Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

Iveta Rozentāle
08:26
12.04.2024
111
Bioreg

Ko celt galdā 2030.gadā, jeb kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās? Par to domāja dažādu nozaru pārstāvji pirmajā no trijām koprades darbnīcām. FOTO: Iveta Rozentāle

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā.

Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā.

Koprades darbnīcā tikās gandrīz pussimts interesentu – lauksaimnieki, pārtikas ražotāji, valsts pārvaldes darbinieki, bioloģiskā dzīvesveida entuziasti, augstskolu mācībspēki, studenti un zinātnieki -, lai piecās darba grupās diskutētu un kopīgi veidotu nākotnes redzējumu.

Agnese Gaidelone, veikala “ieber.lv” īpašniece, piedalījās pirmajā darba grupā par ēšanas un iepirkšanās paradumiem ģimenēs. Viņa “Druvai” pastāstīja, ka darbs grupā bija produktīvs: “Cits citu papildinājām, bijām uz viena viļņa. Apzināmies, ka būtiska ir iedzīvotāju izglītošana, kā maziem soļiem savā ikdienā iekļaut vairāk bioloģiskas pārtikas. Piemēram, palīdzot saprast, ka izaudzēt mikrozaļumus nav grūti, bet vienkārši. Tāpat jāmainās ģimeņu iepirkšanās paradumiem – vispirms jāpadomā, kas jau ir mājās un ko nepieciešams piepirkt, nevis otrādi – domāt par to, kā nav. Kombinējot ar jau mājās esošo, iepirkumu saraksts būs krietni mazāks. Savukārt, ja no pagatavotās gardās zupas tomēr viena porcija palikusi pāri, to nevis izmest, bet apdomāt, vai tuvumā nedzīvo kāds vientuļš seniors, kurš par šo porciju ļoti priecāsies.”

Grupā runāja arī, kā veicināt lokālo, tradicionālo garšu, produktu, recepšu attīstīšanu, vērtēja, ka ēdamie augi varētu augt arī publiskajos apstādījumos. Arī pie skolām vajadzētu ierīkot dārzus. “Un viens no secinājumiem mums bija -    ir nepieciešams atbalsts, lai būtu pieejami pagrabi un saldētavas produktu uzglabāšanai. Piemēram, Līgatnē izmanto senos papīrfabrikas pagrabus, kur ir ļoti labs dabiskais mikroklimats produktu uzglabāšanai. Tāpat radās ideja, ka plašāk jāizmanto pieejamā infrastruktūra. Piemēram, ja skolā ēdināšanu nodrošina uzņēmējs, tad šo pakalpojumu var izmantot arī skolēnu vecāki. Arī uzņēmējs būs ieinteresēts pagatavot un pārdot vairāk zupas porciju.”

A.Gaidelone vērtē, ka nākotnē plašāka varētu būt gan tiešā pirk­šana, gan mazo uzņēmumu iespējas: “Varētu kļūt populārāks produktu abonements, kas uzņēmējam palīdz rēķināties    ar ražošanas apjomu. Tāpat noderīga būtu produktu saņemšana pakomātos, kā arī piegāde mājās lauku reģionos. Svarīga ir arī mazo uzņēmēju kooperēšanās, kad pie viena zemnieka nopērkama dažādu audzētāju produkcija.”

Darba grupā par lielveikaliem un citiem pārdošanas kanāliem piedalījās arī Vidzemes Augst­skolas (ViA) students un ViA Studentu apvienības Vides virziena vadītājs Jānis Ķiploks. Arī šajā darba grupā secināts, ka zemniekiem un lauksaimniekiem nepieciešams vairāk kooperēties: “Tā­pat bijām vienoti domā, ka būtiski veicināt tirgus kultūru, jo tā ir iespēja līdzsvarot bioloģiskās produkcijas pieejamību ar lielveikalu sortimentu. Svarīgs būtu arī vakara tirgus, kas ir ērts strādājošiem cilvēkiem. Tomēr vispirms būtiska ir sabiedrības izglītošana par bioloģisko pārtiku, jo mūsu paradumi sākas no zināšanām.” Darba grupa diskutēja arī par jaunu veikalu formu, specializētiem veikaliem, kuros nav tradicionālā tirdzniecības uzcenojuma, tāpēc produkcija būtu pieejamāka patērētajiem, tāpat bija ideja par vienotu pirkšanas punktu – vietējās pārtikas pakomātu.

Ainārs Mitrofanovs ir biškopības kooperatīvās biedrības “Si­guldas medus” valdes priekšsēdētājs, viņš piedalījās darba grupā, kurā runāja par reģiona lauksaimniecību. “Nonācām pie kopsaucēja, ka lauksaimniekam ir jābūt zinošam, uz sadarbību vērstam, biznesmenim un uzņēmējam. Turklāt svarīgi celt nozares prestižu, lai iesaistītos jaunieši, lai viņi gan domātu bioloģiski, gan veidotu biznesu laukos. Turklāt, lai veicinātu bioloģiskas pārtikas patēriņu, svarīga ir sadarbība starp nozarēm, kā arī pašvaldību un valstiskā līmenī. Bioloģiska saimniekošana un pārtikas patērēšana ir veselībai draudzīgāka, kas var palīdzēt nākamajām paaudzēm būt veselākām, mazāk apmeklēt aptiekas un ārstus. Tas nozīmē arī to, ka iedzīvotājam maciņā paliek vairāk naudiņas,” sacīja A.Mitrofanovs.

Darba grupa vērtēja arī talku nozīmi, proti, iedzīvotāju palīdzību zemniekiem novākt ražu, saim­niecībā tas atrisina darbaspēka trūkumu, bet talcinieki parūpējas par lauku labumu sagādi ģimenei.

Turpmākajās koprades darbnīcās 23. aprīlī un 24. maijā dalībnieki diskutēs, kā nonākt līdz iecerētajai nākotnes vīzijai. Viena no koprades procesā izvirzītajām iniciatīvām jau šajā gadā tiks finansiāli atbalstīta un realizēta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
19

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
130

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
393
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
45

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
9
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi