Līdzdalība

Cēsu novada pašvaldība piedalās starptautiskā “Interreg” projektā “SUMPs for BSR”, kur iesaistījušās arī Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas, Somijas un Zviedrijas mazās vai vidējās pilsētas. Katra īsteno atšķirīgu ilgtspējīgas mobilitātes jeb pārvietošanās projektu, lai ar pārējām dalībvalstīm dalītos pieredzē par konkrētā risinājuma ieviešanu un iegūtajiem rezultātiem.

Projekta mērķis ir efektīvas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas uzlabošana. Nereti esošajos plānos priekšroka tiek dota automašīnu satiksmei, bet, cīnoties pret klimata krīzi, ir būtiski koncentrēties uz aktīviem mobilitātes veidiem, veicinot iedzīvotāju aktīvu un veselīgu dzīvesveidu un vienlaikus samazinot satiksmes radītās emisijas.

Iedzīvotāji vērtē, kādām būt un kur atrasties velonovietnēm

Trīs apkaimēs – Cēsīs, Līvos un Priekuļos – tiks izvietotas vairākas slēgtas velonovietnes. Tās paredzētas iedzīvotājiem, kuri ikdienā regulāri pārvietojas ar velosipēdu, lai viņiem braucamo nevajadzētu novietot
kāpņutelpā vai citā pielāgotā vietā un lai arī Cēsīs, kas riteņbraucējiem bieži ir galamērķis, savus divriteņus varētu droši novietot.

Līdz šim tāda veida novietnes Latvijā nav uzstādītas. Tuvākie piemēri ir kaimiņvalstī Lietuvā.

Lai uzklausītu iedzīvotāju redzējumu, kur vislabāk šādām novietnēm atrasties, kādām tām izskatīties, Cēsu novada pašvaldība tikusies ar Priekuļu ciema    un Drabešu pagasta Līvu ciema iedzīvotājiem. Runāts arī , kādi uzlabojumi būtu nepieciešami veloceliņiem, kas no ciemiem ved uz Cēsīm. Tikšanās plānota arī ar cēsniekiem.

Novietņu izvietojums, lielums, iekārtojums, kā arī izskats būs atkarīgs no apkaimes iedzīvotāju redzējuma, tāpēc katrā vietā tās būs citādas. Gan Līvos, gan Priekuļos iedzīvotāji aktīvi dalījās savā redzējumā. Cilvēki sprieda, vai novietnei būt no koka vai ar režģi, cik vajadzētu statīvu, kā tā slēdzama. Līvos vērtēja, ka laba būtu kodu slēdzene, kuru atver ar čipu. Priekuļos izteica modernāku risinājumu, proti, viedo slēdzeni, ko atver ar telefonu. Tāpat izskanēja ieteikums, ka sabiedrība būtu jāaudzina tā, lai velosipēdus varētu droši atstāt bez pieslēgšanas.     

Iedzīvotāji uzsvēra, ka novietnei jāatrodas maksimāli tuvu daudzdzīvokļu mājām, ja tā nebūs, neviens nevēlēsies velosipēdu tur novietot. Līvos radās ierosinājums, ka pašvaldībai būtu nepieciešams vienoties ar kādu no biedrībām, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu mājas, par zemes piešķiršanu, kur velonovietni izvietot, jo pašvaldībai piederošā zeme atrodas patālu no ēkām. Priekuļos izvērtās diskusija par velonovietņu skaitu, jo pagasta centrā ir vairāki daudzdzīvokļu māju kvartāli, tāpēc velonovietnēm jābūt vairākās vietās.

Vērtējot veloceliņu, gan Līvos, gan Priekuļos par tā kvalitāti izteicās atzinīgi. Galvenais ieteikums bija vairāk pāreju, lai šķērsotu ielu, ceļu, par kuru pārvietojas automašīnas, tas uzlabos riteņbraucēju drošību. Vietās, kur velosipēdiem ir priekšroka, vajadzētu skaidrākas norādes, lai autobraucēji tās ievērotu. Priekuļos uzsvēra, ka gar daļu veloceliņa, kas pieguļ braucamajai daļai, būtu nepieciešamas barjeras, lai arī velosipēdisti nešķērsotu ceļu neparedzētās vietās, radot bīstamas situācijas. Tāpat priekulieši norādīja, ka ziemā veloceliņš netiek pietiekami tīrīts, līdz ar to nav parocīgs ne gājējiem, ne braucējiem.

Līvu iedzīvotāji uzsvēra, ka veloceliņa malā būtu nepieciešams vairāk soliņu. Celiņš paredzēts arī gājējiem, bet viņiem reizumis svarīgi piesēst. Bija arī ieteikums autobusa pieturā ierīkot nojumīti, lai, gaidot transportu, nav jāstāv lietū. Līvos dzīvojošie arī uzsvēra, ka pie daudzdzīvokļu mājām būtu nepieciešams apzīmējums “Dzīvojamā zona” vai vizuāls atgādinājums par bērniem, jo ēku apkaimē bērni rotaļājas un brauc ar velosipēdiem, tādēļ mašīnām būtu jābrauc lēnāk.

Tāpat iedzīvotāji rosināja, ka varētu būt pieejami īres velosipēdi. Ar tādu var no Līviem aizbraukt līdz Cēsīm vai no Cēsīm līdz Līviem. Iespējams arī, ka uzņēmums, kas Cēsīs izīrē elektro­skrejriteņus, varētu pagarināt to izmantošanas zonu. Tāpat iedzīvotāji abās apkaimēs vērtēja, ka nav kārtīgas vietas, kur, aizbraucot uz Cēsīm, varētu velosipēdu novietot uz noteiktu laiku. Velosipēdu stāvvietām būtu jābūt tāpat kā autostāvvietām.

MEKLĒ PIEMĒROTĀKO VIETU. Iedzīvotāji Līvos izstaigāja visus daudzdzīvokļu māju pagalmus, lai saprastu, kur ir labākā iespējamā vieta velonovietnei.

Līvu iedzīvotāja Solvita Kaspare atzina, ka ir patīkami pārsteigta par tik nopietnas velonovietnes izveidi, jo bija domājusi, ka tā būs velonovietne ar jumtiņu, nevis slēdzama: “Ieplānotā tiešām ir noderīga, jo ir daudz cilvēku, īpaši gados jaunu, kuri izmanto velosipēdu. Lai gan pati ikdienā pārvietojos ar mašīnu, kad tā bija remontā, lai nokļūtu līdz dārzam, aizņēmos divriteni no dēla. Ar velosipēdu iznāca braukt minūtes 20. Pirmajā dienā pēc tam sāpēja kājas, bet pieradu un pat iepatikās.” Arī Andris Rutkovskis atzinīgi vērtē šādu ieceri: “Citādi vasarā ir aktīva velosipēdu nēsāšana no pagraba ārā un iekšā. Tikai velonovietnei jābūt pareizā lokācijā, ērtai un pieejamai visiem, kā arī ergonomiski pārdomātai, lai riteņi nav jāceļ cits citam pāri. Ideālā pasaulē tur būtu gan pumpis, gan elektrība, gan apgaismojums, lai ir droši.”

Andris veloceliņu labprāt izmanto skriešanai. Viņš vērtē, ka veloceliņš ir ieguvums visiem, kopš tā izbūves cilvēki vēl vairāk pārvietojas kājām, ar riteņiem, skrituļslidām, ģimenes pastaigājas ar bērnu ratiņiem.

Jānis Olengovičs no Priekuļiem atzīst, ka visvairāk tāda velonovietne noderēs cilvēkiem, kuru mājās nav ērtu pagrabu, kāpņutelpas, ratiņtelpas: “Un vēl arī tiem, kuriem ir sarežģīti izstumt divriteni no pagraba, jo braucamais ir smags.” Viņš novērojis, ka arī veloceliņš tiek aktīvi izmantots, tas īpaši ērts ir līdz Cēsu robežai, bet Cēsīs, kur tas krustojas ar iebrauktuvēm māju pagalmos, braukšana ir nedaudz neērtāka. “No drošības viedokļa pāris krustojumos vajadzētu vēl dažas pārejas, bet citādi viss ir, kā vajag.”

Pašvaldība gandarīta par aktivitāti

Ar iedzīvotājiem tikās paš­valdības Attīstības pārvaldes galvenā teritorijas plānotāja Madara Jenerte un mobilitātes un komunikācijas speciāliste Reičela Adele Bišere. Abas ir gandarītas par cilvēku aktivitāti.    Reičela Adele Bišere teic: “Tas, ka iedzīvotāji iesaistās, ir pats labākais. Nebūtu jēgas taisīt novietnes, ja tās nevienam nebūtu vajadzīgas vai traucētu, un ir labi, ja to pasaka.” Madara Jenerte vērtē: “Redzam, ka gan Līvos, gan Priekuļos kopiena ir aktīva. Priekuļos uzreiz jūtams, ka apdzīvotā vieta ir lielāka, uzreiz ir arī izteikta viedokļu dažādība, pretrunas. Domāju, Cēsīs tas būs vēl jūtamāk. Tas arī mums, paš­valdībai, ir mācību process, kā iesaistīt sabiedrību šādās līdzdalības un līdzradīšanas lietās.” Ņemot vērā viedokļu dažādību Priekuļos, vēl tiks veikta arī iedzīvotāju rakstiska aptauja, lai rastu labāko risinājumu.

Nākamajā gadā plānots velonovietnes izbūvēt atbilstoši iedzīvotāju iecerēm, kā arī īstenot ieteikumus velo infrastruktūras pilnveidošanai. Pēc laika ar dažādiem izpētes instrumentiem – aptaujām, padziļinātām intervijām ar iedzīvotājiem, satiksmes skaitīšanu un tamlīdzīgi -, vērtēs, vai šādi uzlabojumi veicina aizdomāties par paradumu maiņu, mikromobilitātes iespējām.