Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Būt cēsniekiem

Iveta Rozentāle
15:15
20.09.2024
46
460202056 551223033899630 4002091020072690129 N

Jauniešu mājas pagalmā 31. augustā, Cēsu novada Jauniešu dienas ietvaros, norisinājās divas mūsu jaunieša Renāra sagatavotās erudīcijas spēles “Vai vēlies būt piecionārs?” FOTO: www.facebook.com/cesisjauniesiem

Pusaudžu un jauniešu vecumā būtiski ir draugi, socializēšanās iespējas un piederības sajūta konkrētai grupai, skolai, pilsētai. Tas veido jaunieša identitāti. Piederību vietai veido arī notikumi, kas aktuāli jauniešiem, kuros būt kopā ar sev svarīgiem cilvēkiem, piedzīvot pozitīvas emocijas, līdzdarboties un gūt jaunu pieredzi. Tomēr, lai piedalītos Cēsīs organizētajos notikumos, jaunietim par tiem vispirms ir jāuzzina.

Vispārzināms, ka pusaudži un jaunieši izmanto citus informācijas avotus, ne tos, ko pieaugušie. Un arī vietējos jaunumus, ziņas par to, kas notiek Cēsīs, viņi iegūst atšķirīgi. “Druva” pētīja, kā jaunā paaudze uzzina informāciju, kas palīdz viņiem justies kā daļai no savas pilsētas.

Jaunieši ļoti aktīvi savā starpā pārrunā notiekošo, dalās iespaidos, aicina uz pasākumiem, kurus vēlas apmeklēt kopā ar draugiem. Labprāt izmanto sociālos tīklus, bet ļoti maz tradicionālos plašsaziņas līdzekļus. Viņi ievērojuši arī informāciju, ko sociālajos medijos publicē pašvaldība, bet rosina, ka tajā varētu stāstīt arī par mazākiem pasākumiem, kas notiek pilsētā, piemēram, ko rīko uzņēmēji un organizācijas.

Iesaistīt pasākumu rīkošanā jauniešus

Cēsu Jauniešu mājas vadītājas un pašvaldības jaunatnes lietu speciālistes Ilutas Balodes ikdienas darbs ir cieši saistīts ar jauniešiem.

Viņa arī, rakstot maģistra darbu, pētīja, kāds saturs padsmitgadniekus vislabāk sasniedz. I.Balode vērtē, ka primāri par jaunumiem pilsētā, iespējām piedalīties pasākumu tapšanā, notiekošajām aktivitātēm jaunieši uzzina sociālajos medijos: “Tomēr nav tā, ka visi zina visu. Daļa seko tam, kas notiek pilsētā, bet ir arī tādi, kuri neko nezina un neko nav dzirdējuši. Tas ir ļoti individuāli un lielā mērā atkarīgs no paša jaunieša, vai viņš grib vai negrib ko zināt. Bet jāatzīst, jaunatnes darbiniekiem un pasākumu organizatoriem ir jāiegulda liels darbs, lai informācija nonāktu līdz jaunietim. Nereti vajadzīga individuāla pieeja, aprunāšanās ar katru, lai ieinteresētu.

Es teiktu, ka informācijai ir jābūt sociālajos medijos un līdztekus jābūt individuālai pieejai, jo vislabākās ir vienaudžu atsauksmes, ja paziņa, draugs pastāsta, ka    pasākums bijis interesants un viņš dosies uz nākamo, tas iedarbojas.”

Taču, protams, sociālie mediji arī nav kāda vienota telpa un ļoti atšķirīgi ir arī to lietošanas paradumi. Iluta Balode vērtē: “Kāds vairāk ir tiktokā, cits instagramā, vēl kāds arvien ir feisbukā. Lai arī jaunieši internetā, tajā skaitā sociālajos medijos, pavada daudz laika, ne vienmēr tur ievietotais viņus sasniedz. Tā diemžēl ir, un tā ir ne tikai ar jauniešiem, bet visiem sociālo mediju lietotājiem. Turklāt informācijas ir ļoti daudz, tas nereti raisa ignoranci pret to.” Viņa arī pastāsta, ka savā maģistra darba pētījumā secinājusi, ka tas, vai jaunietis informāciju pamanīs, ļoti lielā mērā ir atkarīgs, kādu uzrunas veidu ziņas devējs izvēlējies. “Kaut projekta, pasākuma nosaukums un nosacījumi ir lietišķā valodā, uzsaukumam auditorijai ir jābūt pavisam citādam, jauniešiem tuvākam. Arī Jauniešu mājai ir sava lapa sociālajos medijos, prieks, ka sekotāju skaits aug, tātad kādu iemeslu dēļ viņiem saturs šķiet saistošs, un prieks, ka šos jauniešus izdevies sasniegt. Tā ir arī iespēja parādīt, ko darām,” atklāj I.Balode.

“Arī pēc pasākumiem ir svarīgi parādīt, kāds tas bija. Un katrs sarīkojums var kļūt par labāko reklāmu. Piemēram, Jauniešu diena Cēsīs ir pasākums, ko gaida, par ko interesējas. Līdzīgi bija ar pasākumu “Lauzt robežas” – pirmajā reizē bija jāaicina un jāpamudina atnākt, bet tagad jau pusstundu pēc pieteikšanās uzsākšanas tā ir jāslēdz, jo vairāk uzņemt nav iespējams. Arī ikgadējie pasākumi satura un formas ziņā mainās, tāpat kā mainās paši jaunieši, viņu intereses un vajadzības. Un vēl svarīgi ir pasākumu rīkošanā iesaistīt pašus jauniešus, tad viņi ir ieinteresēti aicināt draugus, runāt un stāstīt par to,” secina I.Balode.

Interneta vide un draugi

Cēsu savdabību raksturo plašais, daudzveidīgais kultūras un atpūtas piedāvājums un jauniešu iespējas tā papildināšanā. Līdzdarbojoties pilsētas vides veidošanā gan ar savu pienesumu, gan esot notikumu dalībniekam, stiprinās saite ar dzimto vietu, tās īpašo nokrāsu.

Cēsu Jauniešu māja ir viens no veidiem, kā iesaistīties pilsētas dzīvē. Tajā darbojas Cēsu Valsts ģimnāzijas 11.klases audzēkne Krista Jurēvica. “Es esmu ļoti ieinteresēta tajā, kas notiek Cēsīs, tāpēc arī ir tik liela griba iesaistīties pasākumu veidošanā, koordinēšanā. Redzu, cik pilsēta ir perfekta    pasākumu rīkošanai un apmeklēšanai. Mums ir ļoti daudz kafejnīcu, plaša koncertzāle, skaistas izstāžu vietas, parki un ir ļoti daudz citu vietu, kur būt pasākumiem. Man pašai ir svarīgi, ka es esmu cēsniece, man ļoti patīk te dzīvot, darboties. Es arī ļoti gribētu palikt daļa no Cēsīm, lai kur arī būtu, jo tiešām redzu pilsētas izaugsmes potenciālu, it īpaši jauniešu vidē. Mums ir vairākas vidējās mācību iestādes, ir interešu centrs, darbojas Jauniešu dome. Cēsis ir brīnišķīga vieta, kur dzīvot ģimenēm ar bērniem, te notiek ģimeniski pasākumi un aktivitātes.”

Kā jaunieši iegūst informāciju par notikumiem Cēsīs? Vis­biežāk jaunumus uzzina no vien­audžiem un ģimenē, atzīst Krista, un arī “Druvas” uzrunātās Jau­niešu mājas aktīvistes, Kristas skolasbiedrenes Annija Līce un    Ance Vanaga.    Krista teic, ka Cēsis nav tik lielas, lai draugs draugam nevarētu pateikt par pasākumiem, par kuriem ir dzirdējis vai kuru domā apmeklēt. Savukārt Ance domā, ka    par kādiem negadījumiem vai problēmām cēsnieku dzīvē vairāk var uzzināt televīzijas pārraidēs vai dažādos portālos, kuru lietotnes lejuplādētas viedtālrunī. Annija par jaunākajiem notikumiem uzzina feisbuka sadaļā “Notikumi” un instagramā.

Taču kopumā informācijas avoti ir ļoti dažādi. Arī internetā, kuru lieto ikviens, katrs jaunietis ziņas meklē atšķirīgi. Ance norāda, ka viņas vienaudži informāciju uzzina podkāstos, arī interneta vietnēs sekojot kāda populāra cilvēka profilam. Arī te ir liela dažādība, jaunietis izvēlas, kurai personības uzticēties. “Arī mēs draugu lokā sekojam dažādiem cilvēkiem, bet, sanākot kopā, padalāmies, kur esam informāciju ieguvuši,” saka Ance.

Krista atzīst, ka ne par visiem pasākumiem, kas notiek Cēsīs, var uzzināt vienuviet. Viņa soci­ālajos medijos seko kafejnīcām “Mala” un “Rūsa”,    tur piedāvā daudz interesanta, bet par tiem nav ziņu pašvaldības informācijā.    “Būtu ļoti labi, ja Cēsis attīstītu kādu sociālo mediju kontu, kur ir informācija par ikvienu pasākumu. Tas varētu izdoties, jo pilsēta ir zināma ar pasākumu, koncertu, izstāžu, festivālu plašo klāstu, un būtu labi, ja informācija par šiem pasākumiem būtu atrodama vienuviet. Tas būtu vērtīgi ne tikai vietējiem, bet arī tūristiem. Pašreiz ne par visiem pasākumiem, ja vien tie nav pašvaldības, var laikus uzzināt. “Rūsā”, “Malā”, “Zaļajā Zālē” notiekošais, jaunas vietas, kas atvērušās, par tām    varētu ziņot šādā vienotā kontā.” Arī Annija aizdomājusies, ka par mazajiem pasākumiem varētu būt informācija paš­valdības saziņas kanālos.

Ikdienā skolēni regulāri izmanto arī e-klasi. Jaunietes atzīst, ka tajā būtu noderīgi arī īsi uzsaukumi par Cēsīs notiekošo. Ance pastāsta, ka nereti e-pastā saņem skolotāju vai ģimnāzijas direktores sūtītas ziņas par jaunumiem pilsētā, kuros turklāt ir iespēja līdzdarboties.

Jauniešu ikdiena nav drukātie mediji. Bet Krista, kura bija Jauniešu dienas koordinatore un par viņu vairākkārt rakstīts “Druvā”, laikrakstu pirkusi. “Tad ieskatījos arī pārējā avīzē atrodamajā informācijā un secināju, ka tā ir ļoti noderīga, ir arī īsi, kodolīgi teksti par interesantām tēmām.” Ances vecvecāki “Druvu ”abonē    un krāj rakstus, kuros ir pieminēta mazmeita. Ance šajos numuros pārlasa arī citus rakstus un vērtē, ka atrodama noderīga informācija. Sa­vukārt Annijai mājās ir “Druva”, tomēr viņa avīzē ieskatās reti, tad, ja ir informācija par kādu pazīstamu cilvēku vai lasāms kāds sirsnīgs stāsts, taču labprāt izlasa sludinājumu sadaļu.

Lai iesaistītos pilsētas ikdienā un būtu aktīvs tās līdzdalībnieks,    svarīgākais tomēr ir paša vēlme. Jaunietes regulāri interesējas par notiekošo, dalās ar to, bet uzsver, ka svarīga ir katra paša ieinteresētība.    “Ja meklē informāciju, var to atrast. Mani interesē dažādi pasākumi, patīk ar draugiem pavadīt laiku daudzpusīgi, tāpēc esmu ieinteresēta atrast arī to informāciju, kas uzreiz pie manis nenonāk.”

Pašvaldība cenšas uzrunāt dažādi

Cēsu novada Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītāja vietnieks komunikācijas jautājumos Kristaps Ezītis pastāsta, ka jauniešus paš­valdība cenšas uzrunāt dažādi: “Lai informētu jauniešus par novadā notiekošo, pašvaldība izmanto dažādus komunikācijas kanālus, to­starp sociālos tīklus “Fa­cebook”, “Instagram” un “X”. Tomēr kā veiksmīgākais rīks jauniešu auditorijas uzrunāšanai praksē iezīmējusies e-klase. No pašvaldības puses uzrunājam izglītības iestāžu direktorus, kas savukārt šo informāciju nosūta pedagogiem, skolēniem un viņu vecākiem.” Pašvaldība seko līdzi arī sociālo mediju izmantošanas dinamikai. Tā veiktajā analīzē par augustu iespējams secināt, ka visos pašvaldības sociālajos medijos sekotāju skaits ir pieaudzis, turklāt daļa apmeklētāju ielūkojas pašvaldības radītajā saturā vairākkārtīgi. Ņemot vērā jauniešu teikto, saprotams, ka daļa no apmeklētājiem ir arī viņi, kuri tādā viedā uzzina par pilsētā notiekošo.

Kristaps Ezītis arī norāda, ka novadā ir izveidota vienota politika darbam ar jauniešiem, ko īstenos Cēsu Bērnu un jauniešu centrs, tostarp tiešā veidā komunicējot ar jauniešiem par aktualitātēm un iespējām.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Intervija. Atstāt stipras saknes

12:58
08.11.2024
307

Marģers Zeitmanis ir uzņēmējs, kuru daudzi zina kā kultūrtelpu “Zeit”    Līgatnē un “Akustika” Valmierā saimnieku. Viņš darbojas arī medicīnas nozarē. Ne reizi vien    Marģers nosaukts par celmlauzi. Saruna ar viņu par sevis, savas dzimtas, vietas apzināšanos, par paaudžu sasaisti kopīgam mērķim, par kultūru un vēl daudz ko citu. -Lai kaut ko darītu, jāzina […]

Aktualizējam. Ūdenssaimniecība ciematos

12:54
08.11.2024
28

Ūdens paviršību nepiedod Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” gada sākumā kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Aprīlī uzņēmums pārņēma arī ūdensvada un kanalizācijas saimniecību Priekuļu apvienības pārvaldē. Pašvaldībā plānots, ka Vinda šos pakalpojumus nodrošinās visā novadā, tādējādi veidojot vienotu ūdenssaimniecību un tarifu aprēķinu sistēmu. “Vinda” […]

Saglabājam vēsturisko

15:38
25.10.2024
138

Cēsu Sv. Jāņa baznīca nosvinējusi 740. jubileju. Īstenojot restaurācijas projektu, pēdējos gados dievnams piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Darbi tika uzsākti 2018. gada jūnijā, un 2020.gada augustā ar arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto pateicības svētku dievkalpojumu tika svinēta par Cēsu sirdi dēvētās Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas pabeigšana. Baznīcas restaurācijai izlietoti 1,7 miljoni eiro, no tiem 1,38 miljoni bija […]

Aktualizējam. Daudzdzīvokļu namu pagalmi

14:57
22.10.2024
139

Padomju gados celto daudzdzīvokļu māju liela problēma ir iekšpagalmi. Tie nereti ir ļoti kritiskā stāvoklī – bedraini un grūti izbraucami. Atjaunošana prasa lielus līdzekļus, visbiežāk asfalts aizvien vairāk sabrūk, bet naudas atjaunošanai no ēkas uzkrājumiem nepietiek. Lai atbalstītu iedzīvotājus, pašvaldība reizi gadā rīko projektu konkursu “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Cēsu novadā”. […]

Saglabāt vēsturisko

14:49
22.10.2024
51

Pērn martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums. Tā mērķis ir nodrošināt Lielstraupes pils un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Lielstraupes pili valsts Cēsu novada pašvaldībai nodeva, lai tā nodrošinātu pils atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem. Likumā arī noteikts, ka Lielstraupes […]

Saglabāt vēsturisko

16:33
18.10.2024
524

Bērzkrogā pamazām tiek atjaunota Veselavas Zirgu pasta stacija. Baltā ēka piesaista garāmbraucēju uzmanību, tāpat zirgi pie ieejas.  “Darāmā vēl ļoti daudz. Priekšā iekštelpu iekārtošana. Lielus bojājumus gadu gaitā nodarījis caurais jumts. Pati ēka ir sausa. Domājams, vēl šogad ierīkosim apkuri, tad varēs sākties iekšdarbi,” saka saimniece Sigita Norvele. Viņa īpašumu iegādājās 2021. gada nogalē. “Braucot […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi