Pašvaldības steidz apstiprināt šīgada budžetu. Jau vairāk nekā pusotru mēnesi to iestādes, pabalstu saņēmēji dzīvo neziņā, kāds būs šis gads. Valsts budžets tika pieņemts jau pērn decembra sākumā un kā likums stājās spēkā no gada sākuma.
Kāpēc domju deputātiem bija vajadzīgs tik ilgs laiks, lai savu naudas lādi sadalītu pa atvilktnēm? Vispirms jau nezināmais izglītībā – kas būs, kas notiks, kādas likmes skolotājiem. Un izglītībai pašvaldības atvēl lielu daļu budžeta naudas. Cēsu novadā tie ir 47 procenti. Tā nebūt nav vienīgā nozare, vairāk naudas nepieciešams sociālajam atbalstam, jāierēķina kredītu maksājumi, minimālās algas palielinājums un, protams, vēl daudz cita, mākot atlicināt finansējumu arī attīstībai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa arī atzinusi, ka šogad pašvaldībām ir objektīvas grūtības izstrādāt sabalansētu budžetu. Viņa vien izsaka cerību, ka pašvaldību jautājums būs viens no prioritārajiem nākamā gada valsts budžetā. Bet jādzīvo un jāstrādā šogad.
Katra pašvaldība meklē un atrod savus risinājumus, jo likumā noteiktās funkcijas ir jāpilda. Nepopulāru lēmumu grasās pieņemt Talsu novada domes deputāti. Risinājums ir drakonisks un skars katru pašvaldības darbinieku un iedzīvotāju. Lai sabalansētu vietējo budžetu, plānots samazināt atalgojumu, darbinieku skaitu, kā arī samazināt pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas, tajā skaitā skolēnu ēdināšanas izmaksas. Salīdzinot ar 2023.gadu, par 5 066 860 eiro palielinājušies atlīdzības izdevumi. Tas saistīts ar vairākiem faktoriem, proti, pērn apstiprināts pašvaldības darbinieku Atalgojuma nolikums, kas paredzēja darbinieku atalgojuma pieaugumu, palielinājies pašvaldībā strādājošo skaits no 2281 personām 2022.gadā, ieskaitot arī domes deputātus, līdz 2388 personām 2024.gadā. Pieaugusi minimālā alga no 620 eiro līdz 700 eiro šogad. Sākotnējais budžeta izdevumu pārsniegums, ja tiktu akceptētas visas nodaļu, iestāžu un struktūrvienību vēlmes, pār ieņēmumiem bija 17 651 652 eiro.
Lai samazinātu atlīdzības izdevumus, plānots no maija pašvaldības administrācijas darbiniekiem, arī komisiju locekļiem samazināt atalgojumu par 10%, tāpat netiks izmaksāts pabalsts, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, naudas balvas, kā arī tiks samazināts maksimālais piemaksu (par aizvietošanu, papildu darba veikšanu) apmērs no 30% līdz 5%. Deputātiem, domes priekšsēdētājam, komiteju priekšsēdētājiem atalgojums samazināsies par 10%.
Atalgojuma samazinājums 10% apmērā gaidāms arī izglītības iestāžu, tai skaitā profesionālās ievirzes izglītības iestāžu, vadītājiem, pedagogiem un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Izstrādātajā rīcības plānā noteikts, ka pašvaldības darbinieku amata vietu skaits tiek samazināts par 25%, tas ir, par aptuveni 350 amatu vietām. Papildus vēl par 10% tiks samazināti izdevumi dažādu kultūras pasākumu organizēšanai, arī atbalsts sporta pasākumiem no 66 000 eiro samazināts līdz 30 000 eiro.
Kamēr deputāti gatavojas pieņemt lēmumu, novada kultūras darbinieki gatavojas piketam. Talsu novada muzeja darbinieki savu attieksmi pauž, aizsedzot 25 procentus ekspozīcijas. Sak, ja jau samazina par 25 procentiem, tad samazina. Talsu kultūras darbinieki atgādina, ka daudzas iestādes vairs nespēs pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Nemaz nerunājot par labi kvalificēto speciālistu došanos prom no novada labākas dzīves meklējumos, samazinot paša novada spējas veikt pilnvērtīgu nodrošinājumu visās jomās.
Tas ir stāsts par vienas pašvaldības problēmām un risinājumiem. Vēl ir novadi, kur domā par četru darba dienu nedēļu, par slodžu samazināšanu.
Kad visi runā, ka algas tiek palielinātas, tiek aizmirsts, ka ne visi to var atļauties izdarīt. Un atkal nosirmojusī gudrība – naudas ir tik, cik tās ir. Katrai amata vienībai jebkurā iestādē, uzņēmumā algu saraksta ailītē pretī ir vārds un uzvārds. Cilvēks, kurš strādā, lai nopelnītu, un rēķinās, kāda būs alga.
Kur rast balansu, lai algas sekotu līdzi inflācijai un cilvēku vajadzību līmenim? Neesam bagāta valsts un skatāmies cits cita makā, jo kaimiņš taču noteikti saņem lielu algu, neko nedarot. Spiediena rezultātā pēdējos gados krietni palielinājies atalgojums atsevišķās nozarēs publiskajā sektorā. Vajag, kas strādā, un ir jāmaksā, bet ilgtermiņā naudas nepietiek. Tad atliek algas samazināt. Un tam visam pretī – iedzīvotājiem vajag kvalitatīvus pakalpojumus, kurus sniedz kvalificēti speciālisti. Tā ir šodienas problēma, kas gaida tūlītēju risinājumu. Bet to nedrīkst nevērtēt ilgtermiņā, lai atkal pa kājām negadās kāda grāvja mala.
Komentāri