Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Pamazām iekārtojuši atbilstošas telpas

Druva
13:42
16.09.2011
21
Img 0841

Kluba „Lenči”, kas saimnieko Pārgaujas novadā, mednieki mitinās Vladimira Uzulēna īpašumā. Padomju laiku fermas ēkā vienā galā ierīkota kautuve un atpūtas telpa, piebūvēta neliela nojumīte, lai siltākā laikā varētu mierīgi pasēdēt arī laukā. Izrādot mednieku apmešanās vietu, Vladimirs teic, ka nekā šika jau nebūšot. Viss esot vienkārši, bet pietiekami ikdienas vajadzībām. „Kolektīvam iepriekš bijušas divas citas apmešanās vietas, bet pēdējos desmit gadus pastāvīgā vieta ir pie manis. Vispirms mūsu bijušais kolektīva vadītājs Jānis Grūbe, ieguldot daudz personīgo līdzekļu, izbūvēja kautuvi. Tajā ir betonēta grīda, kas viegli kopjama, pie sienām plaukti, ir bluķis gaļas sadalei un galdi. Ir krāsns, kur varam uzsildīt ūdeni un uzcept akniņas. Arī paši slapjā un aukstā laikā varam siltumā pasildīties,” stāsta mednieks un ved parādīt atpūtas telpu.

Tā nav liela, bet pietiekami plaša, lai ievietotu lielu galdu un nodrošinātu kolektīvam iespēju pēc medībām kopā pasēdēt. Uzmanību piesaista pie sienas piespraustais karogs, kas ir kolektīva mednieka dāvana. „Domājām, kā tad kautuvē sēdēsim? Tā tapa ideja izbūvēt līdzās vēl vienu telpu kā atpūtas zāli. Laukā ir nojumīte, kura gan pagājušajā ziemā sagāzās, nācās atjaunot. To arī faktiski paveica bijušais kluba prezidents Jānis Grūbe,” stāsta mednieks un norāda, ka katrs mednieks cenšas ieguldīt līdzekļus un savu darbu, lai mednieku mājas telpas uzturētu kārtībā. „Atpūtas zālē plānojam nelielu kosmētisko remontu, viss jau nodzīvojas. Bija ideja arī izbūvēt atpūtas telpas, kurās būtu gultas. Tās tādiem pavisam sagurušiem medniekiem varētu noderēt, bet laikam jau šo ideju nerealizēsim. Tik traki nepieciešams jau tas nav,” joko Vladimirs.

Viņš norāda, ka medniekiem apmešanās vieta ir būtiska, un to visvairāk novērtē tie, kuri dabūjuši ziemā, salā un aukstumā nomedīto dzīvnieku apstrādāt mežā teju zem egles. „Pats esi nosalis, slapjš, gaļa netīra. Cita lieta, ja visi kopā var atbraukt uz mednieku māju, parunāties, apstrādāt medījumu, ļaut gaļai padzist… Viss notiek, kā pieklājas, pasākumam ir cita kvalitāte. Turklāt iespēja pasēdēt, parunāties saliedē kolektīvu,” saka mednieks. V. Uzulēns stāsta, ka tuvojas dzinējmedību sezona. Tiesa gan, ātrāk par oktobra vidu vīri kolektīvajās medībās neies.

„Mēs pagaidām, kamēr sēņotāji no mežiem iziet un kokiem lapas nobirst. Nav jau kur skriet, kas medījams, nomedīsim. Vasarā cītīgi gājām un sēdējām uz gaidi. Jāsaka, vai dzīvnieki gudrāki palikuši, vai varbūt pašiem nedaudz mazāk veicās, bet nevarētu teikt, ka vasarā būtu daudz mežacūku nomedījuši,” saka Vladimirs un atklāj, ka mednieki, gatavojoties ziemai, domā par dzīvnieku piebarošanu, jau iegādātas piecas tonnas kviešu. Tiks sarūpēti arī skābbarības ruļļi briežiem un kukurūza. „Pēdējās ziemas bijušas bargas, tas medniekiem liek apdomīgāk izvērtēt zvēru piebarošanu grūtajos mēnešos. Pa vasaru esam arī piestrādājuši pie drošības jautājumiem medībās. Proti, izbūvēti vairāki desmiti torņu, kurus kolektīvajās medībās izliksim mastā. Tad ir pavisam citas medības,” saka kolektīva „Lenči” mednieks V. Uzulēns. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi