Bērnu tiesību aizsardzības likumā iekļauta jauna definīcija bērnu seksuālai izmantošanai. Jaunajā definējumā tās ir jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu, arī bez kontakta ar ķermeni, nolūkā sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās.
Bērnu seksuāla izmantošana ir šķietami neredzams vardarbības veids, bet aktuāla problēma ikvienā pašvaldībā. Daudzās vietvarās bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas sanāk kopā tikai tad, kad pāridarījums jau noticis un nepieciešams “dzēst ugunsgrēku”. Taču, analizējot datus un izveidojot konkrētās pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu bērnu seksuālas izmantošanas prevencijas plānu, lielu daļu gadījumu būtu iespējams mazināt un novērst. Prevencija ietver trīs līmeņus: primāro, kad vēl nekas nav noticis; sekundāro, kad ir paaugstināti riski; kā arī terciāro, kad jānovērš vardarbības atkārtošanās.
“Centrs Dardedze” sadarbībā ar Cēsu, Smiltenes un Madonas novada pašvaldībām strādā pie pilotprojekta, katrā pašvaldībā izstrādājot plānu bērnu seksuālās izmantošanas novēršanai. Tas būs daļa no Nacionālā vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāna.
Bērnu seksuālās izmantošanas problēma pastāv arī mūsu novadā
Lai veicinātu kopīgu izpratni un runātu par konkrētiem rīcības plāniem, Cēsīs notika konference “Kopā bērnu drošībai: pašvaldības plāns un sadarbības labā prakse bērnu seksuālās izmantošanas prevencijai”.
Bērnu seksuālā izmantošana Cēsu novadā (2022.-2023.gads) 24 gadījumi, no tiem:
- bērna ķermeņa aizskaršana;
- dzimumkontakts;
- bērnu pakļaušana cita seksualitātei;
- seksuāla izmantošana digitālajā vidē.
Avots: Cēsu novada Sociālais dienests
“Centra Dardedze” pārstāve Anda Avena uzsver, ka pilotgrupas mērķis ir veidot iespējami ciešāku sociālās, izglītības, veselības, tiesībsargājošo iestāžu drošības tīklu, tam nepieciešams arī pašvaldības un valsts atbalsts. Arī Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova konferencē uzsvēra problēmas aktualitāti, uz kuru nepieciešams reaģēt valstiskā līmenī, kā arī jābūt pašvaldības atbalstam plāna ieviešanā dzīvē un reālā darbībā.
Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks iepazīstināja ar paveikto. Lai saprastu problēmas izpratni novadā, Sociālais dienests izveidoja anketu. To aizpildīja 31 izglītības iestādes darbinieks, 28 sociālā dienesta darbinieki, 12 policijas un seši bāriņtiesas darbinieki, kopā 77 cilvēki. Anketēšana parādīja, ka par bērnu seksuālo izmantošanu ir dažāda izpratne, ir jāzina un jārunā par biežākajām raksturīgajām pazīmēm un riskiem, jābūt vienotai ziņošanas kārtībai.
Pirms plāna izstrādes Sociālais dienests arī izvērtēja situāciju un zināmos gadījumus, kā arī cietušajiem pieejamos pakalpojumus un intervenču aktivitātes. Valstī seksuālās izmantošanas gadījumos iesaistīti 60% pieaugušu vīriešu, 5-10% sieviešu un 30% nepilngadīgo, novadā atklātie gadījumi liecina, ka pāridarītāji ir vecumā no 16 līdz 52 gadiem, visi vīrieši, no tiem nepilngadīgie ir seši. Pāridarītāji ir vienaudži, ģimenes locekļi vai tuvinieki. Cietušie ir piecus līdz 16 gadus jauni – 22 meitenes un divi zēni (92% ir vecumā 10-16 gadi). Seksuālā izmantošana 18 gadījumos notikusi mājās, divos gadījumos ārpus mājas, viens izglītības iestādē, četri vienaudžu pulcēšanās vietās.
Sociālā dienesta Ģimeņu ar bērniem atbalsta nodaļas vadītāja Elita Rancāne dalījās ar secinājumiem, ka seksuālas izmantošanas risks vairāk pastāv bērniem, kuriem ir fiziskas vai garīgas veselības problēmas vai uzvedības grūtības; bērniem, kuriem nav atbalstoša vide ģimenē, kā dēļ viņi meklē mīlestību un pieņemšanu pie nepareizajiem cilvēkiem un nepareizās vietās. Vairāk risku ir to jauniešu vidū, kuri, kopā pavadot brīvo laiku, lieto apreibinošus dzērienus vai vielas. Riska zonā ir ģimenes, kurās dažādu iemeslu dēļ bieži uzturas ģimenei nepiederoši cilvēki. E.Rancāne arī uzsver, ka dažādu iemeslu dēļ cietušie bērni par pārdzīvojumu kaunas stāstīt, tāpēc apkārtējiem ir jābūt zinošiem un redzīgiem, lai problēmu atpazītu.
Prevencijas plāna galvenie mērķi ir izglītošana, arī seksuālās izmantošanas atpazīšanā un tālākā rīcībā. Cēsu novada Izglītības pārvaldes speciālā pedagoģe Iveta Lapiņa pastāstīja, ka lielie plāna uzdevumi ir vērsti šajos virzienos. Turklāt būtiski, ka pieeja ir sistemātiska. Tam palīdzētu arī konkrēts speciālists bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, kā arī speciālistu komandas izveide, kas problēmas identificēšanas gadījumā var sākt darbu tuvāko stundu laikā. Šobrīd problēmas risināšana sākas novēloti un prasa pārāk ilgu laiku. Lai zinātu, kā vislabāk palīdzēt, būtiska ir arī regulāra datu apkopšana un analīze, kas atklāj specifisko tieši novadā. Izglītot nepieciešams gan speciālistus, gan sabiedrību, jo gan speciālistiem savstarpēji, gan sabiedrībā ir atšķirīgi uzskati, kas ir seksuālā izmantošana un kā nepieciešams rīkoties. Tam paredzēti dažādi pasākumi. Prevencijas plānā tiek izstrādāti algoritmi, kas palīdzēs precīzi un rezultatīvi rīkoties, tajos ietverta starpinstitūciju sadarbība, algoritmi skolu darbiniekiem, rekomendācijas darbiniekiem un vecākiem, arī vietne, kur vienkopus pieejama visa informācija. Svarīga prevencijas daļa ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vardarbības veicējiem, lai mazinātu iespēju nodarījumiem atkārtoties.
Tā kā katrā novadā situācija var atšķirties, arī risinājumi var būt atšķirīgi. Cēsu novadā īpašu uzmanību nepieciešams pievērst riska grupām, kā arī vecumposmam 10-16 gadi, un svarīga ir starpinstitucionālā un starpprofesionālā sadarbība.
Prevencijas plānu Cēsu novadā iecerēts ieviest trīs gadu laikā. Tam būtu nepieciešami ap 150 tūkstošiem eiro.
FAKTI
- Seksuālu izmantošanu vidēji piedzīvo katrs devītais bērns vecumā līdz 18 gadiem.
- 84% gadījumu pāridarītājs ir bērnam pazīstams cilvēks.
- Visbiežāk bērns notikušo neizstāsta vecākiem.
- Biežāk bērnu izmanto, lietojot manipulēšanu, draudus, ne fizisku spēku.
- Izmantošana digitālajā vidē var atstāt tikpat negatīvas sekas kā pāridarījums klātienē.
Avots: organizācija “Centrs Dardedze”
Pilotprojekti – darbinieku specializācijai
Cēsu novada Sociālais dienests ļoti aktīvi iesaistās dažādos pilotprojektos. “Druva” vaicāja dienesta vadītājam Aināram Judeikam, kas ir galvenie ieguvumi, tajos piedaloties.
A.Judeiks: “Visvairāk pilotprojektu ir vērsti Sociālo dienesta darbinieku specializācijai. Pēdējos gados tādi ir bijuši desmit, un septiņos no tiem ir piedalījies Cēsu novads. Arī ar mūsu darbinieku palīdzību, pieredzi un izpratni izveidots mācību materiāls nākamo darbinieku sagatavošanai – gan darbam ģimenēm ar bērniem, gan senioriem, gan personām ar atkarībām un citām. Pilotprojektu rezultātā tiek pilnveidotas sociālā darbinieka prasmes konkrētā jomā, kā arī veidojas labāka pēctecība, jo izstrādātā metodika atvieglo darbu jaunajiem speciālistiem.”
Piemēram, projektā “Solis tuvāk” izveidota risku izvērtējuma anketa, kas palīdz izprast iespējamos riskus ģimenē un nepieļaut atkārtotu vardarbību. Tagad, ja policija saņem izsaukumu uz vardarbības gadījumu ģimenē, policijas amatpersona aizpilda anketu un nodod to tālāk Sociālā dienesta darbiniekiem, kuri sazinās ar ģimeni, informē, kā dienests var palīdzēt esošajā situācijā, kā arī kur vērsties pēc palīdzības. Sociālais dienests var sniegt arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā, kas ietver individuālas psihologa, sociālā darbinieka vai jurista konsultācijas. Pat ja cilvēks atsakās no palīdzības, viņam informācija ir pieejama. “Taču diemžēl, ja cilvēks atsakās, mēs nevaram palīdzēt,” uzsver Sociālā dienesta vadītājs.
A.Judeiks vērtē, ka no policijas vairāk šādu anketu saņem pēc brīvdienām un svētkiem. Visbiežāk konflikti ir starp laulātajiem, dzīvesbiedriem, bet tāpat arī starp vecākiem un pieaugušajiem bērniem, starp brāļiem un citiem radiniekiem. Retāki, bet ir gadījumi, kad sieviete ir vardarbīga pret vīrieti. Nereti konfliktu veicina pārmērīga alkohola lietošana. Tā ir problēma gan pilsētās, gan laukos. Sociālais dienests cilvēkus informē arī par iespēju apmeklēt anonīmo alkoholiķu sapulces, kas notiek vairākās vietās novadā.
A.Judeiks atgādina, ka vardarbības gadījumos ir iespējams pieņemt lēmumu par nekavējošu varmākas nošķiršanu un lēmums ir spēkā līdz astoņām dienām. Vardarbībā cietušās sievietes arvien biežāk zina savas tiesības un izmanto arī šo iespēju.
Nereti Sociālais dienests strādā ar iedzīvotājiem, kad visi citi ir novērsušies. “Mums ir arī pozitīvi pieredzes stāsti. Sociālie darbinieki strādā arī ar naktspatversmes klientiem, un diezgan liels procents no viņiem sāk rūpēties par sevi, atrod darbu, sāk īrēt pašvaldības dzīvokli. Tie ir cilvēki, kurus ir izdevies atgriezt sabiedrībā.”
Komentāri