Ceturtdiena, 20. jūnijs
Vārda dienas: Viktors, Nils

“Divu soļu" politika

Sallija Benfelde
00:03
09.03.2024
52

Jau sen tiek runāts par informatīvo un par hibrīdkaru. Ik pa laikam izskan brīdinājumi neticēt visam, ko dzirdam un lasām, vismaz teorētiski saprotam, ka agresorvalsts Krievija savus uzskatus un nostājas var un arī iepludina mūsu publiskajā telpā.

Mērķis šķiet skaidrs – panākt Ukrainas atbalstītāju šķelšanos, bet patiesībā tas ir daudz plašāks – proti, palielināt savu ietekmi, dabūt vismaz daļu atbalstītāju “zem savas cepures”. Ja daļa Eiropas valstu un arī ASV kļūtu par Krievijas interešu paudējiem un būtu gatavi sadarboties, nevajadzētu pat tankus.
Pirmajā brīdī tās izklausās pēc aplamībām. Sak, ir dažas valstis, kurās valda nosacīta diktatūra un kuru vadītāji paši savas varas dēļ “danco” ap Krieviju, bet pamatā demokrātiskajai un civilizētajai pasaulei beidzot ir kļuvis skaidrs, kāda ir Krievija un kas ir tās varas elite.
Tomēr viss nav tik vienkārši. Analītiķi un eksperti, kuri vērīgi seko norisēm informatīvajā telpā un varas gaiteņos dažādās valstīs, runā par “divu soļu politiku”, kas brīžiem un vietām izrādās visai efektīva.
Pirmais solis ir vairot valstu sabiedrībās attieksmi, ka karš ir tālu un tās neskar. Tā teikt, “mēs palīdzam, atbalstām, bet mums taču ir sava dzīve, karš līdz mums neatnāks un mūs tā īpaši neietekmēs, ja nu vienīgi naudas maciņu padarīs mazliet plānāku…”. Baltijas valstīs un Polijā tas gan īsti nedarbojas, jo agresors ir tepat, “aiz robežas”, un mēs to labi pazīstam. Tomēr kopumā šī nostāja darbojas labi: nevar taču salīdzināt mūsu attieksmi pret karu Sīrijā vai Gazā ar attieksmi pret karu Ukrainā. Mums tās ir “divas dažādas lietas”. Krievijas agresijas Ukrainā sakarā līdzīgi tas ir Vācijā vai Eiropas dienvidos, jo karš ir tālu.
Otrais solis ir šķelt pašas sabiedrības iekšēji, vairojot noskaņas, ka “mums taču ir jādomā par sevi, ir tik daudz neatrisinātu jautājumu un problēmu, naudas visam nepietiek; mēs nevaram glābt visu pasauli, vispirms jā­glābj pašiem sevi”. Šī nostāja pastiprinās pirms vēlēšanām, vēlētāju vidū pirms Eiroparlamenta vēlēšanām to var manīt visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Un Latvijā ir dažas partijas, kas gatavas tēlot tautas aizstāvjus, glābējus, un apgalvo, ka zina, kā visu izdarīt, lai visiem būtu laba dzīve un visi būtu laimīgi. Protams, tagad, kara laikā, par to, ka “palīdzēsim paši sev, nevis Ukrainai”, atklāti neviens gan neuzdrošinās runāt. Tomēr ne vienas vien partijas vēlēšanu programmās, ja tās lasa mierīgi un ar prātu, var labi saredzēt šo nostāju, notiek arī “jaunu draugu” meklējumi plašajā pasaulē.
Rezultāts tādai nostājai parasti ir sabiedrības radikalizēšanās, tā sadalās galēji labējos un galēji kreisajos. Aptaujas Ei­ropas Savienībā liecina, ka labējie radikāļi kļūst aizvien populārāki un iespēja, ka Eiropar­lamentā to būs daudz vairāk, tāpat kā tur ievēlētie kreisie būs radikālāki, aizvien palielinās. Ra­dikalizētas sabiedrības ir daudz vieglāk ietekmēt no ārpuses – līdz pat nosacītam pilsoņu karam, pat ja tas norit bez ieročiem.
Teorētiski, protams, vairākums cilvēku zina, ka radikālisms nekad neko labu nenes, bet dzīvē tas bieži izpaužas kā nostāja: “Vai man savā valstī nav nekādu tiesību?! Manai valstij vispirms ir jārūpējas par mani!” Protams, valstij ir jārūpējas par saviem iedzīvotājiem, protams, neatrisinātās problēmas nepazūd, ja izliekas tās neredzam, tomēr kāpt no grāvja grāvī nav prāta darbs. Piemēram, nevar uzskatīt, ka valsts ārējā un iekšējā drošība nav vienādi svarīga. Var visus spēkus un resursus veltīt ārējai, militārai drošībai, bet tikmēr valstī notiks ne tikai Okupācijas muzeja dedzināšanas mēģinājumi. Un otrādi – var visu vērst uz iekšējo drošību un atstāt novārtā militāro drošību. Vai otrs, vēl vienkāršākas piemērs: kvotas trešo valstu studentiem, no kuriem daļa pat negrasās studēt, tikai grib kādu laiku te legāli uzturēties, kaut ko darot vai lielāko tiesu nelegāli strādājot. Var kvotas samazināt, var prasīt darba devēju atbildību, kas pieņem šādu “studentu” darbā. No tā lielas jēgas nebūs, uzņēmēji apstākļos, kad trūkst darbaroku, turpinās algas maksāt aploksnēs, bet negodīgie uzņēmēji vēl vairāk virzīsies “pelēkajā zonā”. Tādēļ būsim uzmanīgāki un prātīgāki ar savām politiskajām simpātijām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
10

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
44

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
27

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
416

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
67

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Ziloni nepataisīt par mušu

21:56
13.06.2024
36

Pēdējos gados, kopš teju ik dienu dzirdam ziņas un viedokļus par to, kas notiek Eiropas dienivaustrumos- Ukrainā, daudz ideju, ierosmju un iniciatīvu atskan arī saistībā ar militāro izglītotību. Tostarp par šīs jomas integrēšanu mācību programmās, ar to domājot dot jauniešiem un bērniem zināmu izpratni, kas notiek, ja patiešām pienāk stunda “X”. Kādu laiku, tieši pēc […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
11
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
29
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi