Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Aktualizējam. Kapsētu digitalizācija

Sarmīte Feldmane
14:49
05.07.2024
264
Valins

Vietnē cemety.lv var ieraudzīt arī konkrētās kapa vietas fotogrāfiju.

Latvijā sācies Kapu svētku laiks. Pirms brīvdabas dievkalpojuma ikviens steidz sakopt tuvinieku atdusas vietas. Tādās darbīgās pirmssvētku dienās vai ik kapsētā redzams kāds, kurš klīst pa vienu taciņu, tad uz otru, pēta kokus, mēģinot orientēties un atrast kāda tuvinieka kapavietu. Padomu var dot kapsētas pārzinis, protams, ja ir gadiem uzkrātas kapu grāmatas. Bet tādas ir vien retās kapsētās. Kapavietu arhivēšana likumiski nav noteikta, kapu pārziņiem katram sava pierakstu kārtība. Kad viņi mainās, nereti iepriekšējo pieraksti noklīst. Tā nu, ja tuvinieks pēc gadu prombūtnes dzimtās vietas kapsētā nevar atrast savējo atdusas vietu, var palīdzēt vien kāds, kurš aizgājēju pazinis, bijis bērēs. Jārēķinās, ka gadu gaitā arī kapsētas mainās, vecie koki, kas varbūt kalpoja par orientieri, tiek nozāģēti, kādai pamestai kapa vietai veikts virsapbedījums un apkārtne mainījusies.

Arī kapsētās ienāk mūsdienu tehnoloģijas, kas var palīdzēt orientēties. SIA “Cemety” uzturētas sistēmas mājaslapā ikvienam ir pieejama informācija par katras digitalizētas kapsētas plānojumu, apbedījumiem. Zinot aizgājušā cilvēka vārdu un uzvārdu, var atrast, kurā kapsētā viņš apglabāts, kāda izskatījās atdusas vieta kapsētas uzmērīšanas laikā un pēc kapsētas plāna izsecināt, kā to visērtāk sameklēt. Tāpat arī atsevišķos gadījumos var vairāk uzzināt par šo cilvēku.   

Latvijā ir apmēram 5500 dažādu kapsētu. No tām 534 kapsētas ir digitalizētas,    un ikvienam pieejama informācija par 1 708 254 tajās apbedītajiem.

No kapu grāmatas līdz digitālai datu bāzei

Lai gan Cēsu novadā kapsētas pieder gan draudzēm, gan pašvaldībām, to apsaimniekošanu, noslēdzot līgumu, ir uzņēmusies pašvaldība. Un katra kapsēta ir sakopta, katrā    ir kādas savas tradīcijas. Kapsētas cauri gadu simtiem atgādina par konkrētās vietas cilvēkiem – gan sabiedrībā labi zināmiem, gan ikdienā piemirstiem.

Pēdējos gados aizvien populārāks kļūst tā saucamais kapu tūrisms, interese par pazīstamu    cilvēku atdusas vietām. Tāpat novadpētnieki apzina un sakopj savu pagastu ievērojamu novadnieku atdusas vietas un atgādina par viņu devumu sabiedrībai. Informācija par kapsētām, tajās apglabātajiem ir ikvienas vietas vēstures saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm.

Internetā redzēt tuvinieka atdusas vietu

Cēsu novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi nosaka, ka kapsētas apsaimniekotājs    veic kapsētas sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā, apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti apbedījumu reģistros, ievērojot, ka: kapavietu uzskaites pamatdokuments ir mirušo reģistrācijas grāmata, kā arī lēmumi par kapavietas piešķiršanu, veicot ierakstus par katru apbedījumu; uzskaite papildus veicama publiski pieejamajā apbedījumu datu un apbedījumu vietu kartēšanas elektroniskajā reģistrā    www.cemety.lv, ja konkrētai kapsētai tāda pieejama.

Cēsu novadā digitalizēti Cēsu Meža kapi, “Cemety” datu bāzē reģistrēti 15 683 apglabātie, Jaunpiebalgas kapi (6192), Liepas kapsēta (2778), Mārsnēnu kapsēta (2483), Jaunraunas kapsēta (958), Priekuļu kapi (4005), Rāmuļu kapi (1025) un Veismaņu kapi (652) Vaives pagastā ,    Līgatnē    – Spriņģu kapsēta (1445), Zanderu kapsēta (764), Ķempju kapsēta (620) un    Paltmales kapsēta (3031), kā arī Veselavas kapi (1938), Jaunraunas kapi (958).

Ieguvumi pārliecina

Priekuļu kapsēta bija pirmā tagadējā Cēsu novadā, kuru  digitalizēja 2015.gadā. Jau nākamajā gadā pārējās toreizējā Priekuļu novada kapsētās – Liepas, Mārsnēnu un Veselavas, Jaunraunas -    tika uzzīmēts kapsētas plāns, uzmērīja    kapavietas, infrastruktūru, kapsētas dokumentācija    un apbedīto personu dati tika ievadīti sistēmā.

“Kad pašvaldībai piedāvāja digitalizēt kapsētas, sākumā pat īsti nesapratām, ko tas nozīmē. Kad Priekuļu kapsētā darbs bija pabeigts, sapratām, ka tas cilvēkiem ir noderīgi, un lielā inventarizācija un uzskaite notika arī pārējās kapsētās,” stāsta Priekuļu apvienības pārvaldes Labiekārtošanas dienesta vadītājs Jānis Sirlaks un piebilst, ka bijis ļoti svarīgi, ka tika uzzīmēti kapsētu plāni.

“Cemety” speciālisti veica kapsētu topogrāfisko uzmērīšanu, fiksēja takas, kokus, kapu infrastruktūras objektus.    “Katra atdusas vieta nomērīta ar lāzeru, kā arī sistēmā atzīmēts viss, kas redzams dabā, arī labiekārtošanas elementi. Katras kapa vietas fotogrāfija redzama datu bāzē,” stāsta J.Sirlaks. Tā kā uz daudzām piemiņas plāksnēm ir tikai vārds, uzvārds un dzīves dati, iedzīvotāji tika aicināti, lai sniedz sīkākas ziņas. “Tāpat ne visur saprotams, cik dzimtas kapa vietā ir apbedījumu, kas tajā apglabāti. Un šodienas paaudzēm, ieraugot kādu skaistu pieminekli, svarīgi zināt, kam tas uzlikts, kas bija šis cilvēks, ko darīja. Un to visu var pievienot skopajām ziņām – vārds, uzvārds, dzīves dati. To var darīt tuvinieki, citi, kuri var ko pastāstīt,” skaidro J.Sirlaks un piebilst, ka dažkārt tuvinieki precizē informāciju.

Viņš arī uzsver, ka nav tā, ka katrs sistēmā var kaut ko ierakstīt par tuvinieku. Sniegtā informācija tiek pārbaudīta un tikai pēc tam pieejama ikvienam. Par katru kapsētā apglabāto kapu pārzinis iesniedz datus, iezīmē sektoru un vietu, kur apglabāts, tad sistēmas uzturētājs vēlreiz pārbauda, vai nav kāda kļūda, un tikai tad informācija nonāk kopīgai izmantošanai. “Tuviniekam ir tiesības norādīt, ka informācija nav publiski pieejama, jo aizgājēja vēlēšanās ir būt aizmirstam. Datu bāzē informācija ir, bet publiski nav redzama. Tāpat, ja veikts virsapbedījums, datu bāzē paliek informācija, kas apglabāts pirms tam, bet tā nav publiski pieejama,” vēl vienu niansi atklāj J.Sirlaks un uzsver, ka kapu pārziņi ir zinoši. Ja darbinieki mainās, ierodas “Cemety” pārstāvji un parāda, kas un kā darāms.

Informācija jāpapildina

Jaunpiebalgas kapi ir vieni no vecākajiem Latvijā. Apbedījumi sākti ap 1710.gadu. “Kapsēta aizņem teju 17 hektārus, veco kapu    ap desmit hektāru teritorijai apkārt    ir 1307 metru laukakmeņu žogs. Digitalizācija sniedz pilnu ainu par plašo Jaunpiebalgas kapsētu,” saka Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Viņa atzīst, ka aizvien vairāk ir cilvēku, kuri meklē dzimtas saknes ne tikai arhīvos, arī kapsētās.

“Diemžēl neesam izdarījuši savu mājasdarbu, pārskatījuši kapsētā apglabāto novadnieku datu bāzi. Ja uz kapa plāksnītes vai piemiņas akmens nav norādīts, kas bijis aizgājējs, piemēram, skolotājs, sabiedriskais darbinieks vai zemnieks, varam šo informāciju papildināt. Tas tiks izdarīts. Uzticēsim to izdarīt bibliotekārēm, jo viņām ir novadpētniecības materiāli, arī muzejā var iegūt ziņas. Ja ir tikai uzraksts, ka dzimtas kapi, katrs var sniegt informāciju, kas tur apglabāts,” pastāsta pārvaldes vadītāja.

Noderēs piebaldzēniem un citiem

Vecpiebalgas apvienības pārvaldes piecos pagastos apsaimnieko desmit kapsētas, bet tikai Leimaņu kapi    Kaives pagastā, Sila un Ķemerkalna kapi    Inešu pagastā ir pašvaldības īpašums, pārējie pieder draudzēm. Pašvaldība noslēgusi līgumu par apsaimniekošanu. Šovasar visas kapsētas    apvienības pārvaldes    teritorijā, izņemot vēsturiskos Lienas kapus, tiek digitalizētas. To dara, piesaistot “Leader” finansējumu. Deviņu kapsētu digitalizācija kopā izmaksās nedaudz vairāk par 20 tūkstošiem eiro.

“Par kapsētu digitalizāciju iedzīvotāji runājuši, kopš      šis pakalpojums ir    pieejams.    Nepieciešamība ir saistīta ar bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, vietējās kopienas vēlmi to saglabāt un turēt godā un viesu interesi par kapsētās apglabātajiem tuvākiem vai tālākiem tuviniekiem un ievērojamiem cilvēkiem. Nav otras tādas vietas Latvijas lauku kapsētās, kur kapos būtu apglabāts tik daudz ievērojamu dižgaru – literātu, kultūras darbinieku, tautiskās Atmodas darbinieku, pedagogu, militārpersonu un citu nozīmīgu, interesantu personību – , taču daudzas kopiņas grimst aizmirstībā, ir pazudusi sasaiste ar dzīvajiem, ko, pateicoties interesei par senčiem, dzimtu likteņiem, vēl ir iespējams atjaunot. Kapsētu digitalizācija dos iespēju ikvienam jebkurā pasaules vietā meklēt sev interesējošos apbedījumus kapsētās un viegli tos atrast arī klātienē,” skaidro pārvaldes vadītāja L.Burdaja un uzsver, ka kapsētu digitalizācija pavērs arī jaunas iespējas vēstures entuziastu pētījumiem un vietējās kopienas iesaistei, jo sistēma nodrošina apbedīto un kapa vietu informācijas papildināšanu ar foto, dzīvesstāstiem, piemiņas ierakstiem.

“Kapsētu digitalizācija ir nepieciešama ne tikai pagātnes kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanai, bet arī šī brīža laikmeta liecību saglabāšanai nākamajām    paaudzēm. Sistēma paredz ērtu rīku kapu pārziņiem, kas nodrošina iespēju plānot un datēt jaunos apbedījumus, kas tālāk ir redzami ikvienam,” saka L.Burdaja un piebilst, ka tad, kad kapsētas būs digitalizētas,    jādomā, kurš papildinās sistēmu ar jaunāko informāciju, jo kapu pārziņi to neuzņemsies darīt.

Vienmēr jāvērtē, kas svarīgāks

Amatas apvienības pārvalde apsaimnieko 11 kapsētas. No tām piecas pieder draudzēm. Līdz šim neviena kapsēta nav digitalizēta, un tas nav arī pārvaldes tuvākajos plānos.

“Neesam pret digitalizāciju, bet, kad jāizvēlas, vai darīt to vai labiekārtot kapsētas, nodrošināt ikdienas vajadzības, digitalizācija tomēr nešķiet svarīgākā,” saka Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte un piebilst, ka visu apvienības kapsētu digitalizācija ir pārāk liels finansiāls ieguldījums. Viņa arī vērtē, ka patlaban datu bāzē iegūstamā informācija par kapsētām un tur apglabātajiem ir ļoti minimāla.

“Drīzāk gribētos, lai, piebraucot pie kapsētām, ir pieejama informācija par šo vietu. Katra kapsēta ar kaut ko ir īpaša, katrai sava vēsture, kāpēc tā ir tieši tāda, kāpēc stādīta liepu vai ozolu aleja, kādi pazīstami cilvēki te apglabāti. Arī tam nav pieticis naudas, tāpat vārtiem, kapličas arī jāremontē. Skujenes kapsētā kapliča vispār nav izmantojama,” pārdomās dalās E.Eglīte un piebilst, ka tad, kad jāizsver, vai Skujenes kapsētā ierīkot dziļurbumu un nodrošināt elektrību vai to digitalizēt, iedzīvotājiem svarīgāk, lai būtu ūdens, kapu svētkos pieejama elektrība. Viņa atgādina, ka klimats mainās tāpat kā paradumi un ar ūdens traukiem uz kapsētu neviens nebrauc.

Arī kapu kultūras tradīcijas mainās, un digitalizācija ir viens jauns solis.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Intervija. Atstāt stipras saknes

12:58
08.11.2024
307

Marģers Zeitmanis ir uzņēmējs, kuru daudzi zina kā kultūrtelpu “Zeit”    Līgatnē un “Akustika” Valmierā saimnieku. Viņš darbojas arī medicīnas nozarē. Ne reizi vien    Marģers nosaukts par celmlauzi. Saruna ar viņu par sevis, savas dzimtas, vietas apzināšanos, par paaudžu sasaisti kopīgam mērķim, par kultūru un vēl daudz ko citu. -Lai kaut ko darītu, jāzina […]

Aktualizējam. Ūdenssaimniecība ciematos

12:54
08.11.2024
28

Ūdens paviršību nepiedod Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” gada sākumā kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Aprīlī uzņēmums pārņēma arī ūdensvada un kanalizācijas saimniecību Priekuļu apvienības pārvaldē. Pašvaldībā plānots, ka Vinda šos pakalpojumus nodrošinās visā novadā, tādējādi veidojot vienotu ūdenssaimniecību un tarifu aprēķinu sistēmu. “Vinda” […]

Saglabājam vēsturisko

15:38
25.10.2024
138

Cēsu Sv. Jāņa baznīca nosvinējusi 740. jubileju. Īstenojot restaurācijas projektu, pēdējos gados dievnams piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Darbi tika uzsākti 2018. gada jūnijā, un 2020.gada augustā ar arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto pateicības svētku dievkalpojumu tika svinēta par Cēsu sirdi dēvētās Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas pabeigšana. Baznīcas restaurācijai izlietoti 1,7 miljoni eiro, no tiem 1,38 miljoni bija […]

Aktualizējam. Daudzdzīvokļu namu pagalmi

14:57
22.10.2024
139

Padomju gados celto daudzdzīvokļu māju liela problēma ir iekšpagalmi. Tie nereti ir ļoti kritiskā stāvoklī – bedraini un grūti izbraucami. Atjaunošana prasa lielus līdzekļus, visbiežāk asfalts aizvien vairāk sabrūk, bet naudas atjaunošanai no ēkas uzkrājumiem nepietiek. Lai atbalstītu iedzīvotājus, pašvaldība reizi gadā rīko projektu konkursu “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Cēsu novadā”. […]

Saglabāt vēsturisko

14:49
22.10.2024
51

Pērn martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums. Tā mērķis ir nodrošināt Lielstraupes pils un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Lielstraupes pili valsts Cēsu novada pašvaldībai nodeva, lai tā nodrošinātu pils atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem. Likumā arī noteikts, ka Lielstraupes […]

Saglabāt vēsturisko

16:33
18.10.2024
524

Bērzkrogā pamazām tiek atjaunota Veselavas Zirgu pasta stacija. Baltā ēka piesaista garāmbraucēju uzmanību, tāpat zirgi pie ieejas.  “Darāmā vēl ļoti daudz. Priekšā iekštelpu iekārtošana. Lielus bojājumus gadu gaitā nodarījis caurais jumts. Pati ēka ir sausa. Domājams, vēl šogad ierīkosim apkuri, tad varēs sākties iekšdarbi,” saka saimniece Sigita Norvele. Viņa īpašumu iegādājās 2021. gada nogalē. “Braucot […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi