Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Just līdzi un zināt spēles noteikumus

Iveta Rozentāle
10:53
12.08.2024
61
2 Ivetas Portrets 150x150.jpg

Olimpiskās spēles tuvojas izskaņai. Šķiet, ka šo spēļu laiks ir tas brīdis, kad pat tie, kuri ikdienā īpaši nevienam sporta veidam neseko, ieskatās, kā pasaules sporta arēnā klājas mūsu tautiešiem – gan novadniekiem, gan tiem, kuri cīnās par medaļām.

Domāju, mēs daudzi, elpu aizturējuši, skatījāmies Veronikas Monikas Stūriškas braucienus BMX sacensībās un viņas kritienu pēdējās cerības braucienā pārdzīvojām līdz ar viņu. Un arvien lepojāmies ar sportistes veikumu. Jāteic,    esmu patīkami pārsteigta, ka pat interneta komentāros, kur tik bieži var izlasīt neadekvāti negatīvus izteikumus, par Latvijas izlases jaunāko dalībnieci bija tikai labi vārdi, lepnums un vēlējumi doties tik uz priekšu, ar pārliecību, ka medaļas no Veronikas sagaidīsim nākotnē.

Tieši tikpat sirsnīgi līdzjutēju atbalsts bija jūtams pēc Latvijas 3×3 basketbolistu izcīnītās ceturtās vietas Parīzes olimpiskajās spēlēs. Skaidrs, ka pēc uzvarām visos septiņos pamatturnīra mačos, zelta iepriekšējā olimpiādē Tokijā, kļūstot par vēsturiski pirmajiem olimpiskajiem čempioniem 3×3 basketbola sacensībās,    šķita, ka medaļas iegūšana ir teju rokā. Pat mūsu Valsts prezidents, kurš jau bija izbaudījis olimpisko gaisotni, sēdās lidmašīnā, lai klātienē vērotu izšķirošās 3×3 basketbola spēles.

Diemžēl bija neveiksme pusfinālā un arī spēlē par bronzu. Tātad – ceturtā vieta. Pašu spēlētāju vilšanās bija acīmredzama. Nauris Miezis atzīmēja, ka pamatturnīrā komanda apliecinājusi – ir pati labākā, tomēr medijiem norādījis: “Esmu maksimālists. Vai nu zeltu vai neko. Diemžēl turnīrs nav izdevies. Tā ir laba mācība un pieredze.” Savukārt komandas treneris Raimonds Feldmanis analizējis, ka, iespējams, gatavojoties olimpisko spēļu turnīram, vajadzējis vairāk strādāt pie lēmumu pieņemšanas ekstremālos apstākļos, taču arī atzīstot, ka olimpisko spēļu gaisotni imitēt nav iespējams.

Lielākā daļa līdzjutēju pēc notikušā turpināja uzsvērt, ka komanda viņu acīs ir un paliks čempioni, bet pauda neizpratni, kā iespējams uzvarēt visas komandas, tomēr netikt pie medaļām. Kāds gan min piemēru no skolas dzīves, kad visu gadu esi bijis teicamnieks, bet beigās eksāmenu nenokārto, citi atgādina, ka sports ir sports, kurā ne vienmēr uzvar spēcīgākie un precīzākie un dažreiz dažas neveiksmes un pretinieku veiksmes momenti izšķir visu. Kāds cits atkal uzsver, ka uzvar tieši labākie – trenētākie, talantīgākie, motivētākie, kas labāk izprot taktiku, stratēģiju, kam nervi izturīgāki. Protams, talkā nāk arī spēles noteikumus zinošie, kuri atgādina, ka sākumā ir grupu turnīrs un pēc tam viss izšķiras izslēgšanas jeb play off spēlēs. Un tieši šie noteikumi iepriekš olimpiskajās spēlēs Tokijā mūsu komandai ļāva iegūt zeltu.

Jebkurā gadījumā, kaut sportists brauc uz olimpiskajām spēlēm cīnīties un uzvarēt, jau piedalīšanās pašās spēlēs apliecina, ka viņš ir ļoti spējīgs un ar savu līdzšinējo darbu un rezultātiem parādījis, ka ir cienīgs startēt šajās sacensībās. Šeit cīņa notiek starp labākajiem, un to, kurš uzvarēs, nosaka daudzi faktori, visiem uzvarēt nekādi nav iespējams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi