Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Statistika un vizuālais iespaids

Sarmīte Feldmane
08:16
04.06.2024
47
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Vēl tikai pavasaris, bet jau šķiet, ka vasara ir ieskrējusies. Un tā vien gribas kaut kur izbraukt un baudīt ainavu. Jau zied lupīnas, dažviet pīpenes… Klusa ainava. Vien reti pļavās redzams kāds ganāmpulks. Un kārtējo reizi iezogas domas, ka, redz, kā lauki izmirst, un mieru neliek atmiņas par laiku, kad pie katras viensētas varēja ieraudzīt kādu lopiņu. Nu ja, lopus neredz, bet tīrumi nav aizauguši. Arī kur vēl nesen auga krūmi, tagad ir zālājs.

Un Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati skaidri apgāž iespējamo garāmbraucēja iespaidu par pļavām, kurās neredz ganāmpulkus, nerosās saimnieki. Ainavu izmainījusi saimniekošana.

Pērn Latvijā bija 57,4 tūkst. lauku saimniecību, par 11,6 tūkstošiem jeb 17 % mazāk nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7 %. Pērn salīdzinājumā ar 2020. gadu par 8,2 tūkstošiem samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes. Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 ha palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9 % no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8 % vairāk nekā 2020. gadā, un audzēja 54 % no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4 % vairāk nekā 2020. gadā. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski palielinās un pērn    sasniedza 34,8 ha lauksaimniecības zemes.

Saimniecībās, kurās tur lopus, palielinājies slaucamo govju un cūku skaits. Lielajās saimniecībās vidēji audzēja 148 slaucamās govis, kas ir par 20 govīm vairāk nekā pirms trīs gadiem.

Savukārt cūku skaits vidēji vienā saimniecībā dubultojies – no 90 līdz 192 dzīvniekiem. Lielajās saimniecībās cūku ganāmpulks vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 266 dzīvniekiem jeb 20,2 %, sasniedzot 1 583 cūkas vidēji vienā saimniecībā, bet mazajās saimniecībās vidēji audzēja 142 cūkas.

Laukos aizvien samazinās to saimniecību skaits, kuras tur dažas govis, audzē pāris cūku pašu iztikšanai un sagatavo nepieciešamo barību. Tas vispirms jau ir dārgi, kā arī vecākā paaudze, kurai bija pierasts, ka laukos piemājas saimniecībai jābūt, vairs nespēj saimniekot. Mainās saimniekošana, roku darbu aizstāj tehnoloģijas, zemnieki, kuri lauksaimniecībā redz nākotni, domā par attīstību, izmanto iespējas paplašināties.

Tāpat dara graudaudzētāji. Pēdējos trīs gados vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās gan apsaimniekotā aramzeme, gan sējumu platība attiecīgi par 4,3 ha jeb 22,5 %  un 4,1 ha jeb 22,4 %. Kopš 2020. gada vienā saimniecībā palielinājušās graud­augu un pākšaugu platības. Pērn vidēji vienā saimniecībā graudaugus audzēja 44,7 ha, kas ir par 7,4 ha vairāk nekā 2020. gadā, pākšaugus – 24,1 ha, par 7,7 ha vairāk.

Tehnisko kultūraugu (ziemas un vasaras rapsis, lini, ārstniecības augi u.c.) audzētāju saimniecībās šo kultūraugu sējumu platība vidēji vienā saimniecībā nedaudz samazinājusies – no 53 ha 2020. gadā līdz 51,4 ha pērn. Rapša platība vidēji vienā audzētāju saimniecībā palikusi 2020. gada līmenī – 57,8 ha. Statistika apgāž daudzkārt dzirdēto, ka Latviju pārņem rapša lauki. Protams, katrs redzam to, kas ir tuvāk mājām vai maršrutā, pa kuru izbraucam brīvdienās.

Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni ha, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Vidēji aramzemes hektārs pērn Latvijā    maksāja 4600 eiro. Taču Latgalē    hektāru var nopirkt arī par 2400 eiro, bet Zemgalē par 5200 eiro. Lai gan tikai divos novados – Zemgalē un Kurzemē – vidējā cena par aramzemes hektāru pārsniedz 5000 eiro, dažās vietās arī    Vidzemē, Vidusdaugavā un Sēlijā hektāra cena var būt augstāka par 5000 eiro. Starp darījumiem reģistrēti arī tādi, kad zeme pirkta par trīsreiz lielāku cenu.

Savukārt zemes noma šopavasar Latvijā vidēji ir 100,64 eiro par hektāru, bet Vidzemē pērn bija 80,59, tagad 81,37 eiro. Zemgalē, protams, citas cenas, pērn hektāru vidēji iznomāja par 143,33 eiro. Lai saimniekotu un attīstītos, ir jāiegulda un jābūt pārliecībai, ka ir vērts to darīt.

Lauksaimnieciskā ražošana attīstās. Zemnieki palielina ganāmpulkus, apsaimniekotās platības, un līdzās šiem lielsaimniekiem savu vietu notur mazie, arī vaļasprieka saimniecību īpašnieki. Katrs meklē savu nodarbošanos, reizē arī domājot, vai tā dos ienākumus. Laukus maina saimniekošana.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
12

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
10

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
13

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
26

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
24

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Šleseram un Rosļikovam neizdevās

14:51
13.11.2024
36

Ja reizēm, palasot soci­ālo saziņas vietņu komentārus par parlamentu, kuru paši esam ievēlējuši, un valdību, kuru tie mūsu ievēlētie izraudzījušies, šķiet, ka sabiedrībai ir mentālās veselības problēmas, tomēr jāatzīst – kopumā esam stabili apdomīgi, saprātīgi un mums netrūkst kritiskās domāšanas. Tā jāsecina, kad mediji ziņo – pirms gada Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegto iniciatīvu par […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
18
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
2
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
22
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
23
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi