Ceturtdiena, 9. maijs
Vārda dienas: Klāvs, Einārs, Ervīns

Viens solis starp nevarēt un izdarīt

Iveta Rozentāle
07:59
30.03.2024
45
2 Ivetas Portrets 150x150.jpg

Dienas kļūst arvien siltākas un saulainākas, arvien vairāk ielās un ceļos redzami arī nūjotāji, skrējēji, riteņbraucēji – cilvēki, kas labprāt pavada laiku ārā, aktīvi izkustoties. Un kā jau ikvienai sabiedrības grupai, arī tiem, kuriem patīk fiziskas nodarbes,veidojas savi joki un leksika, kas saprotama tieši viņiem. Par to pārliecinājos, sociālajos medijos pasekojot skriešanas entuziastiem dažādās pasaules vietās. Neatkarīgi no vietas, kur atrodamies, ir sajūtas un humors, kas mums visiem ir saprotami.

Tā, piemēram, lai gan pirmajā acu uzmetienā visi aktīvie staigātāji, nūjotāji vai skrējēji šķiet laimīgi un iedvesmas pārņemti, baudot brīdi, nereti emociju gamma, ko piedzīvo tie, kuri vēlas nostaigāt vai noskriet noteiktu soļu skaitu vai nobraukt konkrētus kilometrus, ir ļoti dažāda. To labi raksturoja līkne, kas parāda dažādas skriešanas stadijas: šodien negribu – esmu gatava – ir grūti – kāpēc atkal to daru – vispār ir lieliski – nekas mani neapturēs – varbūt skriešana nav domāta man – rīt tas atkal jāatkārto. Tā patiešām ir – ne vienmēr gribas doties savā rīta vai vakara pastaigā, tomēr, kad to izdari, sajūtas ir lieliskas, pat ja, distanci veicot, pārņem pretrunīgas emocijas. Ne velti tie, kuri skrien garus gabalus, mēdz teikt, ka to var raksturot ar divām ļoti atšķirīgām sajūtām – es vairs nevaru un milzīgu gandarījuma sajūtu. Pasmaidīju, kad ieraudzīju joku par to, ka skrējējs ir gatavs noskriet 10 kilometrus, bet negrib iesildīties 10 minūtes. Nav noslēpums, ka pirms fiziskām aktivitātēm ir svarīgi iesildīties, bet, jā, nevienam vien tas šķiet daudz neinteresantāk nekā pats skrējiens, kas var radīt patiesu laimes sajūtu.

Un tad vēl jautrie atgadījumi, kas saistīti ar modernajām tehnoloģijām. Viedie pulksteņi, kuri seko līdzi cilvēka pulsam, paveiktajam attālumam, ne vienmēr ir ideāli sadarbības partneri. Reizēm vienkārši aizmirsies to uzlādēt, un tad brīdi pirms skrējiena saproti, tas tūlīt izslēgsies. Tad vēl reizēm gausais GPS, līdz tas pieslēdzas, lai sāktu reģistrēt skrējienu. Citkārt pašam cilvēkam pēc pauzes skrējienā aizmirstas ieslēgt turpinājumu un tālākais ceļš nereģistrējas. Sāpīgi. Vēl neiztrūkstoši ir smieklīgie misēkļi, kad, piemēram, skrējiena vietā viedpulkstenī aktivizēta joga. Tā noteikti nereģistrē paveikto attālumu.

Bet, lai vai kā, pavasara baudīšana un īpašās sajūtas, ko sniedz gara pastaiga, lēns skrējiens vai nūjošana vienatnē vai burvīgā kompānijā, noteikti atsver visas jautrās un reizēm arī nopietnās nebūšanas, ar ko saskaras aktīvas atpūtas cienītāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
33

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
26

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
23

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
20

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
45

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
33
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi