Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Kapsēta ir cieņpilna vieta

Sarmīte Feldmane
00:00
04.08.2024
116
Ekapi

Pārrautā piederība. Vācu kapu ebreju nodalījumā šī piemiņas vieta bija pārvērsta par izgāztuvi. FOTO: Sarmīte Feldmane

Gadu desmitus Cēsu pilsētas kapsēta, ko labāk zinām kā Vācu kapus, postīta. Pēdējos gados to pamazām sakopj.

“Vācu kapi patiesībā ir vairāku Cēsīs dzīvojošu etnisku grupu, konfesijām piederošu cēsnieku atdusas vieta. Te ir luterāņu, pareizticīgo un arī ebreju nodalījums. Bijis arī romu,” stāsta vēsturnieks    Gundars Kalniņš.

Šoreiz par ebreju kapiem, jo pašvaldība šogad īsteno    projektu “Vēsturiskās Cēsu pilsētas kapsētas ebreju nodalījuma revalorizācija*”.    Ebreju nodalījums atrodas kapsētas pašā galā. G.Kalniņš atgādina, ka ebreji Cēsīs drīkstēja dzīvot    kopš 1868.gada un senākie pieminekļi ir no tā laika.

Ebreju kopiena Cēsīs strauji auga, un 19. gs. beigās pilsētā dzīvo jau 368 ebreji. “Viņi integrējās    cēsnieku sabiedrībā, bija ārsti, veikalnieki, amatnieki. Tā turpinājās līdz 1941.gadam, kad holokaustā visi Cēsu ebreji tika noslepkavoti. Arī piemiņas vietas kļuva nevajadzīgas, neviens tās nekopa. Piederības dzīsla bija pārrauta. Šodien Cēsīs nav neviena no toreiz dzīvojušajām dzimtām,” stāsta G.Kalniņš.
Tā pašvaldības Vācu kapsētas teritorija, izņemot pareizticīgo nodalījumu, pieder pašvaldībai, tai arī par to jārūpējas.    G.Kalniņš rāda kādu apbedījuma vietu, kas padomju gados un vēl nesenā pagātnē      bija pārvērsta par izgāztuvi. Te no apkārtējām mājām nesa stiklus, dzelžus.

“Jo vairāk tiks izdarīts un cieņpilnāku izskatu šī vieta iegūs, jo mazāk kādam būs norma te nest atkritumus, pulcēties, lai iedzertu,” uzsver G.Kalniņš.

Projekta mērķis ir vēsturiskās Cēsu pilsētas kapsētas ebreju nodalījumā nodrošināt tās kultūrvēsturiskajai nozīmībai atbilstošu vidi, kas kalpotu piemiņai un pagātnes mantojuma izzināšanai.    Latvijas Ebreju kopienas      restitūcijas fonds atbalsta projektu, kura kopējās izmaksas ir 9700 eiro, bet pašvaldības      līdzfinansējums 1700 eiro.   

G.Kalniņš pastāsta, ka Cēsu muzejā ir 1941. un 1944.gada militāriem mērķiem uzņemti ortofotoattēli. Cēsis fotografētas no lidmašīnas. Redzama visa vecpilsēta un vēl pārdesmit metru aiz pilsētas kapsētas robežas. “Var labi redzēt ebreju apbedījumus, ir 17 rindas ar apbedījumiem, kopiņa pie kopiņas, lielie koki ir tikai stūros. Jaunākajā daļā, kuras ierīkošanai kopiena vēlāk piepirka zemi, vismaz 200 apbedījumi, līdzīgi ir vecajā daļā,” stāsta vēsturnieks.

No dažiem pieminekļiem palicis postaments, strēle nogāzta vai redzama gabalu tālāk. Daži pieminekļi neskarti, bet sasvērušies. Inventarizācijā    teksti norakstīti, iztulkoti. Rūpīgāk    pārlaižot skatienu,    kā nelieli uzkalniņi    redzamas daudzas kapu kopiņas.

“Vispirms jāizdara pats nepieciešamākais – jāiztīra krūmi, jāizvāc satrupējušie celmi un jāsakārto pieminekļi. Vācu kapi vismaz pēdējā laikā vairs nav vieta, kur nes atkritumus,” saka kapsētas sakopšanas ieceres iniciators Gundars Kalniņš. 

  *Kultūras mantojuma jomā ar jēdzienu “revalorizācija” apzīmē mantojuma vietas funkcionālās un simboliskās vērtības apzināšanu un atjaunošanu, kā arī izpratnes veicināšanu par konkrēto objektu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

22:43
06.09.2009
10

Aicina piedalīties konkursā ar pašu darinātiem tērpiem TV 3 stila ziņu rubrika “Stils Bez Tabu” izsludina radošo modes konkursu “Naivisms modē”. Līdz 27. septembrim konkursā ar pašu radītiem tērpiem aicināti pieteikties tērpu autori bez izglītības modes sfērā. Galvenā balva – 300 LVL. Konkursa fināls notiks 12. oktobrī. “Stils Bez Tabu” komandas novērojumi, veidojot reportāžas, liecina, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi