Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Statistika un vizuālais iespaids

Sarmīte Feldmane
08:16
04.06.2024
79
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Vēl tikai pavasaris, bet jau šķiet, ka vasara ir ieskrējusies. Un tā vien gribas kaut kur izbraukt un baudīt ainavu. Jau zied lupīnas, dažviet pīpenes… Klusa ainava. Vien reti pļavās redzams kāds ganāmpulks. Un kārtējo reizi iezogas domas, ka, redz, kā lauki izmirst, un mieru neliek atmiņas par laiku, kad pie katras viensētas varēja ieraudzīt kādu lopiņu. Nu ja, lopus neredz, bet tīrumi nav aizauguši. Arī kur vēl nesen auga krūmi, tagad ir zālājs.

Un Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati skaidri apgāž iespējamo garāmbraucēja iespaidu par pļavām, kurās neredz ganāmpulkus, nerosās saimnieki. Ainavu izmainījusi saimniekošana.

Pērn Latvijā bija 57,4 tūkst. lauku saimniecību, par 11,6 tūkstošiem jeb 17 % mazāk nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7 %. Pērn salīdzinājumā ar 2020. gadu par 8,2 tūkstošiem samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes. Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 ha palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9 % no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8 % vairāk nekā 2020. gadā, un audzēja 54 % no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4 % vairāk nekā 2020. gadā. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski palielinās un pērn    sasniedza 34,8 ha lauksaimniecības zemes.

Saimniecībās, kurās tur lopus, palielinājies slaucamo govju un cūku skaits. Lielajās saimniecībās vidēji audzēja 148 slaucamās govis, kas ir par 20 govīm vairāk nekā pirms trīs gadiem.

Savukārt cūku skaits vidēji vienā saimniecībā dubultojies – no 90 līdz 192 dzīvniekiem. Lielajās saimniecībās cūku ganāmpulks vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 266 dzīvniekiem jeb 20,2 %, sasniedzot 1 583 cūkas vidēji vienā saimniecībā, bet mazajās saimniecībās vidēji audzēja 142 cūkas.

Laukos aizvien samazinās to saimniecību skaits, kuras tur dažas govis, audzē pāris cūku pašu iztikšanai un sagatavo nepieciešamo barību. Tas vispirms jau ir dārgi, kā arī vecākā paaudze, kurai bija pierasts, ka laukos piemājas saimniecībai jābūt, vairs nespēj saimniekot. Mainās saimniekošana, roku darbu aizstāj tehnoloģijas, zemnieki, kuri lauksaimniecībā redz nākotni, domā par attīstību, izmanto iespējas paplašināties.

Tāpat dara graudaudzētāji. Pēdējos trīs gados vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās gan apsaimniekotā aramzeme, gan sējumu platība attiecīgi par 4,3 ha jeb 22,5 %  un 4,1 ha jeb 22,4 %. Kopš 2020. gada vienā saimniecībā palielinājušās graud­augu un pākšaugu platības. Pērn vidēji vienā saimniecībā graudaugus audzēja 44,7 ha, kas ir par 7,4 ha vairāk nekā 2020. gadā, pākšaugus – 24,1 ha, par 7,7 ha vairāk.

Tehnisko kultūraugu (ziemas un vasaras rapsis, lini, ārstniecības augi u.c.) audzētāju saimniecībās šo kultūraugu sējumu platība vidēji vienā saimniecībā nedaudz samazinājusies – no 53 ha 2020. gadā līdz 51,4 ha pērn. Rapša platība vidēji vienā audzētāju saimniecībā palikusi 2020. gada līmenī – 57,8 ha. Statistika apgāž daudzkārt dzirdēto, ka Latviju pārņem rapša lauki. Protams, katrs redzam to, kas ir tuvāk mājām vai maršrutā, pa kuru izbraucam brīvdienās.

Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni ha, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Vidēji aramzemes hektārs pērn Latvijā    maksāja 4600 eiro. Taču Latgalē    hektāru var nopirkt arī par 2400 eiro, bet Zemgalē par 5200 eiro. Lai gan tikai divos novados – Zemgalē un Kurzemē – vidējā cena par aramzemes hektāru pārsniedz 5000 eiro, dažās vietās arī    Vidzemē, Vidusdaugavā un Sēlijā hektāra cena var būt augstāka par 5000 eiro. Starp darījumiem reģistrēti arī tādi, kad zeme pirkta par trīsreiz lielāku cenu.

Savukārt zemes noma šopavasar Latvijā vidēji ir 100,64 eiro par hektāru, bet Vidzemē pērn bija 80,59, tagad 81,37 eiro. Zemgalē, protams, citas cenas, pērn hektāru vidēji iznomāja par 143,33 eiro. Lai saimniekotu un attīstītos, ir jāiegulda un jābūt pārliecībai, ka ir vērts to darīt.

Lauksaimnieciskā ražošana attīstās. Zemnieki palielina ganāmpulkus, apsaimniekotās platības, un līdzās šiem lielsaimniekiem savu vietu notur mazie, arī vaļasprieka saimniecību īpašnieki. Katrs meklē savu nodarbošanos, reizē arī domājot, vai tā dos ienākumus. Laukus maina saimniekošana.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Informatīvajā virpulī, bet vientuļi

12:24
20.12.2025
14

“Lai gan dzīvojam laikā, kad pasaule ir tik savienota kā vēl nekad — ziņas nosūtīšana aizņem sekundes, bet lidojums uz otru Zemes puslodi mazāk par diennakti —, arvien vairāk laika tomēr pavadām vieni. Strādājot, ceļojot un piedzīvojot. Nereti tā ir apzināta izvēle, taču neatkarīgajai dzīvei ir arī ēnas puses. Pasaules Veselības Organizācijas pērn izstrādātais ziņojums […]

Vēja parki – starp faktiem, bailēm un vajadzību pēc skaidras galvas

09:56
18.12.2025
25

Diskusijas pret vēja parkiem Cēsu novadā sit augstu vilni. Un ne tikai pie mums, emocionāls sasprindzinājums par vēja elektrostaciju būvniecību ir visā Latvijā. Saprotams, kurš gan grib no savas lauku mājas, savas lauku sētas ikdienā redzēt lielos vēja rotorus! Rimtajā Latvijas ainavā, kur mežu horizonts mijas ar lēzeniem pauguriem, pļavām un aizvien vairāk labības laukiem, […]

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
28

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
34

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
37
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
38

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi