NVO atbalsts jauniešiem

“Jaunieši ir enerģiskākā, uzņēmīgākā un zinātkārākā sabiedrības daļa, kas nereti savu enerģiju un potenciālu izmanto nelietderīgās vai pat veselībai un sabiedrībai bīstamās nodarbēs.  Līdz ar to jaunieši ir arī trauslākā un visneaizsargātākā sabiedrības daļa, kas var tikt pakļauta dažādiem sociāli ekonomiskiem riskiem, piemēram, bezdarbam, grūtībām, izveidojot savu ģimeni u.tml. Darbs ar jaunatni ietekmē visas sabiedrības labklājību un drošību, jo īpaši ilgtermiņā, jo tas veicina jauniešos pilsoniskās apziņas veidošanu, līderības prasmju attīstību, brīvprātīgā darba tikumu, sadarbības spējas izkopšanu, spēju pastāvīgi mācīties un citas prasmes, kuras ir nepieciešamas mūsdienu mainīgajam dzīves ritmam un darba tirgum,” rakstīts Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes lietu portālā.

Atbalstu jauniešu personības attīstībai un līdzdalībai sociālajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē sniedz dažādos veidos, īsteno Eiropas Savienības un valsts programmas, iesaistās nevalstiskās organizācijas (NVO). Cēsu novadā šis virziens attīstās lēni, tomēr virzība ir. Šogad pašvaldības sociālās jomas projektu konkursā no 17 atbalstītajiem pieteikumiem jauniešu mērķauditorijai ir divi, vēl divi – bērniem un jauniešiem. Maksimālais līdzfinansējums vienam pieteikumam – 1,3 tūkst.eiro, biedrībām 15 procenti no izmaksām jāsedz par saviem līdzekļiem.

Sociālais atbalsts jauniešiem aizvien jāpalielina

Aizvadītajā gadā apmēram astoņi tūkstoši Cēsu novada iedzīvotāju bija saskārušies ar Sociālo dienestu. Tas ir liels īpatsvars. Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks vērtē, ka cilvēki arvien vairāk izprot, kas ir šis dienests, kādus pakalpojumus un palīdzību tajā var saņemt, un vēršas dienestā.

Lai gan bieži vien jārisina krīzes situācijas, svarīga ir arī preventīva iesaiste. A.Judeiks: “Ja runājam par jauniešiem, gribētos, ka Cēsu novadā būtu vairāk pakalpojumu tieši viņiem. Gan mēs paši varētu organizēt grupas, gan pirkt pakalpojumu no organizācijām, kas strādā ar jauniešiem. Nevalstiskās organizācijas Sociālajam dienestam ir svarīgs resurss.”

A.Judeiks uzsver, ka būtiski ir pēc iespējas ātrāk ieguldīt bērnos, pat jau pirmsskolas vecumposmā, tāpat nozīmīgi ir strādāt ar jauniešiem: “Esam gandarīti, ka līdz ar sociālo projektu konkursu uzzinām par arvien jaunām nevalstiskajām organizācijām. Pašvaldības sociālās jomas projektu konkursā nereti pasākumiem bērniem un jauniešiem bija pieteikts tikai viens divi projekti, bet šogad jau vairāki. Vērtīgi, ka ir organizācijas, kuras domā ne tikai par vienu pasākumu, bet aktivitātēm ilgtermiņā. Vēl gribētos, ka organizācijas plānotu ne tikai konkrētus pasākumus, bet nāktu ar idejām pakalpojumu sniegšanai. Tikai jārēķinās, ka sākotnēji tam būs iespējams piešķirt nelielu finansi­ālu atbalstu, bet, ja biedrība pierādīs pakalpojuma nepieciešamību, tad arī budžetā tiem būs iespējams rast lielākus līdzekļus.”

Pakalpojumu sniegšanā dienests sadarbojas gan ar vietējām organizācijām, piemēram, biedrību “Brīnummāja”, gan ārpus novada esošām – “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, “Cerību spārni”.

Vērtējot nevalstisko organizāciju nozīmi, A.Judeiks teic: “Sociālajam dienestam ir vajadzīgi resursi, un, jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk tos nodrošināt. Ja pagastā ir viens jaunietis, neviens negribēs dibināt NVO, bet ja 10-15 jaunieši, tas arī nevalstiskai organizācijai ir interesanti un saistoši. Tāpat, ja ir pietiekami liela grupa, ar ko strādāt, jau var piesaistīt konkrētus speciālistus, kas būs ieinteresēti darboties. Otra problēma laukos ir attālumi. Ja atbalsts organizēts pilsētā, jautājums, kādas ir iespējas jaunietim nokļūt turp. Sociālais dienests organizē bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām transportēšanu, ja ir iespēja, bet ar to nevar palīdzēt visos gadījumos.”

Sociālā dienesta vadītājs atzinīgi novērtē nevalstiskā sektora aktivitāti novadā, dienestā, arī plāno, kā sociālajā budžetā arvien vairāk iekļaut finansējumu ilgtermiņa sadarbībai.

Vairāk nekā tikai volejbola treniņš

Raiskuma pagasta atpūtas kompleksā “Briedīši” desmit jaunieši spēlē volejbolu, divas pusaugu meitenes noskatās notiekošajā, bet, kad pienāk pusdienu laiks, visi, kuri pēc treniņa nav uzreiz aizbraukuši, pievienojas maltītes gatavošanā. Te visas vasaras garumā divas reizes nedēļā biedrība “Sober Soul” jauniešiem piedāvā spēlēt volejbolu un izbaudīt skaisto vidi. Biedrība ir viena no tām, kura ieguvusi Cēsu novada pašvaldības Sociālā dienesta atbalstu sociālo projektu konkursā.

“Mūsu mērķis nav viens projekts, bet iespēja jauniešiem regulāri jēgpilni darboties,” saka biedrības “Sober Soul” vadītājs Jānis Skrastiņš. “Jautājums, kā to risināsim ziemā, bet sākam ar vasaru. Pirmajā tikšanās reizē maija beigās Jauniešu mājā Cēsīs bija atnākuši divi jaunieši, otrajā – neviens, tagad jau viņu kopā ir 15 .”

Ar “Druvu” aprunājas Pēteris, Kristers un Edgars, kuri mācās vienā skolā un aicinājuši arī citus draugus pievienoties. Pusaudži ir no Cēsīm un Priekuļiem, uz “Briedīšiem” lielākoties brauc ar velosipēdiem, kas prasa stundu līdz pusotru, dažreiz arī kāds atved ar mašīnu. Jaunieši pastāsta, ka uz “Briedīšiem” brauc, lai trenētos, iepazītu jaunus cilvēkus, puišus saista arī kompleksā izveidotā vide. Kristers teic: “Te ir interesanti. Labāk nekā visu dienu sēdēt mājās.” Edgars novērtē, ka treneris var katram individuāli pievērsties, uzslavē, kad izdodas, un teicis, ka nav stulbu jautājumu, tāpēc jaunieši droši visu jautā: “Viņam ir cita pieeja, man ļoti patīk.” Puiši atzīst, ka ir dienas, kad spēle izdodas labāk, ir – kad sliktāk, bet tas nemazina vēlmi darboties. Arī pagājušajā vasarā viņi piedalījušies projektā, kur bija aktīvas nodarbes, pat laivu brauciens.

Treneris Ingemārs Ivanovs uzsver, ka, kopā sportojot, jaunieši kļūst atvērtāki, drošāki, mācās darbu komandā, uzticēšanos cits citam, dalīšanos, atbalstīšanu, saliedētību: “Treniņus veidoju tādus, lai iedvesmotu. Aicinu jauniešus arī uzņemties iniciatīvu, novadīt iesildīšanās nodarbību, vadīt komandu. Sportā darbojoties, viegli redzēt, kā cits citu atbalsta, kurš ir līderis. Svarīgi, ka viņi sāk uzticēties cits citam un komunicēt ne tikai savā bariņā. Vienai nodarbībai līdzi nāk ļoti liela pievienotā vērtība. Man, protams, ir prieks, ka jaunieši sāk novērtēt arī treniņu, ir tādi, kuri secina, ka patīk volejbols, vēlas to apgūt padziļināti. Man ir svarīgi, lai viņi redz, ka treniņa process var būt ne tikai bargs un tāds, kur piekūst un nogurst, bet ar interesi, kāds būs nākamais uzdevums.”

Ingemārs vērtē, ka viņš un Jānis, kaut ir pieaugušie, tomēr ir ļoti līdzīgi jauniešiem, tāpēc arī viņus ļoti labi saprot: “Jā, mēs prasām konkrētu nosacījumu izpildi, robežu ievērošanu, tajā pašā laikā ar mums var brīvi runāties, mēs runājam tieši. Brīvība, kas ir sabalansēta ar disciplīnu, ļauj jauniešiem būt viņiem pašiem. Tāpēc arī viņi labprāt brauc un nereti paliek arī pēc treniņa.”

Treneris uzsver, ka jauniešiem ir svarīgi spēt sargāt arī savas robežas, spēt pateikt nē, piemēram, ja jūtas slikti, nepiedalīties treniņā, paskatīties no malas: “Vērtīgākais ir saprast sevi. To es ļoti novērtēju. Mēs arī katru dienu jūtamies atšķirīgi. Ja kaut kam negribot piekrītam, darbošanās rezultāts nav labs. Katram pašam jānonāk līdz sapratnei, ko vēlas, un jauniešiem to piedāvājam. Redzu, kā ar katru reizi viņi atveras, parāda sevi vairāk, paši piesakās novadīt treniņu, rosina savas idejas, kļūst drošāki. Mudinu viņus nebaidīties jautāt un nebaidīties pieņemt lēmumus. Trenējas kopā meitenes un puiši, jo visi ir iesācēji, treniņā visi ir vienādi.”

Jānis Skrastiņš novērtē, ka Ingemārs ir profesionālis, tāpēc arī treniņu uztver nopietni, arī no tā jaunieši var mācīties. Treneris piekrīt: “Katru reizi atgādinu, ka ir treniņš, kurā pusotru stundu trenējamies tieši šeit un tagad, pēc tam varēs peldēties, spēlēt galda tenisu vai klausīties mūziku, bet šis ir brīdis treniņam, uz kuru koncentrējamies. Man svarīgi redzēt progresu, nevis darīt ķeksīša pēc.”

Stāstot, kā radās ideja par šādu nodarbi jauniešiem vasarā, Jānis Skrastiņš pastāsta: “Ar jauniešiem esmu strādājis Rīgā, arī aizvadītajā gadā ar sievu Līgu braucām pa Latvijas skolām, runājām ar jauniešiem arī par atkarībām, jo vadām atveseļošanās centru. Sarunās ar jauniešiem visā Latvijā parādās tendence, ka daudziem nav, ar ko piepildīt brīvo laiku, nav jēgpilnas atpūtas. Ja pusaudzis līdz četrpadsmit gadiem nav nodarbojies ar kādu sporta veidu, sporta skolā vairs netiek. Un tā jaunieši vasarā vienkārši kaut kur ārā pulcējas bariņos, atrod kādas izklaides un arī kaut ko uzpīpē, iedzer. To visu dzirdot, radās šāda ideja. Un, tā kā no maija mūsu centrā strādā Ingemārs, sapratām, ka varam organizēt šādus treniņus, kā arī nodrošinām pilnvērtīgi pavadītu dienu. Ceram arī 20. jūlijā, Cēsu pilsētas svētkos, kad būs volejbola turnīrs, sarīkot atbalsta turnīru šiem jauniešiem.”

Jānis Skrastiņš pastāsta, ka jaunieši joprojām var pievienoties treniņiem. “Mēs meklējam arī papildu finansējumu, priecājamies, ja atbalstīt var arī bērnu vecāki, bet tas ir katra iespēju robežās. Plānojam arī izveidot mājaslapu, lai par sevi pastāstītu plašāk, bet darām soli pa solim. Šobrīd galvenais, ka jauniešiem ir tāda iespēja,” rezumē J.Skrastiņš.