Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Civilā aizsardzība

Andra Gaņģe
11:26
19.07.2024
23
76ag8nr06 Copy

Attēlam ir ilustratīva nozīme. FOTO: freepik.com

Par civilo aizsardzību runājam aizvien biežāk. Īpaši jautājums saasinās, izskanot kāda ietekmīga pasaules medija publikācijām par agresorvalsts Krievijas vēlmi pārliecināties par NATO vienotību uzbrukuma gadījumā un ka šis izmēģinājumu poligons varētu būt Baltijas valstis. Pēdējā laikā gan tas nav dzirdēts, bet karš, ko Krievija ved Ukrainā, pārkāpjot visas starptautiskās norunas, atkal un atkal liek saprast, kaut zinām, ka stratēģiskie partneri palīdzēs sargāt mūsu zemi no pirmā centimetra, ka pašiem jābūt gataviem gan aizsargāt valsti, gan pasargāt sevi.

15.janvārī spēkā stājās aktualizētais Valsts civilās aizsardzības plāns. Tajā atjaunoti un pilnveidoti pasākumi sabiedrības drošībai kara apdraudējuma gadījumā. Tajā, piemēram, paredzēts līdz 2025. gadam (ieskaitot) izstrādāt normatīvo regulējumu par patvertņu izveidošanu un būvniecību, noteikts, ka jāapzina vecās patvertnes un tām pielāgojamas būves, tās jāaprīko ar norādījuma zīmēm. Jāizveido pašvaldībās esošo patvertņu un pielāgoto būvju saraksts. Ir runa arī par kontrolētu mas­veida iedzīvotāju evakuāciju un
pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, ir vadlīnijas evakuācijas punkta izveidei un pulcēšanās vietu noteikšanai evakuācijas gadījumā. Plānā precizēta kārtība par iedzīvotāju apziņošanu un citi jautājumi.

Drošība ir arī zināšanas, kā sevi pasargāt krīzes brīdī

Saeimas Priekšsēdētājas Un Armēnijas Nacionālās Asamblejas Prezidenta Preses Brīfings
Daiga Mieriņa: – Visap­tve­ro­š­s­ to arī nozīmē, ka mēs katrs – visi, visi, visi –  esam atbildīgi šīs civilās aizsardzības sistēmas da­lībnieki.
Rajevs

Igors Rajevs: – Pirmie cilvēki, kas katram jāzina sejā, pie kā vērsties krīzes situācijā un kuru informācijai garantēti varat ticēt, ir vietējās pašvaldības vadītājs un Civilās aizsardzības komisijas locekļi.

Mikisko

Aigars Mikiško: – Krīzes situ­ācijā – vai tā būtu trauma vai dabas katastrofa, vai iebrukums –, mums katram pašam ir jāspēj izvērtēt notikumus un izvēlēties pareizo rīcību.

“Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kas ir pamats efektīvai un visaptverošai valsts aizsardzības sistēmas funkcionēšanai,” raksta Aizsardzības ministrija.

To, ka civilā aizsardzība nav tikai valsts vai pašvaldību plāni, resursi un rīcība, bet arī ir ikviena iedzīvotāja līdzdarbība un atbildība, tiekoties ar reģionālajiem medijiem, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Par iedzīvotājiem svarīgo civilās aizsardzības jomā militāra apdraudējuma gadījumā stāstīja un uz žurnālistu jautājumiem atbildēja Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts un Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas vadītājs  Igors Rajevs un Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības un noturības departamenta direktors Aigars Mikiško.

Ekspertu padomi pagaidām tikai internetā

Vispārējā valsts aizsardzība to arī nozīmē – tajā iesaistīti ne tikai bruņotie spēki, iekšlietu un citi ātrās reaģēšanas dienesti, tas ir nepārtraukts darbs, kurā sadarbojas visas valsts un pašvaldību struktūras, atzina Igors Rajevs, uzsverot, ka nozīmīga vieta un atbildība tajā ir arī katram rīcībspējīgam iedzīvotājam.
Lai iedzīvotāji krīzes situācijā, īpaši militārā apdraudējuma gadījumā, spētu rīkoties, palīdzēt sev un tuviniekiem, kaimiņiem vai citiem, kam tas acīmredzami nepieciešams, cilvēkam jābūt zinošam. Pirmais pamats būtu izpratne, kā rīkoties, lai situācija nepārsteigtu nesagatavotu. Informācija par to pieejama Aizsardzības ministrijas bukleta “Kā rīkoties krīzes situācijās” atjaunotajā versijā un jaunajā bukletā “Kā rīkoties kara gadījumā”, pastā­stī­ja Aizsar­dzī­bas ministrijas pārstāvis Ai­gars Mikiško. Abi bukleti pieejami ziņu portāla “Sargs.lv” sadaļā “72 stundas”. Papildinātā rokasgrāmata “Kā rīkoties krīzes situācijās” izdota arī papīra formātā. Pagaidām tirāža neliela, bet A.Mikiško sacīja, ka būs papildu metieni. Izdevumu izvietos publiskās vietās.

Rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā” tapusi, liekot lietā Ukrainas pieredzi cīņā pret Krievijas okupācijas armiju. Tajā lasāms, kādi krājumi tādai situ­ācijai katram būtu jāveido, par komunikāciju un informācijas meklēšanu militāra apdraudējuma gadījumā, savas mājvietas sagatavošanu kā patvēruma vietu, rīcību apšaudes laikā vai nonākot kaujas zonā un citi ieteikumi. Šo bukletu tuvākajā laikā neizdos drukātā formātā. Žurnālisti norādīja, ka rokasgrāmata ir ļoti apjomīga, tai ir 93 lappuses, ne katrs gribēs un spēs izdziļināties tik apjomīgā informācijā. Saeimas priekšsēdētāja rosināja sagatavot kompaktus norādījumus un ieteikums, kas ikvienam būtu ātri pārskatāmi un viegli uztverami.

A.Mikiško aicināja mediju un pašvaldības izplatīt ziņu par bukletiem, jo krīzes situācijā – vai tā būtu dabas vai tehnogēna katastrofa, vai iebrukums –, katram pašam ir jāspēj izvērtēt notikumus un izvēlēties pareizo rīcības variantu, jāspēj parūpēties par sevi un, ja vajadzīgs, par saviem tuviniekiem.

Ko grib vai drīkst zināt iedzīvotājs

Vai iedzīvotāji jau laikus varētu zināt, kur militāra apdraudējuma gadījumā, ja, piemēram, ātri jāevakuējas, doties? Lielā stresā atnākušo ziņu no dienestiem var būt grūti uztvert, būtu labāk, ja cilvēkus jau laikus informētu, kā šos jautājumus organizēs. I.Rajevs pastāstīja, ka šāda informācija pieejama aktualizētajos pašvaldību Civilās aizsardzības (CA) plānos. Žurnālisti iebilda, ka nereti vietvara ar tādu informāciju nedalās, sakot, ka tā ir ierobežotas pieejamības.

Aizsardzības ministrijas pārstāvis A.Mikiško paskaidroja, ka paš­valdību CA plānos klasificēta ir informācija par sadarbības mehānismiem un procedūrām ar bruņotajiem spēkiem militāra apdraudējuma gadījumā. Visa informācija, kas attiecas uz iedzīvotājiem – pulcēšanās vietas, evakuācijas ceļi, informācijas kanāli un cita – , ir publiskojama un pieejama ikvienam. Arī I.Rajevs un D.Mieriņa uzsvēra, ka nedrīkstētu būt situācijas, kā šāda informācija tiek noslepenota, gluži pretēji, tā jāzina katram pašvaldības iedzīvotājam, par to jāstāsta medijiem.

I.Rajevs gan piebilda, ka arī ikvienam pašam jāgrib izglītoties par šiem jautājumiem. Kādā tikšanās reizē ar iedzīvotājiem piedzīvots, ka cilvēki sūdzas par informācijas trūkumu, bet turpat bibliotēkā, kur notiek saruna, uz galda stāv izdrukāts CA plāns.

Informācija – pats svarīgākais

Zināt, kur atrast informāciju, un saprast, kuram informācijas avotam uzticēties, tas krīzes situācijās ir pats galvenais, uzsvēra I.Rajevs. Viņš atgādināja, ka pirmie cilvēki, no kuriem visdrošāk saņemt ziņas, ir pašvaldības vadītāji, kuri reizē ir vietējo Civilās aizsardzības komisiju priekšsēdētāji, un Civilās aizsardzības komisijas locekļi. “Tie ir cilvēki, kurus katram vajadzētu pazīt vaigā,” sacīja I.Rajevs.

Iedzīvotājiem, kas lieto viedtālruņus, noderēs lietotne “112 Latvija”. Tā izmantojama jebkurā krīzes gadījumā un, protams, arī militāra apdraudējuma situācijā. I.Rajevs uzsvēra, ka tajā izsūta tikai ārkārtas paziņojumus par nopietniem apdraudējumiem, kad iedzīvotājiem ir jābūt gataviem nepieciešamības gadījumā rīkoties vai prasa rīkoties nekavējoties. Piemēram, šovasar tas bija Sarkanais brīdinājums par ekstremālu karstumu.

Patlaban apziņošanu veic, sūtot īsziņu, bet top Agrās brīdināšanas sistēma ABS+, kurā izmantos šūnu apraidi. Šī tehnoloģija nodrošina iespēju informāciju nosūtīt konkrēta reģiona iedzīvotājiem, kurā ir apdraudējums. Tālrunī atnākusī vēsts aizņems visu ekrānu, un to nevarēs nepamanīt. Ziņa pienāks gan viedtālrunī, gan taustiņtelefonā.

Patvertnes nav pāris gadu jautājums

Saspringts ir patvertņu jautājums, par ko cilvēki satraucas visbiežāk. Kur paglābties uzlidojuma vai apšaudes laikā?

Īpaši būvētu patvertņu Latvijā nav daudz, mazliet vairāk par trijiem simtiem, pastāstīja I.Rajevs, patvēruma vajadzībām apzina ­publisko un dzīvojamo ēku pagrabus. Cēsnieki jau zina, ka pērn tika apsekoti daudzdzīvokļu namu pagrabi un izvērtēts, kuri pielāgojami patvertņu vajadzībām un kas tajos darāms, lai tos izmantotu šim nolūkam.

Pagrabu apsekošanu veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti sadarbībā ar pašvaldībām. VUGD inspektoru skaits nav tik liels, lai uzreiz masveidā apzinātu situāciju visos novados un pilsētās, līdz jūnijam bija pārbaudīti pagrabi vairāk nekā tūkstoš namos. No tiem līdz pat 15% ēku atbilst patvertņu vajadzībām, vairāk nekā 50% –  daļēji atbilst, tajās vajadzīgi daži uzlabojumi. Runājot par daudzdzīvokļu ēkām, I.Rejevs atgādināja, ka to pagrabu pielāgošana ir pašvaldību, māju pārvaldnieku un dzīvokļu iemītnieku darbs, patvertne nebūs publiska, bet paredzēta nama iemītniekiem. Trešdaļā pārbaudīto ēku nav pagrabu, tie ir pagrabstāvi ar logiem. Tāda vieta neder patvertnei.

“Primāri pārbaudām esošās patvertnes, kā arī valsts un paš­valdības ēkas, kur pielāgotās patvertnes tiks speciāli apzīmētas un tās varēs izmantot ikviens,” teica I.Rajevs, norādot, ka informācija par publiskajām patvertnēm būs pieejama internetā.

Jaunu patvertņu būvēšana pagaidām ir problemātiska. Daiga Mieriņa uzsvēra, ka, rodot finansiālās iespējas, pirmām kārtām jādomā par kritisko infrastruktūru, piemēram, slimnīcām. Līdztekus valsts risinājumiem savi jārod arī pašvaldībām. Viens no tiem – īstenojot publisko ēku renovācijas projektus, līdztekus ieguldīt līdzekļus patvertņu ierīkošanai. I.Rajevs pastāstīja, ka tiek domāts arī par Eiropas Savienības fondu līdzekļu ilgtermiņa programmu tieši patvertņu būvniecībai.

“Patvertņu nodrošinājums nav ne gadu, ne divu jautājums. Tas ir ilglaicīgs un mērķtiecīgs darbs. Somijā, kuru minam kā piemēru patvertņu nodrošinājumā, jau gadu desmitiem ir prasība, ka, būvējot jaunu ēku, tai obligāti jāizbūvē arī patvertne,” pauda I.Rajevs.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Intervija. Atstāt stipras saknes

12:58
08.11.2024
290

Marģers Zeitmanis ir uzņēmējs, kuru daudzi zina kā kultūrtelpu “Zeit”    Līgatnē un “Akustika” Valmierā saimnieku. Viņš darbojas arī medicīnas nozarē. Ne reizi vien    Marģers nosaukts par celmlauzi. Saruna ar viņu par sevis, savas dzimtas, vietas apzināšanos, par paaudžu sasaisti kopīgam mērķim, par kultūru un vēl daudz ko citu. -Lai kaut ko darītu, jāzina […]

Aktualizējam. Ūdenssaimniecība ciematos

12:54
08.11.2024
28

Ūdens paviršību nepiedod Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” gada sākumā kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Aprīlī uzņēmums pārņēma arī ūdensvada un kanalizācijas saimniecību Priekuļu apvienības pārvaldē. Pašvaldībā plānots, ka Vinda šos pakalpojumus nodrošinās visā novadā, tādējādi veidojot vienotu ūdenssaimniecību un tarifu aprēķinu sistēmu. “Vinda” […]

Saglabājam vēsturisko

15:38
25.10.2024
138

Cēsu Sv. Jāņa baznīca nosvinējusi 740. jubileju. Īstenojot restaurācijas projektu, pēdējos gados dievnams piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Darbi tika uzsākti 2018. gada jūnijā, un 2020.gada augustā ar arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto pateicības svētku dievkalpojumu tika svinēta par Cēsu sirdi dēvētās Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas pabeigšana. Baznīcas restaurācijai izlietoti 1,7 miljoni eiro, no tiem 1,38 miljoni bija […]

Aktualizējam. Daudzdzīvokļu namu pagalmi

14:57
22.10.2024
138

Padomju gados celto daudzdzīvokļu māju liela problēma ir iekšpagalmi. Tie nereti ir ļoti kritiskā stāvoklī – bedraini un grūti izbraucami. Atjaunošana prasa lielus līdzekļus, visbiežāk asfalts aizvien vairāk sabrūk, bet naudas atjaunošanai no ēkas uzkrājumiem nepietiek. Lai atbalstītu iedzīvotājus, pašvaldība reizi gadā rīko projektu konkursu “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Cēsu novadā”. […]

Saglabāt vēsturisko

14:49
22.10.2024
50

Pērn martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums. Tā mērķis ir nodrošināt Lielstraupes pils un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Lielstraupes pili valsts Cēsu novada pašvaldībai nodeva, lai tā nodrošinātu pils atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem. Likumā arī noteikts, ka Lielstraupes […]

Saglabāt vēsturisko

16:33
18.10.2024
523

Bērzkrogā pamazām tiek atjaunota Veselavas Zirgu pasta stacija. Baltā ēka piesaista garāmbraucēju uzmanību, tāpat zirgi pie ieejas.  “Darāmā vēl ļoti daudz. Priekšā iekštelpu iekārtošana. Lielus bojājumus gadu gaitā nodarījis caurais jumts. Pati ēka ir sausa. Domājams, vēl šogad ierīkosim apkuri, tad varēs sākties iekšdarbi,” saka saimniece Sigita Norvele. Viņa īpašumu iegādājās 2021. gada nogalē. “Braucot […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
10
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
4
1
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
19
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
20
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi