Pirmdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Venta, Salvis, Selva

“Divu soļu" politika

Sallija Benfelde
00:03
09.03.2024
44

Jau sen tiek runāts par informatīvo un par hibrīdkaru. Ik pa laikam izskan brīdinājumi neticēt visam, ko dzirdam un lasām, vismaz teorētiski saprotam, ka agresorvalsts Krievija savus uzskatus un nostājas var un arī iepludina mūsu publiskajā telpā.

Mērķis šķiet skaidrs – panākt Ukrainas atbalstītāju šķelšanos, bet patiesībā tas ir daudz plašāks – proti, palielināt savu ietekmi, dabūt vismaz daļu atbalstītāju “zem savas cepures”. Ja daļa Eiropas valstu un arī ASV kļūtu par Krievijas interešu paudējiem un būtu gatavi sadarboties, nevajadzētu pat tankus.
Pirmajā brīdī tās izklausās pēc aplamībām. Sak, ir dažas valstis, kurās valda nosacīta diktatūra un kuru vadītāji paši savas varas dēļ “danco” ap Krieviju, bet pamatā demokrātiskajai un civilizētajai pasaulei beidzot ir kļuvis skaidrs, kāda ir Krievija un kas ir tās varas elite.
Tomēr viss nav tik vienkārši. Analītiķi un eksperti, kuri vērīgi seko norisēm informatīvajā telpā un varas gaiteņos dažādās valstīs, runā par “divu soļu politiku”, kas brīžiem un vietām izrādās visai efektīva.
Pirmais solis ir vairot valstu sabiedrībās attieksmi, ka karš ir tālu un tās neskar. Tā teikt, “mēs palīdzam, atbalstām, bet mums taču ir sava dzīve, karš līdz mums neatnāks un mūs tā īpaši neietekmēs, ja nu vienīgi naudas maciņu padarīs mazliet plānāku…”. Baltijas valstīs un Polijā tas gan īsti nedarbojas, jo agresors ir tepat, “aiz robežas”, un mēs to labi pazīstam. Tomēr kopumā šī nostāja darbojas labi: nevar taču salīdzināt mūsu attieksmi pret karu Sīrijā vai Gazā ar attieksmi pret karu Ukrainā. Mums tās ir “divas dažādas lietas”. Krievijas agresijas Ukrainā sakarā līdzīgi tas ir Vācijā vai Eiropas dienvidos, jo karš ir tālu.
Otrais solis ir šķelt pašas sabiedrības iekšēji, vairojot noskaņas, ka “mums taču ir jādomā par sevi, ir tik daudz neatrisinātu jautājumu un problēmu, naudas visam nepietiek; mēs nevaram glābt visu pasauli, vispirms jā­glābj pašiem sevi”. Šī nostāja pastiprinās pirms vēlēšanām, vēlētāju vidū pirms Eiroparlamenta vēlēšanām to var manīt visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Un Latvijā ir dažas partijas, kas gatavas tēlot tautas aizstāvjus, glābējus, un apgalvo, ka zina, kā visu izdarīt, lai visiem būtu laba dzīve un visi būtu laimīgi. Protams, tagad, kara laikā, par to, ka “palīdzēsim paši sev, nevis Ukrainai”, atklāti neviens gan neuzdrošinās runāt. Tomēr ne vienas vien partijas vēlēšanu programmās, ja tās lasa mierīgi un ar prātu, var labi saredzēt šo nostāju, notiek arī “jaunu draugu” meklējumi plašajā pasaulē.
Rezultāts tādai nostājai parasti ir sabiedrības radikalizēšanās, tā sadalās galēji labējos un galēji kreisajos. Aptaujas Ei­ropas Savienībā liecina, ka labējie radikāļi kļūst aizvien populārāki un iespēja, ka Eiropar­lamentā to būs daudz vairāk, tāpat kā tur ievēlētie kreisie būs radikālāki, aizvien palielinās. Ra­dikalizētas sabiedrības ir daudz vieglāk ietekmēt no ārpuses – līdz pat nosacītam pilsoņu karam, pat ja tas norit bez ieročiem.
Teorētiski, protams, vairākums cilvēku zina, ka radikālisms nekad neko labu nenes, bet dzīvē tas bieži izpaužas kā nostāja: “Vai man savā valstī nav nekādu tiesību?! Manai valstij vispirms ir jārūpējas par mani!” Protams, valstij ir jārūpējas par saviem iedzīvotājiem, protams, neatrisinātās problēmas nepazūd, ja izliekas tās neredzam, tomēr kāpt no grāvja grāvī nav prāta darbs. Piemēram, nevar uzskatīt, ka valsts ārējā un iekšējā drošība nav vienādi svarīga. Var visus spēkus un resursus veltīt ārējai, militārai drošībai, bet tikmēr valstī notiks ne tikai Okupācijas muzeja dedzināšanas mēģinājumi. Un otrādi – var visu vērst uz iekšējo drošību un atstāt novārtā militāro drošību. Vai otrs, vēl vienkāršākas piemērs: kvotas trešo valstu studentiem, no kuriem daļa pat negrasās studēt, tikai grib kādu laiku te legāli uzturēties, kaut ko darot vai lielāko tiesu nelegāli strādājot. Var kvotas samazināt, var prasīt darba devēju atbildību, kas pieņem šādu “studentu” darbā. No tā lielas jēgas nebūs, uzņēmēji apstākļos, kad trūkst darbaroku, turpinās algas maksāt aploksnēs, bet negodīgie uzņēmēji vēl vairāk virzīsies “pelēkajā zonā”. Tādēļ būsim uzmanīgāki un prātīgāki ar savām politiskajām simpātijām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
15

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
15

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
31

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Trakāk vairs nevar? Gan jau var

10:17
13.05.2024
37

Tā kā laikraksts iznāk 10.maijā, loģiski, ka savas pārdomas rakstu 9.maijā, Eiropas dienā. Sabiedriskie mediji pievērš uzmanību šai dienai, mēģinot noskaidrot un akcentēt Latvijas iedzīvotāju sajūtas par ieguvumiem un zaudējumiem, kas iezīmējas līdz ar piederību plašajai Eiropas Savienības ( ES) saimei. Rīgā notiek kādi pasākumi, citur Latvijā gan šī diena, liekas, nekā īpaši neiezīmējas. Ja […]

Dzīves loma, kas nekad nebeidzas

10:16
13.05.2024
24

No brīža, kad sieviete savā ķermenī sāk auklēt jauno dzīvību, viņa kļūst par māti. Un, lai gan sākumā nereti šo lomu pat grūti aptvert, tā dzīves laikā nekad nebeidzas, jo neatkarīgi no tā, cik tuvas vai tālas ir attiecības ar bērnu, māte vienmēr paliek māte. Protams, bērna pirmajā dzīves gadā sieviete ir gandrīz tikai mamma, […]

Kad līdzcietības vietā arvien vairojas naids

08:40
10.05.2024
38
1

Pēdējā laikā ziņu avotos lasāmas un klausāmas ziņas, ka Latvijā palielinās atsevišķu subkultūru aktivitāte – proti, to darbības nonāk policijas redzeslokā. Ar to domāju aktualizēto tematu par neonacistiski noskaņotajiem jauniešiem panku izskatā jeb “skinhedu” kopienu. Pirms dažām dienām arī LTV1 demonstrēja sižetu par likumpārkāpumu, kurā šo jauno, radikāli noskaņoto cilvēku darbības rezultātā bija cietis pusaudzis. […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
20
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
48
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi