Pārrautā piederība. Vācu kapu ebreju nodalījumā šī piemiņas vieta bija pārvērsta par izgāztuvi. FOTO: Sarmīte Feldmane
Gadu desmitus Cēsu pilsētas kapsēta, ko labāk zinām kā Vācu kapus, postīta. Pēdējos gados to pamazām sakopj.
“Vācu kapi patiesībā ir vairāku Cēsīs dzīvojošu etnisku grupu, konfesijām piederošu cēsnieku atdusas vieta. Te ir luterāņu, pareizticīgo un arī ebreju nodalījums. Bijis arī romu,” stāsta vēsturnieks Gundars Kalniņš.
Šoreiz par ebreju kapiem, jo pašvaldība šogad īsteno projektu “Vēsturiskās Cēsu pilsētas kapsētas ebreju nodalījuma revalorizācija*”. Ebreju nodalījums atrodas kapsētas pašā galā. G.Kalniņš atgādina, ka ebreji Cēsīs drīkstēja dzīvot kopš 1868.gada un senākie pieminekļi ir no tā laika.
Ebreju kopiena Cēsīs strauji auga, un 19. gs. beigās pilsētā dzīvo jau 368 ebreji. “Viņi integrējās cēsnieku sabiedrībā, bija ārsti, veikalnieki, amatnieki. Tā turpinājās līdz 1941.gadam, kad holokaustā visi Cēsu ebreji tika noslepkavoti. Arī piemiņas vietas kļuva nevajadzīgas, neviens tās nekopa. Piederības dzīsla bija pārrauta. Šodien Cēsīs nav neviena no toreiz dzīvojušajām dzimtām,” stāsta G.Kalniņš.
Tā pašvaldības Vācu kapsētas teritorija, izņemot pareizticīgo nodalījumu, pieder pašvaldībai, tai arī par to jārūpējas. G.Kalniņš rāda kādu apbedījuma vietu, kas padomju gados un vēl nesenā pagātnē bija pārvērsta par izgāztuvi. Te no apkārtējām mājām nesa stiklus, dzelžus.
“Jo vairāk tiks izdarīts un cieņpilnāku izskatu šī vieta iegūs, jo mazāk kādam būs norma te nest atkritumus, pulcēties, lai iedzertu,” uzsver G.Kalniņš.
Projekta mērķis ir vēsturiskās Cēsu pilsētas kapsētas ebreju nodalījumā nodrošināt tās kultūrvēsturiskajai nozīmībai atbilstošu vidi, kas kalpotu piemiņai un pagātnes mantojuma izzināšanai. Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonds atbalsta projektu, kura kopējās izmaksas ir 9700 eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums 1700 eiro.
G.Kalniņš pastāsta, ka Cēsu muzejā ir 1941. un 1944.gada militāriem mērķiem uzņemti ortofotoattēli. Cēsis fotografētas no lidmašīnas. Redzama visa vecpilsēta un vēl pārdesmit metru aiz pilsētas kapsētas robežas. “Var labi redzēt ebreju apbedījumus, ir 17 rindas ar apbedījumiem, kopiņa pie kopiņas, lielie koki ir tikai stūros. Jaunākajā daļā, kuras ierīkošanai kopiena vēlāk piepirka zemi, vismaz 200 apbedījumi, līdzīgi ir vecajā daļā,” stāsta vēsturnieks.
No dažiem pieminekļiem palicis postaments, strēle nogāzta vai redzama gabalu tālāk. Daži pieminekļi neskarti, bet sasvērušies. Inventarizācijā teksti norakstīti, iztulkoti. Rūpīgāk pārlaižot skatienu, kā nelieli uzkalniņi redzamas daudzas kapu kopiņas.
“Vispirms jāizdara pats nepieciešamākais – jāiztīra krūmi, jāizvāc satrupējušie celmi un jāsakārto pieminekļi. Vācu kapi vismaz pēdējā laikā vairs nav vieta, kur nes atkritumus,” saka kapsētas sakopšanas ieceres iniciators Gundars Kalniņš.
*Kultūras mantojuma jomā ar jēdzienu “revalorizācija” apzīmē mantojuma vietas funkcionālās un simboliskās vērtības apzināšanu un atjaunošanu, kā arī izpratnes veicināšanu par konkrēto objektu.
Komentāri