Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis
weather-icon
+6° C, vējš 4.3 m/s, R vēja virziens

Vēsture, pamiers un kritēriji

Sallija Benfelde
08:35
10.05.2024
54
Sallija Benfelde

Ceturtdien (02.05.) no rīta Ukrainas mediji vēsta, ka Krievijas zaudējumi pilna mēroga karā ir aptuveni 470 870 militārpersonu, tas ir gan bojā gājušo, gan ievainoto skaits Ukrainā.

Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks pretkrīzes jautājumos Mihails Po­doļaks raksta: “Kariem būtu jābeidzas ar miera līgumiem, bet tas (šis karš) ir genocīds pret ukraiņiem. Tādēļ Putina paraksts būs nopratināšanas protokolos, nevis miera līgumā.” Jāpiebilst, ka situācija frontē Ukrainā nav laba, vien jācer, ka Rietumu militārā palīdzība, ko Ukraina sāk saņemt, stāvokli uzlabos. Eksperti pat pieļauj, ka Ukraina karu tomēr varētu zaudēt, jo gan Uk­rainā, gan Eiropā ir tā dēvētais “kara nogurums”. Citiem vārdiem sakot, mūsdienās civilizētās valstīs karš kā problēmu risināšanas veids nav pieņemams un agrāk vai vēlāk varētu sākties sarunas, ka vajadzīgs pamiers. Šobrīd Eiropas nostāja gan ir atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai, nevis līdz pamieram.

Britu žurnāliste un rakstniece Katrīna Beltone intervijā ukraiņu portālam gordonua.com saka, ka Putins sagrāba kontroli un kontrolē miljardiem dolāru, lai viņam būtu tik daudz varas, ka varētu Krievijā nopirkt jebkuru. Pēc tam viņš to pašu metodi sāka izmantot Rietumos. Beltone bija “Finacial Times” korespondente Maskavā no 2007. līdz 2013. gadam, tagad sadarbojas ar “The Washington Post”. Beltone ir grāmatas “Pu­tina ļaudis: kā KGB pārņēma Krieviju un pēc tam Rietumus” autore, darbu izdeva 2020. gadā. Britu avīzes “The Times”, “The Sunday Times”, “The Econo­mist”, “Financial Times”, “New Statesman” un “The Daily Te­legraph” to atzina par gada grāmatu, tā ir tulkota ne tikai krievu, bet vairāk nekā 30 valodās. Grāmata ne pa jokam sadusmoja Kremli, Krievijas miljardieri pret Beltoni iesniedza prasības tiesā. Iesniedzēji bija Mihails Frīd­mans, tagadējais Latvijas pilsonis Pjotrs Avens, Šalva Čigirinskis, Ališers Usmanovs, Romans Ab­ramovičs un “Rosņeftj” vadītājs, multimiljardieris Igors Sečins. Tiesa gan, juristu “brigāde” neko nepanāca, grāmatā tika izdarīti vien daži nebūtiski precizējumi. Intervijā Beltone saka: “Kā Putins varēja kļūt par tik stipru līderi? Kā viņa līdzgaitnieki, VDK darbinieki, atkal varēja nokļūt pie varas? Kas patiesībā notika tad, kad sabruka Padomju Savienība? Kas notika ar VDK? Tika pieņemts, ka pēc Padomju Savie­nības sabrukuma VDK tika salauzta, ka viņi visi kļuva par biznesa cilvēkiem, jo gribēja būt bagāti. Patiesībā, ja vien ir laiks mazliet parakņāties vēsturē, nevis tikai nodarboties ar ikdienas ziņām, kļūst skaidrs, ka Putina un viņa rīcības saknes ir meklējamas VDK. Par spīti tam, ka VDK it kā tika salauzta, to reformēja. Pa­tiesībā visi sakari saglabājās un turpinājās arī tiem, kuri nodarbojās ar biznesu.(..) Mums Rietu­mos ir pierasts uz to raudzīties tikai kā uz korupciju. Bet pēc sarunām ar bijušajiem VDK cilvēkiem kļuva skaidrs, ka Putins piešķīra kontraktus saviem bijušajiem draugiem VDK ne tikai tādēļ, lai viņi kļūtu bagāti, bet tā bija kā samaksa starpniekfirmām, kuras veica dažādas VDK operācijas ārpus valsts. Tās uzpirka ierēdņus, finansēja ārvalstu politiskās partijas. Putinam deviņdesmitajos gados bija ļoti svarīgi saglabāt visus šos sakarus, lai turpinātu korumpēt Rietumus.”

Ir vērts atcerēties gan Podoļaka rakstīto, gan Beltones sacīto intervijā, izvēloties, par ko balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ne tādēļ, lai sāktu kārtējo savstarpējo apvainošanas un “čekas aģentu” meklēšanas kampaņu, kurai nav lielas jēgas. Galu galā ir tiesībsargājošās iestādes, un nedomāju, ka savstarpējie apvainojumi un aizdomas ir drošs ceļvedis. Manuprāt, viens no izvēles kritērijiem varētu būt pavisam vienkāršs – vai partija atbalsta Latvijas atrašanos Eiropas Savienībā un nerunā par draudzēšanos ar Krieviju, jo ar to esot vajadzīgas ekonomiskās attiecības. Tagad, Ukrainas kara laikā, vairākas partijas gan ir apklusušas un Krieviju nepiemin kā sadarbības partneri, arī Krievijas atbalstītājs Orbāns tām vairs nav ideāls, toties Latvijā tās, izņemot pašas sevi, nespēj ieraudzīt nekā laba. Izvēlēties kritēriju – Latvijas dalība Eiropas Savienībā – , manu­prāt, ir saprātīgs risinājums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
32

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
72

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
55

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
26

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
49

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
15
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
21
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi