Sestdiena, 6. jūlijs
Vārda dienas: Anrijs, Arkādijs

Cik pļaviņu nopļāvi?

Sarmīte Feldmane
15:00
06.07.2024
7
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr.

“Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: “Ar izkapti!” Tā ir patiesi dzirdēta saruna kādā lauku sētā. Tajā vismaz vēl var redzēt un arī izmantot izkapti. Tiesa, cik daudzi to vairs izmanto ikdienā! Visu izdara trimmeri, traktorīši, roboti.

Viens no vasaras būtiskiem lauku darbiem kādreiz bija siena pļaušana. Un tam zāli rīta agrumā pļāva ar izkaptīm. Nu ja, tā bija, vai vērts par to runāt? Ir gan, ja jau vietā    un nevietā    pieminam nemateriālo kultūras mantojumu. Tas    ietver senās      zināšanas un prasmes, kā arī ar tām saistītus instrumentus, priekšmetus. Tātad izkapts un pļaušana ir mūsu nemateriālais mantojums.

Izkaptis tāpat kā daudz kas cits novados bija atšķirīgas.    Kā jau darbarīkam, arī izkaptij jābūt piemērītai konkrētam pļāvējam, pareiza garuma, rokturiem īstajās vietās. Tās ir zināšanas, kuras var aprakstīt grāmatā, bet apgūt tikai praksē.

Izkaptis un to kātus, ja labi pameklē, var nopirkt veikalā, bet kur atrast meistaru, kurš to iesies, izkapinās, izgriezīs, uzstrīķēs. Vēl jau kādi vecie vīri ir, vēl māk kāds jaunais.

Atcerēties izkapti pamudināja nītauriešu aicinājums gatavot savu izkapti un pieteikties    pļaušanas sacensībām. Cik vīru, sievu, jauniešu un bērnu sanāks, tad jau dzirdēsim. Bet kaut daži, nītaurieši malači, ka atjauno tradīciju. Jā, atjauno. Tāpat Latvijā vēl ir vairāki pagasti, kur katru gadu rīko pļaušanas sacensības ar izkapti un šo tradīciju uztur.

Nezin kāpēc par to netiek vēstīts pagasta stāstos, bet nītaurieši kādreiz bija vieni no labākajiem pļāvējiem Latvijā. No 2000.gada tika rīkoti    Latvijas pļaušanas čempionāti. Tie pulcēja vairākus simtus pļāvēju un desmitus komandu. Divi čempionāti notika Nītaurē. Čempionāti bija īsts pārbaudījums, jo tiesneši vērtēja ne tikai pļaušanas ātrumu, bet arī gludumu, vāla taisnumu, pļāvuma tīrību. Darbs jādara kārtīgi, katra smilga un mazākā zālīte siena vālā ir vērtība, un pļāvējs nedrīkst to atstāt. Starp titulu ieguvējiem bija gan nītaurieši, gan Latvijā slavu iemantoja dāmu komanda “Taurenes griezējas”, komandas bija arī Vaives un Zosēnu, Veselavas sievām, vīriem un jauniešiem.    Čempionātus pagodināja ministri, dalībnieki, un skatītāji brauca no visas Latvijas. Zemkopības ministrija piešķīra finansējumu, bija rīkotāji, un viss notika.

Latvijas izlase pat piedalījās Eiropas čempionātā. Tur gan      pirmajā reizē gāja    kā jau nezinātājiem, jo izrādījās, mūsu izkaptis neder, vajag platākas un īsākas. Arī tās ir noderīgas zināšanas. Diemžēl labais vienmēr kaut kā beidzas, nebija naudas, un rīkotāja, čempionāta pļavas palika nenopļautas. Taču ne velti saka, ka nezāle neiznīkst, pļaušanas sacensības sāka rīkot novados, pagastos un rīko aizvien.

Nītaurei ir iespēja atdzīvināt tradīciju. Tas nekas, ka kādreizējie pļaušanas meistari jau krietni gados, viņi var vadīt meistarklases, ierīkot meistarpļavas, kur rīta rasā aicināt tos, kuri grib iemācīties pļaut ar izkapti. Tikai jāļaujas radošumam! Vai patiesi ļausim, ka aiziet zudībā kādreiz tik nepieciešamās prasmes? Vai nu jaunajiem neiepatiksies pļaušana!

Kāds zinošs pļāvējs skaidrojis, ka ātruma sacīkstēs izkapts iekabina mauriņa pļaujmašīnai. Pļaujmašīnas ņem no 33 līdz 50 cm, metru gara izkapts metru deviņdesmit, gara vīra rokās – 270 centimetru vienā virzienā. Salīdzinot ar trimmeri, tā ir daudz vieglāka. Elektriskie un akumulatora trimmeri sver ap trim kilogramiem, ar benzīna motoru – piecus kilogramus un vairāk, pat astoņus deviņus. Turpretī izkapts ar visu kātu sver ap pusotru kilogramu.

Tā, lūk. Steidzamies pļavā!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
19

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
41

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
29

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
25
2

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
30
1

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
21

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Tautas balss

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
15
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
16
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
16
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
20
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Rezultātā būs grausti

15:02
05.07.2024
14
J. raksta:

“Kāpēc Cēsu vecpilsētas tukšo namu īpašnieki nepārdod ēkas? Par saprātīgu cenu gan jau atrastos pircēji, kas tās savestu kārtībā. Tās mājas taču turpina brukt, ja neko nedarīs, pēc gadiem pieciem tur būs grausti, kādus jau dažviet redzam,” domas izteica J.

Sludinājumi