Otrdiena, 15. aprīlis
Vārda dienas: Aelita, Gastons

“Divu soļu" politika

Sallija Benfelde
00:03
09.03.2024
91

Jau sen tiek runāts par informatīvo un par hibrīdkaru. Ik pa laikam izskan brīdinājumi neticēt visam, ko dzirdam un lasām, vismaz teorētiski saprotam, ka agresorvalsts Krievija savus uzskatus un nostājas var un arī iepludina mūsu publiskajā telpā.

Mērķis šķiet skaidrs – panākt Ukrainas atbalstītāju šķelšanos, bet patiesībā tas ir daudz plašāks – proti, palielināt savu ietekmi, dabūt vismaz daļu atbalstītāju “zem savas cepures”. Ja daļa Eiropas valstu un arī ASV kļūtu par Krievijas interešu paudējiem un būtu gatavi sadarboties, nevajadzētu pat tankus.
Pirmajā brīdī tās izklausās pēc aplamībām. Sak, ir dažas valstis, kurās valda nosacīta diktatūra un kuru vadītāji paši savas varas dēļ “danco” ap Krieviju, bet pamatā demokrātiskajai un civilizētajai pasaulei beidzot ir kļuvis skaidrs, kāda ir Krievija un kas ir tās varas elite.
Tomēr viss nav tik vienkārši. Analītiķi un eksperti, kuri vērīgi seko norisēm informatīvajā telpā un varas gaiteņos dažādās valstīs, runā par “divu soļu politiku”, kas brīžiem un vietām izrādās visai efektīva.
Pirmais solis ir vairot valstu sabiedrībās attieksmi, ka karš ir tālu un tās neskar. Tā teikt, “mēs palīdzam, atbalstām, bet mums taču ir sava dzīve, karš līdz mums neatnāks un mūs tā īpaši neietekmēs, ja nu vienīgi naudas maciņu padarīs mazliet plānāku…”. Baltijas valstīs un Polijā tas gan īsti nedarbojas, jo agresors ir tepat, “aiz robežas”, un mēs to labi pazīstam. Tomēr kopumā šī nostāja darbojas labi: nevar taču salīdzināt mūsu attieksmi pret karu Sīrijā vai Gazā ar attieksmi pret karu Ukrainā. Mums tās ir “divas dažādas lietas”. Krievijas agresijas Ukrainā sakarā līdzīgi tas ir Vācijā vai Eiropas dienvidos, jo karš ir tālu.
Otrais solis ir šķelt pašas sabiedrības iekšēji, vairojot noskaņas, ka “mums taču ir jādomā par sevi, ir tik daudz neatrisinātu jautājumu un problēmu, naudas visam nepietiek; mēs nevaram glābt visu pasauli, vispirms jā­glābj pašiem sevi”. Šī nostāja pastiprinās pirms vēlēšanām, vēlētāju vidū pirms Eiroparlamenta vēlēšanām to var manīt visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Un Latvijā ir dažas partijas, kas gatavas tēlot tautas aizstāvjus, glābējus, un apgalvo, ka zina, kā visu izdarīt, lai visiem būtu laba dzīve un visi būtu laimīgi. Protams, tagad, kara laikā, par to, ka “palīdzēsim paši sev, nevis Ukrainai”, atklāti neviens gan neuzdrošinās runāt. Tomēr ne vienas vien partijas vēlēšanu programmās, ja tās lasa mierīgi un ar prātu, var labi saredzēt šo nostāju, notiek arī “jaunu draugu” meklējumi plašajā pasaulē.
Rezultāts tādai nostājai parasti ir sabiedrības radikalizēšanās, tā sadalās galēji labējos un galēji kreisajos. Aptaujas Ei­ropas Savienībā liecina, ka labējie radikāļi kļūst aizvien populārāki un iespēja, ka Eiropar­lamentā to būs daudz vairāk, tāpat kā tur ievēlētie kreisie būs radikālāki, aizvien palielinās. Ra­dikalizētas sabiedrības ir daudz vieglāk ietekmēt no ārpuses – līdz pat nosacītam pilsoņu karam, pat ja tas norit bez ieročiem.
Teorētiski, protams, vairākums cilvēku zina, ka radikālisms nekad neko labu nenes, bet dzīvē tas bieži izpaužas kā nostāja: “Vai man savā valstī nav nekādu tiesību?! Manai valstij vispirms ir jārūpējas par mani!” Protams, valstij ir jārūpējas par saviem iedzīvotājiem, protams, neatrisinātās problēmas nepazūd, ja izliekas tās neredzam, tomēr kāpt no grāvja grāvī nav prāta darbs. Piemēram, nevar uzskatīt, ka valsts ārējā un iekšējā drošība nav vienādi svarīga. Var visus spēkus un resursus veltīt ārējai, militārai drošībai, bet tikmēr valstī notiks ne tikai Okupācijas muzeja dedzināšanas mēģinājumi. Un otrādi – var visu vērst uz iekšējo drošību un atstāt novārtā militāro drošību. Vai otrs, vēl vienkāršākas piemērs: kvotas trešo valstu studentiem, no kuriem daļa pat negrasās studēt, tikai grib kādu laiku te legāli uzturēties, kaut ko darot vai lielāko tiesu nelegāli strādājot. Var kvotas samazināt, var prasīt darba devēju atbildību, kas pieņem šādu “studentu” darbā. No tā lielas jēgas nebūs, uzņēmēji apstākļos, kad trūkst darbaroku, turpinās algas maksāt aploksnēs, bet negodīgie uzņēmēji vēl vairāk virzīsies “pelēkajā zonā”. Tādēļ būsim uzmanīgāki un prātīgāki ar savām politiskajām simpātijām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
37

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
37

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
38

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
42

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
35

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
66

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
7
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
16
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
38
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
40
1
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]