Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Apgūst praktiskās iemaņas

Druva
14:42
12.05.2011
4
Inspektori

Turpinās „Latvijas Makšķernieku asociācijas” (LMA) topošo sabiedrisko vides inspektoru apmācības. Jau rakstīts, ka teorētiskās mācības Cēsīs aizvadītas, tajās piedalījās 34 interesenti no dažādiem Vidzemes novadiem.

Šajās dienās topošajiem inspektoriem notiek praktiskās nodarbības. Lai tās būtu efektīvākas, tās notiek vairākās grupās. Kā norādīja pasniedzējs un Valsts vides inspektors Uldis Lencbergs, dalīšana grupās nepieciešama, lai katrs kursants pats varētu izdzīvot dažādas situācijas, noformēt nepieciešamos dokumentus, tā gūstot zināmu skaidrību kā tas dzīvē notiek: “Praktiskajās apmācībās galvenā uzmanība veltīta dažādu iespējamo pārkāpumu modelēšanai dabiskos apstākļos – pie upes vai ezera, lai varētu pēc iespējas vairāk laika veltīt protokolu sastādīšanas prakses apguvei, tādējādi turpinot teorētiskajās mācībās uzsākto. Centšamies izspēlēt klasiskās situācijas, kādas var gadīties, satiekoties ar pārkāpējiem. Protams, visu nekad nevar paredzēt, jo realitātē situācijas var būt visdažādākās, un katrs gadījums liek mācīties.” Praktisko apmācību laikā U. Lencbergs topošajiem inspektoriem atklāja daudzus sava darba noslēpumus, nianses, kas var noderēt, aizturot malu zvejniekus. Viņš arī atgādināja, ka vides inspektors vai pilnvarotā personā vienmēr ir darbā, gatavas reaģēt jebkurā situācijā. LMA valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs, kurš arī bija klāt nodarbībā, atzina, ka ir svarīgi savienot teoriju ar praksi: “Ministru kabineta noteikumi gan nosaka, ka praktiskajām apmācībām pietiek, ja pretendents trīs reizes izbrauc reidā kopā ar inspektoru. Taču mēs nolēmām rīkoties savādāk, rīkojot atsevišķas nodarbības, lai būtu iespējams modelēt dažādas situācijas, jo, braucot ar inspektoru, var gadīties, ka viss ir mierīgi un pārkāpumu nav.” Kopumā valstī LMA rīkotajās mācībās iesaistīsies apmēram 150 cilvēki, lai gan projektā bija plānots apmācīt simts pretendentus. A. Birkovs uzver, ka tas apliecina cilvēku vēlmi iesaistīties zivju resursu aizsardzībā: “Lielākais vairums izteikuši vēlmi būt Valsts vides dienesta pilnvarotās personas. Procentuāli mazāk to, kuri grib būt savas pašvaldības pilnvarotās personas. Manuprāt, tas apliecina to, ka cilvēki nejūt pašvaldību ieinteresētību, lai tām būtu sabiedriskie inspektori. Tāpēc aktīvi jāsāk risināt jautājums par pašvaldību ieinteresētību zivju aizsardzībā. Ja pašvaldību pārziņā nodoti zivju resursi, tām jāiesaistās arī to aizsardzībā. Var teikt, ka ir smaga ekonomiskā situācija, kādas tur vēl zivis, bet ja tā mēs attieksimies pret dabas resursiem, būsim vēl dziļākā krīzē.

Protams, ir pozitīvi piemēri, un te var minēt bijušā Cēsu rajona novadus, ir arī citur. Bet diemžēl te varam runāt tikai par pozitīviem izņemamiem, bet pareizāk, ja runātu par negatīviem izņēmumiem.”

Savā pieredzē malu zvejnieku aizturēšanā dalījās arī LMA Mobilās grupas vadītājs Valērijs Morozs. Viņš pastāstīja, ka sabiedrības atbalsts zivju aizsardzībā ir liels, pienāk daudz informācijas par pārkāpumiem, ka visu nav pat iespējams pārbaudīt.: “Topošie sabiedriskie inspektori varētu būt labs atspaids zivju resursu sargāšanā. Saņemam ļoti daudz zvanus par pārkāpumiem, un ja būs zināms, kuram inspektoram varu zvanīt konkrētajā reģionā, tas pārkāpumus novērst ļauj daudz operatīvāk.”

Pretendenti, kuri būs apguvuši pilnu mācību kursu teorijā un praksē, varēs piedalīties atestācijas kārtošanā Valsts vides dienestā, lai saņemtu sabiedriskā inspektora apliecību.. “Šīs apmācības ir darbs nākotnei. Ceru, ka vairums nokārtos atestāciju un saņems apliecības, bet pat gadījumā, ja tas neizdosies, viņi zinās kas un kā jārīkojas, un palīdzēt pārkāpumu novēršanā jau var arī bez dokumenta,” norādīja U. Lencbergs.

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi