Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Savai Piebalgai

Sarmīte Feldmane
20:37
30.08.2024
56
Orisare2

Tik daudz interesanta. Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” krājuma glabātāja Daiga Šatrovska (no labās) apmeklētājiem stāsta par atvērtajā krājumā redzamajiem jaunieguvumiem. FOTO: Sarmīte Feldmane

Muzeja krājumu veido cilvēku un dzimtu uzticēšanās

Lietas stāsta par piebaldzēnu vērtībām, attieksmi pret savu valsti

Katrs muzejs lepojas ar savu krājumu, kurā vēstures liecības, cilvēku dzīves apliecinājumi dažādos laikos. Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre” šovasar ieguvusi jaunas telpas krātuvei Inešos, bijušās Vecpiebalgas muižas tiesas namā.

Ēkā savulaik bija gan kopsaimniecības kantoris, gan pamatskola. Tagad muzeja krājums izvietots glabāšanai piemērotās plašās telpās, interesentiem ir iespēja apmeklēt izstādes, atvērto krājuma daļu.
“ Arī šogad krājums papildinājies ar jauniegūtiem priekšmetiem. Tie ir saglabājama vērtība un reizē ne tikai atklāj cilvēkus, viņu likteņus, devumu Piebalgai un Latvijai, bet apliecina arī piebaldzēnu varēšanu, zināšanas un savas zemes mīlestību,” saka muzeju apvienības krājuma glabātāja Daiga Šatrovska un iepazīstina ar jaunieguvumiem, pastāsta, kā tie nonākuši krājumā, kam tie piederējuši.

Jaunpiebaldzēns Voldemārs Jungs (1904.-1942.) Latvijas Universitātē izstudējis ģeodēziju. Strādājis Inženierzinātņu fakultātē, bijis asistents, tad docents, profesors un katedras vadītājs. Viņa māsas Mildas Auziņas meita, cēsniece Maruta Piese, uz muzeju “Jāņaskolā” pavasarī atnesa profesora binokli un rakstāmmašīnu. “Izpētot dziļāk – ”Carl Zeiss” kompānijā ražots binoklis. Tieši šāds modelis ražots no 1920.līdz 1990.gadam. “Her­mes Baby” rakstāmmašīna ražota Šveicē firmā “Ernest Pailard &co”. Tā bija pirmā pārnēsājamā – portatīvā -rakstāmmašīna, sver 3,6 kg. Joprojām ir darba kārtībā, lente nav izžuvusi. Tādas ražoja no 1935.līdz 1940.gadam,” stāsta D.Šatrovska un uzsver, ka V.Jungam bija tikai 38 gadi, viņš strādāja ar tajā laikā modernākajiem darba rīkiem pasaulē. 1941.gada jūnijā V.Jungs devās bēgļu gaitās uz Krieviju, tika iesaukts armijā, krita kaujā pie Staraja Rusas. Bet priekšmeti, to izcelsme liecina par iespējām, varēšanu, Latvijas valsts attīstību.

Vecpiebalgas pagasta “Lejas Čolēnu” saimnieki savās mājās atraduši (muzejam nodevis Jānis Melngailis no “Veckliģēniem”) grāfa Šeremetjeva kantora kvīti par kārtējo zemes izpirkuma maksājumu. “Tajā rakstīts Pētera Zaraviča (1870.28.01.- 1936. 12.09.) vārds. Piebalgā uzvārdi ar krievisku izcelsmi ir retums. Kas bija šis Pēteris no “Lejas Čolēniem? Viņš darbojies dažādās biedrībās:, bijis Vecpiebalgas Lauksaimniecības biedrības priekš­nieks, krājaizdevu sabiedrības kasieris, lauksaimnieku patērētāju sabiedrības priekšnieks, draudzes priekšnieks, lopkopības pārraudzības biedrības priekšnieks, bijis izcils lauksaimnieks, saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni,” pastāsta krājuma glabātāja un uzsver, ka viena kvīts atklāj izcilu piebaldzēnu, kura dzīvi vērts pētīt.

Daiga Šatrovska rāda Pie­balgas tautastērpu -brunčus, jostu, kreklu, seģeni, saktiņu. Tērps atceļojis no Amerikas ar pavisam skopu vēstulīti: “Mans vārds ir Dace Ventere. Atļaujos jums nosūtīt manas mātes Piebalgas tautas tērpu. Tas valkāts Eslingenes dziesmu svētkos 1947. gadā. Man nav ģimenes. Nav, kam nodot. Negribēju, ka iet zudumā.” Tērpa īpašniece ir Daces mamma Alma Ventere, dzimusi Bērziņa (1915.-1996.) Vecpiebalgas “Vecģibu­ļos”. No 1936. līdz 1941. gadam Latvijas Universitātē studējusi astronomiju.

“Alma no laukiem kļuva par astronomi. Sēdēja Ģibuļu kalnā zem ozola, skatījās zvaigznēs,” bilst muzejniece. Kopā ar A. Venteres tautastērpu sūtījumā bija arī lellīte – Piebalgas māsiņa, kuras tērpu Amerikas latviešu dziesmu svētku rokdarbu izstādei darinājusi latviskās aušanas meistare Vita Velta Kākulis. Viņa dzimusi 1936. g. 8. aprīlī Valmierā vājdzirdīgo skolas pārziņa un skolotājas Tēraudu ģimenē. Pirmo jostiņu uzaudusi Vācijā bēgļu nometnē. Amerikā korporācijā “Dzintras” iepazinusies ar Almu Venteri, un ļoti iepaticies viņas tautastērps. Latvijas mīlestībau paudusi arī caur Piebalgas tērpu. Pēc ļoti jaukas sarakstes un Vitas kundzes uzticēšanās nu visas Piebalgas māsiņas atkal ir kopā, jo viņa muzejam dāvināja vēl divas lellītes Piebalgas tautastērpos,” stāsta krājuma glabātāja un turpina: “Vita Velta Kākulis atsūtījusi arī albumu ar audumu paraugiem, darbu aprakstus latviski un angliski, rokdarbu grāmatas, kas bija nozīmīgas latviešiem pasaulē.”

Nesen krājumā nonākuši izšūti vīriešu krekli. Tos ieraugot, ne viens vien teicis, ka tās taču ukraiņu višivankas. “Tie ir Vec­piebalgas “Kalna Mūrnieku” mājās pagājušā gadsimta 20.-30.gados Mildas un Paulīnas Kamaru šūdināti pūra krekli. Šuva ar to, kas bija, šajā laikā modē bija dažādas stilizācijas. Aproces, apkaklītes izšūtas, krekla priekša arī,” rāda D.Šatrovska.

Visjaunākais krājuma papildinājums pašlaik tiek kārtots, apzināts. Vecpiebaldzēns Indriķis Putniņš muzeju apvienībai nodevis tēva, piebaldzēna, dramaturga Paula Putniņa atstātos rakstu darbus. “ Tie ir lugu, filmu scenāriju, dramatizējumu, aprakstu, tulkojumu manuskripti, melnraksti un melnrakstu melnraksti, piezīmes gan rokrakstā, gan mašīnrakstā. Tas ir dramaturga rakstītais no 1967. līdz 2010.gadam. 144 mapes un vāciņi ar tajos esošo saturu, kā to sakārtojis pats Pauls Putniņš. Izvērtēsim, kas nonāks pamatkrājumā, kas palīgkrājumā, jo manuskriptiem ir vairāki eksemplāri. Katrs priekšmets iegūs inventāra numuru, tiks ierakstīts inventāra grāmatā un nonāks Latvijas Nacionālajā muzeju kopkrājumā, tiks digitalizēts. Tas būs pieejams ikvienam,” skaidro krājuma glabātāja un piebilst, ka pēdējā žurnāla “Mājas Viesis” numurā publicētā intervija ar P.Putniņa dzīvesbiedri Līgu Liepiņu ir lielisks papildinājums, loģisks kopsavilkums dramaturga devumam. L.Liepiņa pārrakstījusi mašīnrakstā vai datorrakstā vīra darbus. Tad arī bijusi pirmā to vērtētāja.

“Nevaru spriest, kā bija dzīvot un radošiem cilvēkiem strādāt pagājušā gadsimta 60., 70.gados. Ir pārdomas, minējumi. Skaidro­jumi rodami melnrakstiem pievienotās mazās piezīmju lapiņās, rokrakstos, kas raksturo situāciju, arī radošās inteliģences sadarbību. Piemēram, ar režisoriem Jāni Streiču (filma “Aizaugušā grāvī viegli krist”- 1986.), Rolandu Kalniņu (cenzūras dēļ nerealizēts scenārijs- filma “Letīcija”-1975.). Šodien, lasot populārās P.Putniņa lugas , atrodama līdzdzīvošana, sāpes par to, kas notiek apkārt, sabiedrībā. Ir tik daudz pateikts, un komēdijās smiekli ir tikai ārējā izpausme,” pārdomās dalās muzejniece un atzīst, ka pati P.Putniņu kā piebaldzēnu tā pa īstam pieņēmusi tieši šovasar, pētot viņa literāro devumu. Viņš regulāri bijis klāt skolā, konkursos kā savējais. “Teica ‘dižais piebaldzēns’, bet, vai mazums Latvijā rakstnieku? Viņš bija arī mammas klases biedrs. Redzot tās daudzās mapes, kaut tikai pāršķirstot viņa rakstīto, atklājas laikmets un personība, kurā ir piebaldzēna gars un spīts, kurš nebaidās paust savu viedokli, attieksmi pret notiekošo,” atklāj D.Šatrovska. Viņa atzīst, ka ne mazums pārdomu raisa P.Put­niņa pēdējā luga “Baltas saknes, melna gaisma”. Luga, kā norāda autors, deviņās grūtās ainās. Uz viena eksemplāra uzrakstīts, ka tas iesniegts izdevniecībā un noraidīts. Luga nav ne publicēta, ne iestudēta. Tā ir par Latviju mūsdienās. “Parasti lugas eksemplāru var ielikt vienā aploksnē, šīs lugas katra aina ir bieza aploksne,” bilst muzejniece. D.Šatrov­ska domā, ka P.Putniņa atstātais mantojums noteikti ieinteresēs jaunās paaudzes literatūrzinātniekus.

“Orisārē”, Piebalgas muzeju apvienībā, daudzas lietas stāsta par piebaldzēnu vērtībām, attieksmi pret apkārtni. D.Šatrovska rāda, kā pati atzīst, pavisam parasti neparastu Piebalgas šatiera segu. To, iespējams, audusi Vera Pilsētniece (dz. Namniece 1909.-…) tagadējos Inešu pagasta “Lejas Akmentiņos”, un dzijas krāsojusi Alma Auguste Jurjāne (dz. Saluma 1894.-1982.) Vec­piebalgas “Kliģēnos”. “Kāpēc neparasta? Tā rīkojamies ar tikai ļoti mīļām lietām. Sega ir ielāpu ielāpiem,” bilst muzejniece un uzsver, ka krājumā katra vienība ir liecība par aizgājušiem gadiem, cilvēkiem, kuru dzīves ceļi bijuši saistīti ar Piebalgu. Tā ir vakardiena un šodiena, kuru izzināt un pētīt rīt.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Intervija. Atstāt stipras saknes

12:58
08.11.2024
307

Marģers Zeitmanis ir uzņēmējs, kuru daudzi zina kā kultūrtelpu “Zeit”    Līgatnē un “Akustika” Valmierā saimnieku. Viņš darbojas arī medicīnas nozarē. Ne reizi vien    Marģers nosaukts par celmlauzi. Saruna ar viņu par sevis, savas dzimtas, vietas apzināšanos, par paaudžu sasaisti kopīgam mērķim, par kultūru un vēl daudz ko citu. -Lai kaut ko darītu, jāzina […]

Aktualizējam. Ūdenssaimniecība ciematos

12:54
08.11.2024
28

Ūdens paviršību nepiedod Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” gada sākumā kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Aprīlī uzņēmums pārņēma arī ūdensvada un kanalizācijas saimniecību Priekuļu apvienības pārvaldē. Pašvaldībā plānots, ka Vinda šos pakalpojumus nodrošinās visā novadā, tādējādi veidojot vienotu ūdenssaimniecību un tarifu aprēķinu sistēmu. “Vinda” […]

Saglabājam vēsturisko

15:38
25.10.2024
138

Cēsu Sv. Jāņa baznīca nosvinējusi 740. jubileju. Īstenojot restaurācijas projektu, pēdējos gados dievnams piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Darbi tika uzsākti 2018. gada jūnijā, un 2020.gada augustā ar arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto pateicības svētku dievkalpojumu tika svinēta par Cēsu sirdi dēvētās Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas pabeigšana. Baznīcas restaurācijai izlietoti 1,7 miljoni eiro, no tiem 1,38 miljoni bija […]

Aktualizējam. Daudzdzīvokļu namu pagalmi

14:57
22.10.2024
139

Padomju gados celto daudzdzīvokļu māju liela problēma ir iekšpagalmi. Tie nereti ir ļoti kritiskā stāvoklī – bedraini un grūti izbraucami. Atjaunošana prasa lielus līdzekļus, visbiežāk asfalts aizvien vairāk sabrūk, bet naudas atjaunošanai no ēkas uzkrājumiem nepietiek. Lai atbalstītu iedzīvotājus, pašvaldība reizi gadā rīko projektu konkursu “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Cēsu novadā”. […]

Saglabāt vēsturisko

14:49
22.10.2024
51

Pērn martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums. Tā mērķis ir nodrošināt Lielstraupes pils un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Lielstraupes pili valsts Cēsu novada pašvaldībai nodeva, lai tā nodrošinātu pils atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem. Likumā arī noteikts, ka Lielstraupes […]

Saglabāt vēsturisko

16:33
18.10.2024
524

Bērzkrogā pamazām tiek atjaunota Veselavas Zirgu pasta stacija. Baltā ēka piesaista garāmbraucēju uzmanību, tāpat zirgi pie ieejas.  “Darāmā vēl ļoti daudz. Priekšā iekštelpu iekārtošana. Lielus bojājumus gadu gaitā nodarījis caurais jumts. Pati ēka ir sausa. Domājams, vēl šogad ierīkosim apkuri, tad varēs sākties iekšdarbi,” saka saimniece Sigita Norvele. Viņa īpašumu iegādājās 2021. gada nogalē. “Braucot […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi