Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Laila Grīnberga- Latvijas čempione

Druva
09:22
02.03.2011
55
Img 4930

Ar cēsnieces Lailas Grīnbergas uzvaru beidzies Latvijas čempionāts zemledus makšķerēšanā. Cēsu komanda “BB Cope”, kurā līdz ar čempioni startēja arī Kristīne Radziševska, Edgars Bresis, Mārtiņš Ozoliņš un Gatis Šterns, ierindojās ceturtajā vietā.

Pirms pēdējā posma, kas risinājās Baltezerā, L. Grīnberga bija otrā, par vienu punktu atpaliekot no Raimonda Knerta (“Rapala”). Pirmajā dienā abi savās zonās uzvarēja, tāpēc viss izšķīrās pēdējā posma pēdējā dienā. Var teikt, ka šis bija tāds kā čempionāta saldais ēdiens, jo pēdējā dienā abi titula pretendenti tika ielozēti vienā zonā un čempiona nosaukumu varēja izcīnīt aci pret aci.

“Piedevām mūsu zonā bija arī trīs Latvijas izlases dalībnieki, tāpēc sēnes lasīt nebija laika. Jāmačojas ne tikai savā starpā, bet nedrīkstējām zaudēt lielus punktus arī viņiem. Reizēm gadās, ka, savā starpā cīnoties, tiek palaists garām kaut kas svarīgs, kas nelabvēlīgi ietekmē rezultātu,” saka L. Grīnberga. Pēdējā dienā viņa konkurentu pilnajā zonā izcīnīja otro vietu, bet galvenais sāncensis – trešo. Tādējādi čempionāta beigās abiem bija vienāds punktu skaits, tāpēc izšķirošais bija kopējais loma svars. Šajā rādītājā pārāka bija L. Grīnberga, kura čempionātā kopumā izvilka 10, 994 kg zivju, kas arī bija vislabākais rezultāts visu 66 dalībnieku vērtējumā. Tāpēc arī viņai pelnīti tika čempiones tituls, kas deva vietu arī Latvijas izlasē nākamā gada pasaules čempionātā. Trešajā vietā bijusī cēsniece Rita Verza – Grabovska (“Salmo”). Laila Grīnberga ir daudzkārtēja čempione sieviešu konkurencē, bet šādā formātā, kad dāmas startē kopā ar vīriem (tas notiek kopš 2002.gada), viņai šis ir pirmais čempiones tituls. Bijusi piektā, ceturtā, bet uz goda pjedestāla kāpa pirmo reizi un uzreiz uz augstākā pakāpiena.

Vēl var atzīmēt, ka kopvērtējumā lomu virs 10 kilogramiem trijos posmos izvilka tikai trīs dāmas: L. Grīnberga, R. Verza – Grabovska, kuras lomā 10, 875 kg zivju, un K. Radziševska, kuras guvums 10, 018 kg. Neviens no vīriem desmitnieka klubiņā neiekļuva.

Atceroties izšķirošo cīņu pēdējā dienā, čempione teica, ka, viņasprāt, sāncensis bijis vairāk satraucies un nobijies: “Viņš savus āliņģus izvietoja samērā tuvu manējiem, cerot atvilināt manas zivis. Viņš centās vērot mani, es viņu, bet katru pretinieka zivi jau nevar uzskaitīt. Kaut kādas informācijas druskas jau varēja salasīt, nebiju ierakusies tikai savā āliņģī, turklāt pieredzējis makšķernieks ar muguras smadzenēm jūt, kas notiek apkārt.” Lai arī viss izšķīrās pēdējā dienā, īpaša stresa, tā, ka rokas sāk trīcēt neritmā un neko nevar padarīt, neesot bijis. Vien veselīgs pirmsstarta satraukums. “Bija pārliecība, ka viss būs labi, jo labi pastrādājām treniņos. Izvēlējāmies pareizo taktiku. Treniņos nevar iebarot āliņģus, kuros sacensību laikā makšķerēsim, bet var izpētīt konkrētās ūdenskrātuves kopējās tendences – dziļummaiņas, kuros līmeņos zivis intensīvāk uzturas, kur tās ir – baros vai vienmērīgi izkliedētas. Baltezerā veicām trīs treniņus, iegūto informāciju rūpīgi izanalizējām, nonākot pie kopīga slēdziena, kā strādāt sacensībās. Nolēmām uzsvaru likt uz brekšiem, nevis ķīšiem. Atklājām knifiņus, kā brekšus pierunāt, un tas arī deva rezultātu. Treniņos mūsu izmantotā barība deva rezultātu, zivis bija visos āliņģos, un tas deva pārliecību, ka sacensībās, sabarojot āliņģus, zivs agri vai vēlu pienāks un dabūsim to ārā.

Ja ķīsīši bija dažu gramu vērtībā, breksēnus vilkām ap 100 – 150 gramus smagus. Tas bija pareizs lēmums, labāk noķert vienu šādu breksīti, nevis vilkt kādus 20 ķīsīšus, lai dabūtu simts gramus,” stāsta L. Grīnberga.

Kopumā šajā čempionātā viņa startēja ļoti veiksmīgi. Tikai pirmajā posmā pirmajā dienā savā zonā Laila palika piektā, bet nākamajās piecās sacensību dienās izcīnīja trīs pirmās vietas un divas – otrās.

“Prieks, ka ieliktais milzīgais darbs deva rezultātu. Jau pirmajā sacensību kārtā radās pārliecība, ka varu nostartēt labi. Lai uzvarētu, jāieliek visa sirds un dvēsele. Dažus iepriekšējos gadus biju iegājusi tādā kā rutīnā, negāju uz ledus mirdzošām acīm, tāpēc arī rezultāta nebija. Šogad noskaņojos psiholoģiski, piestrādāju pie inventāra. Vislielākais paldies jāsaka Kristīnes vīram Stasim, kurš norādīja uz mūsu kļūdām, šī palīdzība ļāva uzlabot rezultātu.

Konkurence šogad bija liela, tāpēc visu izšķir meistarība. Vai vari to zivi dabūt, cik ātri vari izvilkt, vai vari tai piedāvāt kaut ko garšīgāku, izskatīgāku vai varbūt atrast piedāvāšanas veidu, lai rosinātu tās apetīti. Liela nozīme ir mormiškas spēlei. Šogad īpaši piestrādājām pie inventāra, lai mormiška ar motili tur lejā dejotu baletu, nevis kratītos. Tāpēc breksīši mums ķērās. Tikai no malas tā liekas, ka atliek iemest āķi ūdenī un zivs pienāks, patiesībā tā ir vesela māksla,” saka L. Grīnberga.

Komandu vērtējumā “BB Cope” tomēr nespēja iekļūt labāko trijniekā, paliekot tūlīt aiz goda pjedestāla. Lai arī loma lielums (36,838 kg) bija otrs labākais čempionātā, punktu pietrūka, lai aizsniegtos līdz godalgām. Pēdējā posmā cēsnieki izcīnīja otro vietu, tomēr galvenie sāncenši, komanda “Pansija”, ar kuriem bija cīņa par trešo vietu, nostartēja vēl labāk, un otro gadu pēc kārtas “BB Cope” palika tūlīt aiz goda pjedestāla. Kā mazs mierinājums, ka piektā vieta palika ļoti tālu. Individuālajā vērtējumā “BB Cope” makšķernieki ierindojās šādi: K. Radziševska – 8., G. Šterns – 16., M. Ozoliņš – 41, E. Bresis – 22. Komandu vērtējumā uzvarēja “Salmo”, kurā startē arī līgatnietis Pēteris Lideris, otrajā vietā “Rapala”, trešajā – “Pansija”. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
45

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi