Lai atjaunotu strauta foreļu populāciju, šogad foreļu mazuļu ielaišanu upēs finansē gan valsts, gan arī projektu „Miljons foreļu atgriešanās” īsteno uzņēmums „Skonto Būve” un biedrība “Mēs – zivīm”. Valsts finansētie trīs mēnešus vecie strauta foreļu mazuļi šonedēļ tika ielaisti arī Amatas, Līgatnes, Raunas un Braslas upē. Valsts vides inspektors Uldis Lencbergs „Druvai” uzsvēra, ka šis ir īpašs notikums. Viņš neslēpj, ka pat neatminas, kad iepriekš strauta foreļu mazuļi būtu laisti upēs. Tam piekrīt arī Vidzemes mušiņmakšķerēšanas kluba „Gauja” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš: „Pašlaik strauta foreles upēs ir, bet to ir ļoti maz. Dabīgā veidā foreles nevairojas ātri, tādēļ to skaits upēs jāpapildina. Diemžēl to makšķernieku dēļ, kuri pārkāpj noteikumus un izmanto neatļautus zivju ķeršanas līdzekļus, foreļu skaits ievērojami samazinājies. Prieks, ka šogad strauta foreļu populācijas atjaunošanai ir gan valsts, gan arī privātā uzņēmuma atbalsts.” Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta „BIOR” zivju audzētavas „Tome” vadītājs Ivars Putviķis pastāstīja, ka zivju audzētavā strauta foreļu mazuļi izaudzēti gan valsts programmai, gan „Skonto Būve” pasūtījumam. Jāpiebilst, ka strauta foreļu mazuļus pēc „Skonto Būve” pasūtījuma izaudzēja arī zemnieku saimniecībā „Sillakas”, kas atrodas Priekuļu novada Liepas pagastā.
I. Putviķis skaidro: „Par valsts programmas finansējumu Gaujas baseina mazajās upēs ielaižam 50 000 strauta foreļu mazuļus. Strauta foreles nevar izaudzēt vienā dienā. Jau pirms vairākiem gadiem, nezinot, vai zivju mazuļu ielaišanai upēs būs vai nebūs valsts un privāto uzņēmēju atbalsts, iesākām darbu. Jau tad apzinājāmies, ka strauta foreles nepieciešams pavairot, taču bija jāizveido vaislas materiāls.”
Pateicoties makšķernieku atbalstam, foreļu mazuļi nokļuva savās jaunajās dzīves vietās. Labā darba veicēji ar cerībām noskatās, kā zivteles aizpeld, atzīstot – jācer, ka lielākā daļa pieradīs pie jaunajiem apstākļiem un izdzīvos. Trešajā, ceturtajā gadā strauta foreles jau būs tik lielas, ka tās drīkstēs makšķerēt.
No zivju audzētavas foreļu mazuļi tika vesti specializētā mašīnā īpašā konteinerī. Tad zivtiņas tika iesmeltas maisos ar ūdeni, kurus piepildīja ar skābekli. Šādi zivju mazuļus bija iespējams aizvest uz vietām, kur tos paredzēts izlaist. M. Bērziņš atzīst, ka zivju mazuļu ielaišana ir viena lieta, bet tikpat nozīmīgs aspekts ir upju sargāšana no negodīgiem makšķerniekiem. M. Bērziņš vērš uzmanību tam, ka vides inspektoru ir pārāk maz, lai uzraudzītu visas upes, tādēļ šajā darbā iesaistās arī godprātīgi makšķernieki.
Jāpiebilst, ka makšķernieki klubus neveido pārāk aktīvi. Tomēr tie makšķernieki, kas apvienojušies klubos, rūpējas, lai ik gadu upēs tiek ielaisti kādu zivju mazuļi. Makšķernieki arī pievērš uzmanību tam, lai upēs dzīvojošās radības neapdraud nelikumīgu lomu kārotāji. Projektā „Miljons foreļu atgriešanās” četros gados Latvijas upēs tiks ielaisti miljons strauta foreļu mazuļu. Arī valsts programmā plānots, ka nākamajā un aiznākamajā gadā upēs tiks ielaisti vairāki desmiti tūkstoši strauta foreļu mazuļu. Zivju mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas, balstoties uz zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju tajās. Māra Majore – Linē
Komentāri