Ukrainā aizvadītā nedēļa bijusi pretrunīga un nemierīga. Situācija Ukrainas austrumu frontē lēnām turpina pasliktināties. Krievija sūta milzīgus spēkus, tiek no jauna ieņemtas vai atkal līdz ar zemi nolīdzinātas apdzīvotas vietas. Ukraiņiem noturēties austrumos ir arvien grūtāk.
Lai gan pēc Ukrainas iebrukuma Kurskā agresorvalsts bija spiesta vairākas armijas daļas pārvietot uz Kursku, situāciju austrumu frontē tas par labu ukraiņiem nemainīja. Tiesa gan, ASV Kara izpētes institūta eksperti savā ziņojumā par Ukrainas kara gaitu raksta, ka Ukrainas karaspēkam ir panākumi vairākos Kurskas apgabala rajonos. Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa Latvijas Radio skaidroja, ka Krievijai ir svarīgi nostiprināt savas pozīcijas austrumos, jo gadījumā, ja Ukrainai neizdotos atgūt savas teritorijas, visticamāk, tās kļūtu par ilgtermiņa robežām.
Svētdien, 15. septembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski informēja, ka nedēļas laikā agresorvalsts Krievija triecienos pa Ukrainu izmantojusi aptuveni trīsdesmit dažāda tipa raķetes, vairāk nekā astoņus simtus vadāmo aviobumbu un gandrīz trīs simtus trieciendronu. Kopš pilna mēroga iebrukuma dienas Ukrainā 2022. gada 24. februārī Krievija ir raidījusi pret to gandrīz četrpadsmit tūkstošus raķešu un trieciendronu.
Kā zināms, 1. augustā notika arī apmaiņa ar ieslodzītajiem starp Krieviju, Baltkrieviju un Rietumu valstīm. Levadas Centra aptauja liecina, ka par to zina 61 procents Krievijas iedzīvotāju, turklāt 13 procenti šim procesam uzmanīgi sekojuši. Vismazāk to, kuri zina par ieslodzīto apmaiņu, ir gados jaunāko cilvēku grupā vecumā no 18 līdz 24 gadiem (40 procenti), iedzīvotāji ar vidējo izglītību vai bez tās (49 procenti), lauku iedzīvotāji (58 procenti). Aptaujā tika arī vaicāts, ko iedzīvotāji domā par to, kāpēc Rietumu valstis nolēma apmaiņā iekļaut ne tikai savus pilsoņus, bet arī vairākus Krievijas opozīcijas politiķus. Lielākā aptaujāto daļa nevarēja atbildēt uz šo jautājumu (61 procents). 12 procenti uzskata, ka Krievijā apcietinātie opozīcijas politiķi “strādāja Rietumu labā”, ir Rietumu aģenti, nodevēji, spiegi, Rietumu uzpirkti, Piektā kolonna Krievijā. Astoņi procenti aptaujāto uzskata, ka Rietumi gribēja, lai apcietinātie opozīcijas politiķi nonāk viņu valstīs, lai varētu turpināt strādāt pret Krieviju, kaitētu tai un to apmelotu. Tikai četri procenti iedzīvotāju uzskata, ka Rietumi gribēja, lai šie opozicionāri tiktu atbrīvoti un varētu aizbraukt no Krievijas humānu apsvērumu dēļ – proti, lai glābtu viņiem dzīvību.
Interesantas ir arī atbildes uz jautājumu: “Kā jūs domājat, vai Krievijā pašlaik ir politieslodzītie?” Pēdējo divdesmit gadu laikā aptuveni puse Krievijas iedzīvotāju ir uzskatījuši, ka viņu valstī ir politieslodzītie, šogad augustā tā domājošo skaits ir mazliet palielinājies, tā domā 55 procenti aptaujāto. Visvairāk to iedzīvotāju vidū, kuri domā, ka Krievijā ir politieslodzītie, ir jaunieši (vecumā 18- 24 gadiem), tā domā 64 procenti, lauku iedzīvotāji (60 procenti), tie, kuri uzskata, ka valsts politika ir nepareiza (60 procenti), tie, kuri neatbalstu Putinu prezidenta amatā (73 procenti). Atšķiras maskaviešu un Putina atbalstītāju uzskati. Tikai 47 procenti maskaviešu domā, ka valstī ir politieslodzītie, bet starp tiem, kuri atbalsta Putinu prezidenta amatā, tā domā 54 procenti iedzīvotāju. Ar vārdu sakot, Krievijas iedzīvotāju uzskatu aina kā vienmēr ir raiba. Diemžēl arī pasaulē kopējā politikas ainava nav patīkama.
Paliek cerība. Krievijas disidents un Putina pretinieks Vladimirs Kara Murza, kurš pirms dažām nedēļām tika atbrīvots apmaiņas procesā un uzaicināts uz Francijas ziņu kanālu LCI, vēlas ticēt savas valsts nākotnei bez Putina: “Krievijā pārmaiņas notiek ļoti ātri un ļoti negaidīti. Šodien neviens precīzi nezina, kā un kad tieši Putina režīms kritīs. Mēs droši zinām vienu: tas notiks, jo nekas nav mūžīgs, un tādi režīmi kā Putina kunga režīms šķiet stabili un mūžīgi līdz brīdim, kad tie vairs nepastāv. Un tieši tā būs arī nākamreiz, kad šāds pārmaiņu logs atvērsies Krievijai… Ir ļoti svarīgi būt gataviem šim brīdim, jo šie iespēju logi ir ierobežoti. Un mēs nedrīkstam atkārtot 1990. gadu kļūdas. Šoreiz mums ir jādara viss, lai Krievija kļūtu par normālu valsti, demokrātisku valsti, patiesi eiropeisku valsti. Es nešaubos, ka šī diena pienāks.”
Komentāri