Piektdiena, 21. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Par sankcijām un tranzītu

Sallija Benfelde
20:18
25.03.2024
27
Sallija Benfelde

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)
ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijās
noteikto embargo.

Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas pieder Ķīnai un Dānijai, pa vienai kompānijai ir no Maltas, Lielbritānijas, Latvi­jas, Indonēzijas un Malaizijas, un tikai astoņas kompānijas ir reģistrētas ofšoros, raksta ukraiņu žurnālists, “BlackSeaNews” redaktors Andrejs Klimenko.

Šie tankkuģi ES ostās ienāk Itālijā, Spānijā, Nīderlandē, Hor­vātijā, Polijā un Slovēnijā. Ar vārdu sakot, kompānijas ignorē ES noteiktās sankcijas, atliek vien vaicāt, vai dalībvalstis to tiešām neredz? Līdzīgs ir arī “asiņaino” graudu stāsts. Polijas zemnieki bloķē robežu ar Ukrainu, jo ukraiņu tranzīta graudi apdraudot viņu tirgu un autopārvadātājus arī. Tas, ka tranzīta graudu “nobirums” Polijā jeb kontrabanda netiek pamanīta, vairs pat nepārsteidz, tāpat kā tas, ka, bloķējot robežu, poļi neļauj ievest Ukrainā nekādas preces Ukrainas armijas un iedzīvotāju atbalstam. Tajā pašā laikā zemnieki klusē par to, ka caur Poliju joprojām notiek Krie­vijas graudu tranzīts. Publiski jau izskanējis, ka “nemiernieku arodbiedrību” ietekmē ļaudis, kuri strādā Krievijas interesēs, tiek izteiktas aizdomas, ka tie ir Krie­vijas aģenti.

Tagad pie mums ir sācies pamatīgs tracis saistībā ar mangāna rūdas tranzītu caur Latviju. Vieni saka, ka nav taču embargo jeb aizlieguma ievest ES mangāna rūdu, otri ir sašutuši, ka tā tiek atbalstīta Krievijas militārā ražošana. Valdība saka, ka šie aizliegumi jārisina ES līmenī.

Par tranzītu jeb ES ārējo tirdz­niecību tiešām jālemj Briselē, atsevišķas dalībvalstis tranzītu nevar aizliegt, var aizliegt tikai importu savā valstī. Igaunija un Lietuva ir atradušas likumīgu risinājumu mangāna rūdas tranzītam. Igaunija ir to aizliegusi valsts uzņēmumiem, bet Lietuva paaugstinājusi ievedmuitu tā, ka Krievijai vairs nav izdevīgi to vest caur Lietuvu. Tiesa gan, Igaunijā ar mangāna rūdas tranzītu nodarbojas “Latvijas Dzelz­ceļš”. Un tā ir lielā Latvijas problēma – “Latvijas Dzelzceļš” patiesībā kopš okupācijas laika tā arī nav pārkārtojies, faktiski tas ir izveidots Krievijas apkalpošanai, un nekas nav mainījies.

Karš ir skaidri parādījis absurdo situāciju: no vienas puses, gan Latvijas valsts, gan iedzīvotāji atbalsta Ukrainu, cik spēj, esam to valstu sarakstā, kuras Ukrainu atbalsta visvairāk. No otras puses, joprojām nopietni rēķināmies ar “Latvijas Dzelzceļa” interesēm, jo, visticamāk, uzņēmums bez lielā Krievijas tirgus bankrotētu. Savukārt tas nozīmētu, ka bezdarbniekiem pievienotos vairāki tūkstoši cilvēku, jo lielākā uzņēmumā strādājošo daļa ir pusmūžā un ar kvalifikāciju, kas šobrīd darba tirgū diez vai ir pieprasīta.

Te nāk prātā “šprotu kari”. Gadiem ilgi zivju pārstrādes uzņēmējus aicināja meklēt jaunus tirgus, jo Krievija ir nedrošs partneris, un ik pa laikam Krievija tiešām to izmantoja, lai izdarītu spiedienu uz Latviju. Ne reizi vien bija paziņojumi, ka mūsu šprotes ir gandrīz vai indīgas, Krievija tās vairs nepieņēma, un ražotāji bija izmisumā. Lai gan kopumā eksports uz Krieviju nebija Latvijas ārējā tirgus būtiska daļa, katram uzņēmējam, kurš bija noslēdzis piegādes līgumu, tas bija ļoti svarīgi. Šprotu tirgus pamazām ir pārkārtojies, bet ne visi, it sevišķi mazie uzņēmumi, spēja atrast jaunu noietu, pārkārtot ražošanu.
Jautājums par mangāna rūdas tranzītu, manuprāt, ir jautājums par “Latvijas Dzelzceļu” un to, vai mūsu ekonomika izturēs šī uzņēmuma bankrotu. Protams, dažādi “tautas glābēji” droši vien nekavēsies lamāt pašreizējo un visas iepriekšējās valdības, klaigās par politiķiem nodevējiem, bet lielas jēgas tam gan nebūs. Jā, valdība un Saeima visus šos gadus nav izcēlusies ar spēju jautājumā par “Latvijas Dzelzceļu” ieraudzīt būtisko problēmu, nav spējusi vai gribējusi domāt un rīkoties stratēģiski. Tāpat laikam gan nav jāapšauba, ka iepriekšējā “Latvijas Dzelzceļa” vadība ir “palīdzējusi” neko neredzēt un nedomāt. Bet tagad jādomā, kā un ko darīt, lai neatbalstītu agresorvalsti un nesagrautu Latvijas ekonomiku. Vien emocijas nav palīgs šajā darbā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
23

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
11

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
44

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
28

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
416

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
69

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi