Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Prot pakļaut dzintaru

Druva
12:51
03.06.2011
127
Img 2322

Dzintaru latvieši dēvē par savu dārgakmeni, un tas neiziet no modes. Dzintars gulst rotās un aksesuāros.

“Esmu tonnām dzintara apstrādājis – kulonos, krellēs, brošās. Skaists un mūsu dārgakmens. Skaists arī pats par sevi, bet vēl skaistāks rotās,” vērtēja rotu meistars no Mores Antons Bračs. Sirmais kungs savulaik strādājis uzņēmumā “Daiļrade” un atceras tos gadus, kad dzintara rotu tirgum vajadzējis tik daudz, kad nācies strādāt, galvu nepacēlušam. Dzintara krelles bijis viens no populārākajiem suvenīriem, ko tūristi, toreiz, lielākoties no citām Padomju Savienības republikām, veduši līdzi skaistām atmiņām par ciemošanos Baltijā.

Starp citu, dzintars paticis ne tikai latviešiem un krieviem. “Atceros, ka no presētā dzintara veidoja salvešu turētājus, tos sūtīja uz Japānu. Japāņi arī novērtēja dzīvo dzintaru. Viņiem patika redzēt, ka dzintarā paslēpušās mušas, knislīši. Meklējām tādus gabaliņus, apstrādājām,” stāstīja Antons un arī “Druvai” rādīja, kā izskatās tas gabaliņš, kur mušiņa dabiski mirusi dzintarā, un kā izskatās muša un spāre, kuru meistari, kas alkst mantu ātrāk notirgot, tur iestutējuši.

“Leiši tā dara, poļi. Kad kādreiz eju Rīgā pa Vaļņu ielu, tad smaidu. Pataustot jūtu, ka ir tur arī falšums. Maz tur Latvijas dzintara. Tur daudzas rotas, kas poļos taisītas,” tā Antons Bračs kurš daudzus gadus kopā ar sievu Andu ļāvies arī citam vaļaspriekam- Latvijas vēstures izpētei.

“Druva” vairakkārt rakstījusi par Morē izveidoto kauju muzeju. Tur Antons un Anta saimnieko joprojām, un, izmantojot Eiropas fondu finansējumu, rakstot un realizējot projektus, izdarījuši daudz, lai muzeju paplašinātu un dažādotu tematiku. Ja iepriekš vairāk bija stāsts par Mores kaujām, kara atribūtiku, leģionāru un citu armiju karavīru likteņiem, tad pašlaik muzeja ēkas otrajā stāvā rasta vieta arī latviešu lauku sētas sadzīves priekšmetiem. Blakus apskatāmi arī rokdarbi, turpat skatāmas un nopērkamas arī Antona veidotās rotas. Ne tikai dzintara, bet arī sudrabā, varā tapušās.

“Muzejā ir daudz apmeklētāju. Tagad ir daudz skolēnu ekskursiju, pa vasaru brauks ģimenes, arī vecākā paaudze. Ļoti daudz domāju, kā parādīt visu, ko darām un, ja cilvēki vēlas, viņiem ir iespēja te iegādāties arī kādu nieku sirdspriekam. Dzintaram piestāv sudraba ietvars, bet tā rotas sanāk dārgas. Tāpēc mēdzu arī uztaisīt vara stīpiņas, kapara aproces. Puišeļiem esmu sameistarojis simtiem atslēgu piekariņu, kur ķēdes galā tukša, bet spīdīga patrona,” ikdienas pienākumos un reizē vaļasprieka noslēpumos dalījās Antons Bračs un atzinās, ka savu amata prasmi, kas gadu garumā pieslīpēta, netur zem pūra. Antons pagājušajā mācību gadā vadījis ārpusstundu nodarbības Mores bērniem un pusaudžiem, kuri vēlas apgūt rotu veidošanu. Uz nodarbībām nākuši vairāk nekā 20 vietējie bērni. “Dažam izdodas labāk, citam ne tik labi. Visi mācamies un darām to kopā. Man prieks, ka bērnus interesē tāda lieta un prieks, ka daudzi ir pacietīgi. Rotu veidošana vispirms prasa pacietību, apgūstot tehniku, kā pirkstiņiem jākustas, lai sanāktu glīts un mazs ķēdītes posmiņš. Rotu veidošana prasa izdomu, un bērniem tās netrūkst. Arī vēlmju ir daudz,” tā Antons, kurš, ja ir laiks, tad to, kā top rota, labprāt parāda arī tūristiem, Mores kauju muzeja apmeklētājiem.

Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi