Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

“Divu soļu" politika

Sallija Benfelde
00:03
09.03.2024
52

Jau sen tiek runāts par informatīvo un par hibrīdkaru. Ik pa laikam izskan brīdinājumi neticēt visam, ko dzirdam un lasām, vismaz teorētiski saprotam, ka agresorvalsts Krievija savus uzskatus un nostājas var un arī iepludina mūsu publiskajā telpā.

Mērķis šķiet skaidrs – panākt Ukrainas atbalstītāju šķelšanos, bet patiesībā tas ir daudz plašāks – proti, palielināt savu ietekmi, dabūt vismaz daļu atbalstītāju “zem savas cepures”. Ja daļa Eiropas valstu un arī ASV kļūtu par Krievijas interešu paudējiem un būtu gatavi sadarboties, nevajadzētu pat tankus.
Pirmajā brīdī tās izklausās pēc aplamībām. Sak, ir dažas valstis, kurās valda nosacīta diktatūra un kuru vadītāji paši savas varas dēļ “danco” ap Krieviju, bet pamatā demokrātiskajai un civilizētajai pasaulei beidzot ir kļuvis skaidrs, kāda ir Krievija un kas ir tās varas elite.
Tomēr viss nav tik vienkārši. Analītiķi un eksperti, kuri vērīgi seko norisēm informatīvajā telpā un varas gaiteņos dažādās valstīs, runā par “divu soļu politiku”, kas brīžiem un vietām izrādās visai efektīva.
Pirmais solis ir vairot valstu sabiedrībās attieksmi, ka karš ir tālu un tās neskar. Tā teikt, “mēs palīdzam, atbalstām, bet mums taču ir sava dzīve, karš līdz mums neatnāks un mūs tā īpaši neietekmēs, ja nu vienīgi naudas maciņu padarīs mazliet plānāku…”. Baltijas valstīs un Polijā tas gan īsti nedarbojas, jo agresors ir tepat, “aiz robežas”, un mēs to labi pazīstam. Tomēr kopumā šī nostāja darbojas labi: nevar taču salīdzināt mūsu attieksmi pret karu Sīrijā vai Gazā ar attieksmi pret karu Ukrainā. Mums tās ir “divas dažādas lietas”. Krievijas agresijas Ukrainā sakarā līdzīgi tas ir Vācijā vai Eiropas dienvidos, jo karš ir tālu.
Otrais solis ir šķelt pašas sabiedrības iekšēji, vairojot noskaņas, ka “mums taču ir jādomā par sevi, ir tik daudz neatrisinātu jautājumu un problēmu, naudas visam nepietiek; mēs nevaram glābt visu pasauli, vispirms jā­glābj pašiem sevi”. Šī nostāja pastiprinās pirms vēlēšanām, vēlētāju vidū pirms Eiroparlamenta vēlēšanām to var manīt visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Un Latvijā ir dažas partijas, kas gatavas tēlot tautas aizstāvjus, glābējus, un apgalvo, ka zina, kā visu izdarīt, lai visiem būtu laba dzīve un visi būtu laimīgi. Protams, tagad, kara laikā, par to, ka “palīdzēsim paši sev, nevis Ukrainai”, atklāti neviens gan neuzdrošinās runāt. Tomēr ne vienas vien partijas vēlēšanu programmās, ja tās lasa mierīgi un ar prātu, var labi saredzēt šo nostāju, notiek arī “jaunu draugu” meklējumi plašajā pasaulē.
Rezultāts tādai nostājai parasti ir sabiedrības radikalizēšanās, tā sadalās galēji labējos un galēji kreisajos. Aptaujas Ei­ropas Savienībā liecina, ka labējie radikāļi kļūst aizvien populārāki un iespēja, ka Eiropar­lamentā to būs daudz vairāk, tāpat kā tur ievēlētie kreisie būs radikālāki, aizvien palielinās. Ra­dikalizētas sabiedrības ir daudz vieglāk ietekmēt no ārpuses – līdz pat nosacītam pilsoņu karam, pat ja tas norit bez ieročiem.
Teorētiski, protams, vairākums cilvēku zina, ka radikālisms nekad neko labu nenes, bet dzīvē tas bieži izpaužas kā nostāja: “Vai man savā valstī nav nekādu tiesību?! Manai valstij vispirms ir jārūpējas par mani!” Protams, valstij ir jārūpējas par saviem iedzīvotājiem, protams, neatrisinātās problēmas nepazūd, ja izliekas tās neredzam, tomēr kāpt no grāvja grāvī nav prāta darbs. Piemēram, nevar uzskatīt, ka valsts ārējā un iekšējā drošība nav vienādi svarīga. Var visus spēkus un resursus veltīt ārējai, militārai drošībai, bet tikmēr valstī notiks ne tikai Okupācijas muzeja dedzināšanas mēģinājumi. Un otrādi – var visu vērst uz iekšējo drošību un atstāt novārtā militāro drošību. Vai otrs, vēl vienkāršākas piemērs: kvotas trešo valstu studentiem, no kuriem daļa pat negrasās studēt, tikai grib kādu laiku te legāli uzturēties, kaut ko darot vai lielāko tiesu nelegāli strādājot. Var kvotas samazināt, var prasīt darba devēju atbildību, kas pieņem šādu “studentu” darbā. No tā lielas jēgas nebūs, uzņēmēji apstākļos, kad trūkst darbaroku, turpinās algas maksāt aploksnēs, bet negodīgie uzņēmēji vēl vairāk virzīsies “pelēkajā zonā”. Tādēļ būsim uzmanīgāki un prātīgāki ar savām politiskajām simpātijām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
38
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
41

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
24

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
38

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
46

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi