar krāšņām koku lapām, ābolu smaržu gaisā un mītiskiem, miglas ieskautiem rītiem. Miķeļdiena iekrīt tieši šajā skaistajā laikā, kad varam tīksmināties par dabas krāsām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
14

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
20
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi