Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Vēsture, pamiers un kritēriji

Sallija Benfelde
08:35
10.05.2024
45
Sallija Benfelde

Ceturtdien (02.05.) no rīta Ukrainas mediji vēsta, ka Krievijas zaudējumi pilna mēroga karā ir aptuveni 470 870 militārpersonu, tas ir gan bojā gājušo, gan ievainoto skaits Ukrainā.

Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks pretkrīzes jautājumos Mihails Po­doļaks raksta: “Kariem būtu jābeidzas ar miera līgumiem, bet tas (šis karš) ir genocīds pret ukraiņiem. Tādēļ Putina paraksts būs nopratināšanas protokolos, nevis miera līgumā.” Jāpiebilst, ka situācija frontē Ukrainā nav laba, vien jācer, ka Rietumu militārā palīdzība, ko Ukraina sāk saņemt, stāvokli uzlabos. Eksperti pat pieļauj, ka Ukraina karu tomēr varētu zaudēt, jo gan Uk­rainā, gan Eiropā ir tā dēvētais “kara nogurums”. Citiem vārdiem sakot, mūsdienās civilizētās valstīs karš kā problēmu risināšanas veids nav pieņemams un agrāk vai vēlāk varētu sākties sarunas, ka vajadzīgs pamiers. Šobrīd Eiropas nostāja gan ir atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai, nevis līdz pamieram.

Britu žurnāliste un rakstniece Katrīna Beltone intervijā ukraiņu portālam gordonua.com saka, ka Putins sagrāba kontroli un kontrolē miljardiem dolāru, lai viņam būtu tik daudz varas, ka varētu Krievijā nopirkt jebkuru. Pēc tam viņš to pašu metodi sāka izmantot Rietumos. Beltone bija “Finacial Times” korespondente Maskavā no 2007. līdz 2013. gadam, tagad sadarbojas ar “The Washington Post”. Beltone ir grāmatas “Pu­tina ļaudis: kā KGB pārņēma Krieviju un pēc tam Rietumus” autore, darbu izdeva 2020. gadā. Britu avīzes “The Times”, “The Sunday Times”, “The Econo­mist”, “Financial Times”, “New Statesman” un “The Daily Te­legraph” to atzina par gada grāmatu, tā ir tulkota ne tikai krievu, bet vairāk nekā 30 valodās. Grāmata ne pa jokam sadusmoja Kremli, Krievijas miljardieri pret Beltoni iesniedza prasības tiesā. Iesniedzēji bija Mihails Frīd­mans, tagadējais Latvijas pilsonis Pjotrs Avens, Šalva Čigirinskis, Ališers Usmanovs, Romans Ab­ramovičs un “Rosņeftj” vadītājs, multimiljardieris Igors Sečins. Tiesa gan, juristu “brigāde” neko nepanāca, grāmatā tika izdarīti vien daži nebūtiski precizējumi. Intervijā Beltone saka: “Kā Putins varēja kļūt par tik stipru līderi? Kā viņa līdzgaitnieki, VDK darbinieki, atkal varēja nokļūt pie varas? Kas patiesībā notika tad, kad sabruka Padomju Savienība? Kas notika ar VDK? Tika pieņemts, ka pēc Padomju Savie­nības sabrukuma VDK tika salauzta, ka viņi visi kļuva par biznesa cilvēkiem, jo gribēja būt bagāti. Patiesībā, ja vien ir laiks mazliet parakņāties vēsturē, nevis tikai nodarboties ar ikdienas ziņām, kļūst skaidrs, ka Putina un viņa rīcības saknes ir meklējamas VDK. Par spīti tam, ka VDK it kā tika salauzta, to reformēja. Pa­tiesībā visi sakari saglabājās un turpinājās arī tiem, kuri nodarbojās ar biznesu.(..) Mums Rietu­mos ir pierasts uz to raudzīties tikai kā uz korupciju. Bet pēc sarunām ar bijušajiem VDK cilvēkiem kļuva skaidrs, ka Putins piešķīra kontraktus saviem bijušajiem draugiem VDK ne tikai tādēļ, lai viņi kļūtu bagāti, bet tā bija kā samaksa starpniekfirmām, kuras veica dažādas VDK operācijas ārpus valsts. Tās uzpirka ierēdņus, finansēja ārvalstu politiskās partijas. Putinam deviņdesmitajos gados bija ļoti svarīgi saglabāt visus šos sakarus, lai turpinātu korumpēt Rietumus.”

Ir vērts atcerēties gan Podoļaka rakstīto, gan Beltones sacīto intervijā, izvēloties, par ko balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ne tādēļ, lai sāktu kārtējo savstarpējo apvainošanas un “čekas aģentu” meklēšanas kampaņu, kurai nav lielas jēgas. Galu galā ir tiesībsargājošās iestādes, un nedomāju, ka savstarpējie apvainojumi un aizdomas ir drošs ceļvedis. Manuprāt, viens no izvēles kritērijiem varētu būt pavisam vienkāršs – vai partija atbalsta Latvijas atrašanos Eiropas Savienībā un nerunā par draudzēšanos ar Krieviju, jo ar to esot vajadzīgas ekonomiskās attiecības. Tagad, Ukrainas kara laikā, vairākas partijas gan ir apklusušas un Krieviju nepiemin kā sadarbības partneri, arī Krievijas atbalstītājs Orbāns tām vairs nav ideāls, toties Latvijā tās, izņemot pašas sevi, nespēj ieraudzīt nekā laba. Izvēlēties kritēriju – Latvijas dalība Eiropas Savienībā – , manu­prāt, ir saprātīgs risinājums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
12

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
9

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
12

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
24

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
24

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Šleseram un Rosļikovam neizdevās

14:51
13.11.2024
36

Ja reizēm, palasot soci­ālo saziņas vietņu komentārus par parlamentu, kuru paši esam ievēlējuši, un valdību, kuru tie mūsu ievēlētie izraudzījušies, šķiet, ka sabiedrībai ir mentālās veselības problēmas, tomēr jāatzīst – kopumā esam stabili apdomīgi, saprātīgi un mums netrūkst kritiskās domāšanas. Tā jāsecina, kad mediji ziņo – pirms gada Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegto iniciatīvu par […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
17
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
2
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
21
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
22
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi