Ceturtdiena, 9. maijs
Vārda dienas: Klāvs, Einārs, Ervīns

Par sankcijām un tranzītu

Sallija Benfelde
20:18
25.03.2024
23
Sallija Benfelde

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)
ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijās
noteikto embargo.

Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas pieder Ķīnai un Dānijai, pa vienai kompānijai ir no Maltas, Lielbritānijas, Latvi­jas, Indonēzijas un Malaizijas, un tikai astoņas kompānijas ir reģistrētas ofšoros, raksta ukraiņu žurnālists, “BlackSeaNews” redaktors Andrejs Klimenko.

Šie tankkuģi ES ostās ienāk Itālijā, Spānijā, Nīderlandē, Hor­vātijā, Polijā un Slovēnijā. Ar vārdu sakot, kompānijas ignorē ES noteiktās sankcijas, atliek vien vaicāt, vai dalībvalstis to tiešām neredz? Līdzīgs ir arī “asiņaino” graudu stāsts. Polijas zemnieki bloķē robežu ar Ukrainu, jo ukraiņu tranzīta graudi apdraudot viņu tirgu un autopārvadātājus arī. Tas, ka tranzīta graudu “nobirums” Polijā jeb kontrabanda netiek pamanīta, vairs pat nepārsteidz, tāpat kā tas, ka, bloķējot robežu, poļi neļauj ievest Ukrainā nekādas preces Ukrainas armijas un iedzīvotāju atbalstam. Tajā pašā laikā zemnieki klusē par to, ka caur Poliju joprojām notiek Krie­vijas graudu tranzīts. Publiski jau izskanējis, ka “nemiernieku arodbiedrību” ietekmē ļaudis, kuri strādā Krievijas interesēs, tiek izteiktas aizdomas, ka tie ir Krie­vijas aģenti.

Tagad pie mums ir sācies pamatīgs tracis saistībā ar mangāna rūdas tranzītu caur Latviju. Vieni saka, ka nav taču embargo jeb aizlieguma ievest ES mangāna rūdu, otri ir sašutuši, ka tā tiek atbalstīta Krievijas militārā ražošana. Valdība saka, ka šie aizliegumi jārisina ES līmenī.

Par tranzītu jeb ES ārējo tirdz­niecību tiešām jālemj Briselē, atsevišķas dalībvalstis tranzītu nevar aizliegt, var aizliegt tikai importu savā valstī. Igaunija un Lietuva ir atradušas likumīgu risinājumu mangāna rūdas tranzītam. Igaunija ir to aizliegusi valsts uzņēmumiem, bet Lietuva paaugstinājusi ievedmuitu tā, ka Krievijai vairs nav izdevīgi to vest caur Lietuvu. Tiesa gan, Igaunijā ar mangāna rūdas tranzītu nodarbojas “Latvijas Dzelz­ceļš”. Un tā ir lielā Latvijas problēma – “Latvijas Dzelzceļš” patiesībā kopš okupācijas laika tā arī nav pārkārtojies, faktiski tas ir izveidots Krievijas apkalpošanai, un nekas nav mainījies.

Karš ir skaidri parādījis absurdo situāciju: no vienas puses, gan Latvijas valsts, gan iedzīvotāji atbalsta Ukrainu, cik spēj, esam to valstu sarakstā, kuras Ukrainu atbalsta visvairāk. No otras puses, joprojām nopietni rēķināmies ar “Latvijas Dzelzceļa” interesēm, jo, visticamāk, uzņēmums bez lielā Krievijas tirgus bankrotētu. Savukārt tas nozīmētu, ka bezdarbniekiem pievienotos vairāki tūkstoši cilvēku, jo lielākā uzņēmumā strādājošo daļa ir pusmūžā un ar kvalifikāciju, kas šobrīd darba tirgū diez vai ir pieprasīta.

Te nāk prātā “šprotu kari”. Gadiem ilgi zivju pārstrādes uzņēmējus aicināja meklēt jaunus tirgus, jo Krievija ir nedrošs partneris, un ik pa laikam Krievija tiešām to izmantoja, lai izdarītu spiedienu uz Latviju. Ne reizi vien bija paziņojumi, ka mūsu šprotes ir gandrīz vai indīgas, Krievija tās vairs nepieņēma, un ražotāji bija izmisumā. Lai gan kopumā eksports uz Krieviju nebija Latvijas ārējā tirgus būtiska daļa, katram uzņēmējam, kurš bija noslēdzis piegādes līgumu, tas bija ļoti svarīgi. Šprotu tirgus pamazām ir pārkārtojies, bet ne visi, it sevišķi mazie uzņēmumi, spēja atrast jaunu noietu, pārkārtot ražošanu.
Jautājums par mangāna rūdas tranzītu, manuprāt, ir jautājums par “Latvijas Dzelzceļu” un to, vai mūsu ekonomika izturēs šī uzņēmuma bankrotu. Protams, dažādi “tautas glābēji” droši vien nekavēsies lamāt pašreizējo un visas iepriekšējās valdības, klaigās par politiķiem nodevējiem, bet lielas jēgas tam gan nebūs. Jā, valdība un Saeima visus šos gadus nav izcēlusies ar spēju jautājumā par “Latvijas Dzelzceļu” ieraudzīt būtisko problēmu, nav spējusi vai gribējusi domāt un rīkoties stratēģiski. Tāpat laikam gan nav jāapšauba, ka iepriekšējā “Latvijas Dzelzceļa” vadība ir “palīdzējusi” neko neredzēt un nedomāt. Bet tagad jādomā, kā un ko darīt, lai neatbalstītu agresorvalsti un nesagrautu Latvijas ekonomiku. Vien emocijas nav palīgs šajā darbā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
31

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
26

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
20

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
42

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
31
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
46
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi