Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Dziedāt var iemācīties dziedot

Sarmīte Feldmane
23:00
24.05.2018
8
Dziedot Fotomarta 1

Cēsu kultūras darbinieki pārliecinājās – lai Dziesmusvētkos dziedātu Mežaparka estrādē, ir tikai
jāgrib. Un jāizmanto mūsdienu tehnoloģijas.

“Dziesmusvētki ir kas krietni vairāk par vienu nedēļu piecos gados. Svētkus radām katru dienu, kad dziedam. Turklāt dziesmu un tās attīstību turpinām ne tikai koru mēģinājumos un koncertos, bet ikdienā, iespējams, arī vienatnē. Esmu priecīgs, ka visu paaudžu latvieši joprojām dzied un vēlas mācīties dziedāt. Dziedāt­prasmes apguvē klāt nākušas arī tehnoloģijas. Apņēmīgi mācoties, var ne tikai uzlabot muzikalitāti, bet gūt prieku un gandarījumu,” pārdomās dalījās Dziesmusvētku virsdiriģents Ints Teterovskis. Viņš kopā ar “Swedbank” komandu aicināja uz reģionālo balss spēles “DzieDot” pirmizrādi.

“Lai arī pēc simts gadiem mēs būtu dziedātājtauta, jādzied šodien, tad dziedās arī mūsu bērni. Dziedāšanai jākļūst par ikdienu – dziedam himnu, dziedam pie Jāņu ugunskura, jubilejās, braucot mašīnā. Un mēs to varam,” saka “Swedbank” korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa un uzsver, ka banka vienmēr atbalstījusi tehnoloģiju attīstību un ir radīta arī balss spēle “DzieDot”.

Latvieši savu identitāti saista ar dziedāšanu. SKDS veiktā aptauja liecina, ka dzied deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem, turklāt vairāk nekā puse iedzīvotāju – 55,5 procenti – labprāt iemācītos dziedāt labāk. Aptauja arī rāda, ka 70 procentiem iedzīvotāju ir svarīgi, lai mīlestība uz dziesmu tiktu pārmantota arī nākamajās paaudzēs. Savukārt tie, kuri auguši ģimenēs ar dziedāšanas tradīcijām, daudz lielākā mērā, paši izauguši, arī dzied. Aptauja arī atklāj, ka 60 procenti iedzīvotāju uzskata – dziedāšanas tradīcija Latvijā ir apdraudēta, jo esam mazākā mērā dziedātāju tauta nekā pirms pusgadsimta.

“Balss spēle ir digitāls rīks, lai mācītos dziedāt. To var ielādēt viedtālrunī un dziedāt, kad gribas. Tā var gūt pārliecību, ka varu dziedāt un nākamreiz, kad kādam jubilāram būs jādzied “Sveiks, lai dzīvo!”, negribēsies nolīst otrajā rindā. Var mācīties dziedāt septiņas tautasdziesmas. Divas no tām – “Tumša nakte, zaļa zāle” un “Pūt, vējiņi!” – četrbalsīgi. Ie­dziedot arī tiks noteikts, kas esi – alts, tenors, bass vai soprāns. Dziesma tiks pielāgota tieši dziedātājam, un katrs varēs apgūt tieši savai balsij pielāgotas tautasdziesmu partijas, mācoties vārdus, melodijas. Un tad sākas spēle – dziedātājs ar balsi vada putniņu, lai tas neuzskrien šķēršļiem. Patiešām, ar katru reizi dziesma skan aizvien labāk,” pastāstīja Adriāna un piebilst, ka ar spēles palīdzību ikviens nedziedātājs var kļūt par dziedātāju. Viņa atgādina, ka kopkorī būs vairāk nekā 18 tūkstoši dziedātāju, bet latvieši pasaulē ir divi miljoni.

Balss spēles prezentācijā katrs varēja to izmēģināt. Ikviens atzina, ka bijis interesanti un aizraujoši. “Māku dziedāt, bet biju ļoti uztraukusies. Ideja un iespēja ļoti laba,” atzina Cēsu Kultūras centra vadītāja Laura Barinska, bet I.Teterovskis paskaidroja, ka latvieši tautasdziesmas dzied daudzbalsīgi ne tikai tāpēc, ka tas skan brīnišķīgi. “Latvieši dzied daudzbalsīgi, jo tā ir vieglāk – katrs cilvēks ar savu unikālo balss augstumu var piemeklēt piemērotāko dziesmas partiju, nevis mocīties, mēģinot nodziedāt otrās oktāvas sol,” pastāstīja diriģents.

Spēle pirmo reizi vēsturē ļauj ikvienam virtuāli nonākt uz lielās Mežaparka skatuves XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Sadziedāšanās naktī. Ar to ikviens var nokļūt uz Dziesmusvētku nakts sadziedāšanās skatuves. Virtuālais koris būs uz ekrāna un pievienosies kopkorim, dziedot “Tumša nakte, zaļa zāle” . Savukārt pazīstamajiem “Pūt, vējiņi!” top videoklips, tajā katrs sevi var nofilmēt savā vidē. “Klips dziesmai “Pūt, vējiņi!” būs sirsnīgs šī brīža video nospiedums, kur katrs dalībnieks dziesmas izpildīšanai būs izvēlējies sev tīkamu vietu. Skatītājam būs iespēja ielūkoties gan dažādu paaudžu pārstāvju sejās, gan viņus raksturojošā apkārtnē, kamēr visas dziedātāju balsis apvienosies vienā,” par videoklipa ideju stāstījusi māksliniece Katrīna Nei­burga un paudusi prieku, ka mūsdienu tehnoloģiju attīstība radusi iespēju sadziedāties cilvēkiem, kuri reālajā dzīvē, iespējams, nekad nav tikušies un netiksies.

Balss spēles “DzieDot” komanda jau pabijusi Jelgavā pie regbijistiem, dosies uz Grebņevu pie muitniekiem, uz Liepāju pie zvejniekiem . “Būsim pabijuši visos reģionos pie nedziedātājiem vai tiem, kuri nekāpj uz Mežaparka skatuves. Kultūras darbiniekiem visbiežāk jārūpējas par citiem, līdz skatuvei viņi netiek, tāpēc tikāmies Cēsīs,” pastāsta A.Kau­liņa.
Par tikšanos Cēsīs virsdiriģents Ints Teterovskis bija ļoti gandarīts un atzina: “Prieks, ka ir interese, ja pamēģinās, tad arī dziedās. Balss spēle arī parādīs, cik lielas rezerves ir koriem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
17

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
182

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
50

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
31

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
81

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
53
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
21
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
19
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi