Uzņēmēja Agnese Eglīte uzaugusi Siguldas pusē laukos, uzņēmējas gaitas sākusi Rīgā. Nepilnu gadu Agnese sevi sauc par cēsnieci un atzīst, ka pie mazpilsētas ikdienas pierod pamazām. Cēsīm nav ne vainas, skaista pilsēta, bet visvairāk uzmanību pievērsis tas, ka pēc pulksten pieciem pēcpusdienā ielas paliek pavisam tukšas. „Protams, galvaspilsētas un mazpilsētas ikdienas ritms nav salīdzināms, bet nedaudz garlaicīgi šeit ir,” domās dalās uzņēmēja un stāsta, ka teju pirms sešiem gadiem Rīgā atvēra manikīra piederumu veikaliņu. Tas sevi attaisnoja, un Agnese nolēma vēl vienu veikalu atvērt arī Cēsīs. “Laikam jau jāsāk ar to, ka Cēsīs esmu tādēļ, ka šī ir mana dzīvesbiedra dzimtā pilsēta. Nolēmām šeit dzīvot. Nāca ideja atvērt veikaliņu arī Cēsīs, un tas sevi attaisnojis. Katra pilsētā un arī laukos netrūkst meiteņu, kuras liek gēla nagus un taisa manikīru. Savā veikalā piedāvāju manikīra speciālistiem visu nepieciešamo. Pie manis Cēsīs iepērkas ne tikai vietējie klienti, pircēji brauc no visas Vidzemes,” stāsta A. Eglīte. Runājot par uzņēmējas lomu, viņa norāda, ka tā nav viegla, tomēr viņa ir cīnītāja, grūtību un problēmu priekšā tik viegli nepadodas. “Mani uzaudzināja vecvecmāmiņa, visus skolas gadus dzīvoju internātskolā, no tā man radās spīts sevi dzīvē pierādīt. Nebaidos no problēmām, es vienmēr izdomāju, kā tās pārvarēt. Arī uzņēmējdarbībā pēdējos gados būtiskākais bija saprast, nevis kā nopelnīt, bet kā izdzīvot. Ja uz to uzņēmēji koncentrējās visiem spēkiem, viņiem izdevās pārvarēt grūtos laikus. Neuzskatu, ka arī tagad ekonomiskā situācija valstī būtu ļoti stabila. Vēl jānogaida. Taču nākotnes plānos ir iecere arī Cēsīs paplašināties, piedāvājot mācības manikīra speciālistiem. Ar to nodarbojos arī Rīgā,” domās dalās cēsniece un atklāj, ka, iespējams, ģimenes nākotne, kurā pavisam drīz ienāks arī mazulis, būs saistīta tieši ar Cēsīm. “Noteikti dzīvei Cēsīs ir pozitīvās puses. Taču kā uzņēmējai milzīgs pārsteigums bija tas, ka telpu īres cenas šeit brīžiem pat pārsniedz cenas Rīgā. Tas man šķiet kas neiedomājams un neizprotams. Ko domā namīpašnieki, kuri labāk atstāj tukšas un izdemolētas telpas, nekā labāk tās par zemāku cenu izīrē? Man tas nav saprotams,” norāda uzņēmēja un teic, ka Cēsīs ir vēl daudz brīvu nišu, kurās jauniem uzņēmējiem izvērsties. “Man ļoti pietrūkst suši,” smaidot saka Agnese un teic, ka arī ēdināšanā varētu būt plašāks un interesantāks piedāvājums. “Pozitīvi, ka no Cēsīm tālu nav citas Vidzemes pilsētas- Sigulda, Valmiera, arī Rīga. Viss ir ar roku sasniedzams. Turklāt mūsdienu
mobilajā ikdienā nav nekādu problēmu ātri nokļūt, kur nepieciešams. Pagaidām ar ģimeni mitināmies daudzdzīvokļu mājā, tomēr ar laiku vēlētos iegādāties zemi un uzbūvēt savu mājiņu piepilsētā. Tas ir tāds kluss sapnis, kurš, cerams, kādreiz piepildīsies,” saka A. Eglīte. Liene Lote Grizāne
Komentāri