Dienas kļūst arvien siltākas un saulainākas, arvien vairāk ielās un ceļos redzami arī nūjotāji, skrējēji, riteņbraucēji – cilvēki, kas labprāt pavada laiku ārā, aktīvi izkustoties. Un kā jau ikvienai sabiedrības grupai, arī tiem, kuriem patīk fiziskas nodarbes,veidojas savi joki un leksika, kas saprotama tieši viņiem. Par to pārliecinājos, sociālajos medijos pasekojot skriešanas entuziastiem dažādās pasaules vietās. Neatkarīgi no vietas, kur atrodamies, ir sajūtas un humors, kas mums visiem ir saprotami.
Tā, piemēram, lai gan pirmajā acu uzmetienā visi aktīvie staigātāji, nūjotāji vai skrējēji šķiet laimīgi un iedvesmas pārņemti, baudot brīdi, nereti emociju gamma, ko piedzīvo tie, kuri vēlas nostaigāt vai noskriet noteiktu soļu skaitu vai nobraukt konkrētus kilometrus, ir ļoti dažāda. To labi raksturoja līkne, kas parāda dažādas skriešanas stadijas: šodien negribu – esmu gatava – ir grūti – kāpēc atkal to daru – vispār ir lieliski – nekas mani neapturēs – varbūt skriešana nav domāta man – rīt tas atkal jāatkārto. Tā patiešām ir – ne vienmēr gribas doties savā rīta vai vakara pastaigā, tomēr, kad to izdari, sajūtas ir lieliskas, pat ja, distanci veicot, pārņem pretrunīgas emocijas. Ne velti tie, kuri skrien garus gabalus, mēdz teikt, ka to var raksturot ar divām ļoti atšķirīgām sajūtām – es vairs nevaru un milzīgu gandarījuma sajūtu. Pasmaidīju, kad ieraudzīju joku par to, ka skrējējs ir gatavs noskriet 10 kilometrus, bet negrib iesildīties 10 minūtes. Nav noslēpums, ka pirms fiziskām aktivitātēm ir svarīgi iesildīties, bet, jā, nevienam vien tas šķiet daudz neinteresantāk nekā pats skrējiens, kas var radīt patiesu laimes sajūtu.
Un tad vēl jautrie atgadījumi, kas saistīti ar modernajām tehnoloģijām. Viedie pulksteņi, kuri seko līdzi cilvēka pulsam, paveiktajam attālumam, ne vienmēr ir ideāli sadarbības partneri. Reizēm vienkārši aizmirsies to uzlādēt, un tad brīdi pirms skrējiena saproti, tas tūlīt izslēgsies. Tad vēl reizēm gausais GPS, līdz tas pieslēdzas, lai sāktu reģistrēt skrējienu. Citkārt pašam cilvēkam pēc pauzes skrējienā aizmirstas ieslēgt turpinājumu un tālākais ceļš nereģistrējas. Sāpīgi. Vēl neiztrūkstoši ir smieklīgie misēkļi, kad, piemēram, skrējiena vietā viedpulkstenī aktivizēta joga. Tā noteikti nereģistrē paveikto attālumu.
Bet, lai vai kā, pavasara baudīšana un īpašās sajūtas, ko sniedz gara pastaiga, lēns skrējiens vai nūjošana vienatnē vai burvīgā kompānijā, noteikti atsver visas jautrās un reizēm arī nopietnās nebūšanas, ar ko saskaras aktīvas atpūtas cienītāji.
Komentāri