Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Arī krīzes brīdī jādomā ilgtermiņā

Sarmīte Feldmane
06:27
23.02.2024
20

Pašvaldības steidz apstiprināt šīgada budžetu. Jau vairāk nekā pusotru mēnesi to iestādes, pabalstu saņēmēji dzīvo neziņā, kāds būs šis gads. Valsts budžets tika pieņemts jau pērn decembra sākumā un kā likums stājās spēkā no gada sākuma.

Kāpēc domju deputātiem bija vajadzīgs tik ilgs laiks, lai savu naudas lādi sadalītu pa atvilktnēm? Vispirms jau nezināmais izglītībā – kas būs, kas notiks, kādas likmes skolotājiem. Un izglītībai pašvaldības atvēl lielu daļu budžeta naudas. Cēsu novadā tie ir 47 procenti. Tā nebūt nav vienīgā nozare, vairāk naudas nepieciešams sociālajam atbalstam, jāierēķina kredītu maksājumi, minimālās algas palielinājums un, protams, vēl daudz cita, mākot atlicināt finansējumu arī attīstībai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa arī atzinusi, ka šogad pašvaldībām ir objektīvas grūtības izstrādāt sabalansētu budžetu. Viņa vien izsaka cerību, ka pašvaldību jautājums būs viens no prioritārajiem nākamā gada valsts budžetā. Bet jādzīvo un jāstrādā šogad.

Katra pašvaldība meklē un atrod savus risinājumus, jo likumā noteiktās funkcijas ir jāpilda. Nepopulāru lēmumu grasās pieņemt Talsu novada domes deputāti. Risinājums ir drakonisks un skars katru pašvaldības darbinieku un iedzīvotāju. Lai sabalansētu vietējo budžetu, plānots samazināt atalgojumu, darbinieku skaitu, kā arī samazināt pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas, tajā skaitā skolēnu ēdināšanas izmaksas. Salīdzinot ar 2023.gadu, par 5 066 860 eiro    palielinājušies atlīdzības izdevumi.    Tas saistīts ar vairākiem faktoriem, proti, pērn apstiprināts pašvaldības darbinieku Atalgojuma nolikums, kas paredzēja darbinieku atalgojuma pieaugumu, palielinājies pašvaldībā strādājošo skaits no 2281 personām 2022.gadā, ieskaitot arī domes deputātus, līdz 2388 personām 2024.gadā. Pieaugusi minimālā alga no 620 eiro līdz 700 eiro šogad.    Sākotnējais budžeta izdevumu pārsniegums, ja tiktu akceptētas visas nodaļu, iestāžu un struktūrvienību vēlmes, pār ieņēmumiem bija 17 651 652 eiro.

Lai samazinātu atlīdzības izdevumus, plānots    no maija      pašvaldības administrācijas darbiniekiem, arī komisiju locekļiem samazināt atalgojumu par 10%,   tāpat netiks izmaksāts pabalsts, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, naudas balvas, kā arī tiks samazināts maksimālais piemaksu (par aizvietošanu, papildu darba veikšanu) apmērs no 30% līdz 5%. Deputātiem, domes priekšsēdētājam, komiteju priekšsēdētājiem atalgojums samazināsies par 10%.

Atalgojuma samazinājums 10% apmērā gaidāms arī izglītības iestāžu, tai skaitā profesionālās ievirzes izglītības iestāžu, vadītājiem, pedagogiem un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.    Izstrādātajā rīcības plānā noteikts, ka pašvaldības darbinieku amata vietu skaits tiek samazināts par 25%, tas ir, par aptuveni 350 amatu vietām. Papildus vēl par 10% tiks samazināti izdevumi dažādu kultūras pasākumu organizēšanai, arī atbalsts sporta pasākumiem no 66 000 eiro samazināts līdz 30 000 eiro.

Kamēr deputāti gatavojas pieņemt lēmumu, novada kultūras darbinieki gatavojas piketam. Talsu novada muzeja darbinieki savu attieksmi pauž, aizsedzot    25 procentus ekspozīcijas. Sak, ja jau samazina par 25 procentiem, tad samazina.    Talsu kultūras darbinieki atgādina, ka daudzas iestādes vairs nespēs pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Nemaz nerunājot par labi kvalificēto speciālistu došanos prom no novada labākas dzīves meklējumos, samazinot paša novada spējas veikt pilnvērtīgu nodrošinājumu visās jomās.

Tas ir stāsts par vienas paš­valdības problēmām un risinājumiem. Vēl ir novadi, kur    domā par četru darba dienu nedēļu, par slodžu samazināšanu.

Kad visi runā, ka algas tiek palielinātas, tiek aizmirsts, ka ne visi to var atļauties izdarīt. Un atkal nosirmojusī gudrība – naudas ir tik, cik tās ir. Katrai amata vienībai jebkurā iestādē, uzņēmumā    algu saraksta ailītē pretī ir vārds un uzvārds. Cilvēks, kurš strādā, lai nopelnītu, un rēķinās, kāda būs alga.

Kur rast balansu, lai algas sekotu līdzi inflācijai un cilvēku vajadzību līmenim? Neesam bagāta valsts un skatāmies cits cita makā, jo kaimiņš taču noteikti saņem lielu algu, neko nedarot. Spiediena rezultātā pēdējos gados krietni palielinājies atalgojums atsevišķās nozarēs publiskajā sektorā. Vajag, kas strādā, un ir jāmaksā, bet ilgtermiņā naudas nepietiek. Tad atliek algas samazināt.    Un tam visam pretī – iedzīvotājiem vajag kvalitatīvus pakalpojumus, kurus sniedz kvalificēti speciālisti. Tā ir šodienas problēma, kas gaida tūlītēju risinājumu. Bet to nedrīkst nevērtēt ilgtermiņā, lai atkal pa kājām negadās kāda grāvja mala.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
8

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
23

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
25

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
22

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
4
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
39
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi